Krievijā krīze?

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Rietumi tai ieviesa stingras sankcijas. Tā rezultātā Maskavas biržā sākās panika - akciju cenas strauji krita un 28. februārī biržas operācijas tika apturētas. Likās, ka ar Krievijas finanšu tirgu nu ir cauri un arī ekonomikā kopumā tūlīt, tūlīt sāksies sabrukums. Taču, pēc gandrīz mēnesi ilga komas stāvokļa - 24. martā, neskatoties uz arvien jaunām papildus sankcijām, Maskavas birža aktīvu tirdzniecību daļēji atsāka.

Turklāt, ne tikai atsāka, bet sāka manāmi atveseļoties: ja pēdējo 12 mēnešu laikā Maskavas vērtspapīru tirgus kritums kopumā bija gandrīz 14%, tad pēdējo 7 dienu laikā tas pieaudzis par 11%. Kas tad nu? Rietumu sankcijas kā nestrādāja, tā nestrādā?

Diemžēl tā ir. Ņemot vērā, ka sankcijas maz skārušas galveno Krievijas finanšu ienākumu avotu - energonesēju eksportu, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un finansēm pagaidām ir visai ierobežota.

Taču, ja paraugāmies no īstermiņa investīciju viedokļa, situācija ir sarežģītāka - nauda pēdējo 7 dienu laikā galvenokārt tiek ieguldīta nekustamo īpašumu uzņēmumu akcijās, kā arī ilgtermiņa patēriņa un komunālo pakalpojumu sektoros. Tās ir tipiskas investīciju glābšanas jomas, kad ekonomika sagājusi grīstē. Augstas inflācijas apstākļos nekustamie īpašumi ir īstas "miera ostas", kur pārlaist lielķibeles. Mazāk rocīgiem laba doma ir neglabāt naudu bankā, vai "zeķē", bet iegādāties kādas ilgtermiņa lietošanas preces - mēbeles, jaunu ledusskapi, TV un tml., kamēr tie vēl ir pieejami.

Lai gan arī enerģētikas, tehniskais un materiālu sektori pieaug (galu galā to cenas pasaules tirgū ir augstas un turpina palielināties), to izaugsme ir ievērojami zemāka. Tas ļauj secināt, ka nauda "pārceļo" no šiem sektoriem uz iepriekš minēto strauja pieauguma grupu.

Tas viss kopumā nozīmē, ka, no vienas puses, Krievijas ekonomika un finanses izmisīgi mēģina pārkārtoties tās pašas izraisītajiem kara apstākļiem.

No otras puses, par Krievijas ekonomikas un finanšu tirgus sabrukumu nav pamata runāt, kamēr Eiropa nepārstās iepirkt Krievijas energonesējus.

Atzīmēsim vēl kādu būtisku niansi. Tehniskais sektors, kura galvenā sastāvdaļa ir bruņojuma ražošana, pēdējo 7 dienu laikā ir pieaudzis tikai 7%. Taču pēdējā mēneša laikā tas bija "aizlēcis" tālu priekšā pērējam tirgum par 105%.

Tas nozīmē, ka vairums investoru, saprotot, ka rūpnīcas apstāsies sakarā ar no rietumvalstīm importējamo komponentu sankcijām, atbrīvojas no saviem aktīviem šinī sektorā un pārvieto tos uz iepriekš minētajām "miera ostām".

Tas nozīmē, ka sankcijas Krievijas ekonomiku jūtami ietekmē, taču tikai daļēji, pagaidām tikai portfeļu investīciju un finanšu tirgus robežās. Ekonomikā kopumā tās būs jūtamas ilgākā laikā, ja vien sankciju politika pret Krieviju un atbalsts Ukrainai netiks intensificēti.

05.04.2022.