Šajā sadaļā atradīsiet īsu skaidrojumu dažiem investoru vidē izplatītākajiem terminiem. Šie skaidrojumi tiešām ir domāti tikai īsai uzziņai. Izvērstākai informācijai internetā pieejamas dažādas vietnes angļu valodā, piemēram, Investopedia, StockCharts un daudzas citas. Biežāk sastopamie finanšu un investīciju termini atrodami attiecīgajā valodā arī Vikipēdijā. Taču šajā gadījumā mēs tomēr ieteiktu dot priekšroku angļu versijai - Wikipedia.

Finanšu rādītāji

Tehniskie (trendu) rādītāji

Tehniskas nianses

Komentāri īsumā

Par dažiem jautājumiem ļoti īsi.

Nauda apgrozībā un inflācija

Jautājums: Vai krīzē situāciju var glābt "drukājot" naudu? Atbilde: jā, īstermiņā var, bet jāsaprot, kā to pareizi izdarīt. Drukāt naudu nenozīmē to sadrukāt burtiski lielākā vai mazākā daudzumā, tad visiem 2x, 3x vai 10x palielināt algas. Tas tiešām novedīs pie augstas inflācijas, t.i. 2x, 3x vai 10x pieaugs cenas un tās to sadrukāto un izmaksāto naudu ātri vien noēdīs.

Drukāt naudu īstenībā nozīmē kaut ko citu. 1. Vispirms tiek drukāta nevis nauda, bet valsts parādzīmes (obligācijas). To dara FM pakļautībā esošā Valsts kase saskaņā ar valdības lēmumu budžeta ietvaros. Tāpēc attiecīgi jābūt sastādītam valsts budžetam, kurā paredzēts, kādā apjomā valdība aizņemsies, palielinot iekšējo parādu. Tik pat labi tā varētu aizņemties arī starptautiskā finanšu tirgū, vai no SVF, vai visu to kombinējot vienā paketē.

2. Valsts parādzīmes nopērk komercbankas Valsts kases izsolē, vai pa tiešo centrālā banka (LB), kura tiešām "sadrukā" naudu. Ar to nekādi ekonomiskie likumi netiek pārkāpti, jo LB bilancē aktīvos parādās "sadrukātais" aizdevums valdībai, bet pasīvos VK parādzīmes. Viss štokos.

3. Valdība tālāk organizē papildus iepirkumus dažādiem projektiem. Tiem arī savā ziņā jābūt "sadrukātiem", t.i. sagatvotiem īstenošanai. Piemēram, ēku siltināšana (renovācija), ceļu un tiltu remonti, ūdensvadi un kanalizācija, enerģētika utt. Tas viss iet zem kategorijas Inftastruktūra konkurētspējas indeksā manā pēdējā rakstā.

Papildus nauda varētu tikt iedalīta arī LPSC projektam lai tas virzītos ātrāk. Taču, cik liels būs šis paātrinājums, atkarīgs no tā, cik ātri un efektīvi strādās arhitekti, cik atbalstošas būs valsts iestādes un nevilcinās visādas saskaņošanas un, vai pieejams būs papildus darbaspēks būvniecības etapā. Tātad, šai naudas drukāšanas politikai ir arī savi limiti, kas atkarīgi no tā cik sakārtota ir valsts (Institūcijas, Bizness u.c. Konkurētspējas reitingos). 

4. No sadrukātās naudas finansētie projekti nodarbina daudz cilvēku dažādās jomās. Viņiem tā nauda tiek izmaksāta atalgojumā. Viņi iet uz veikaliem un pērk pārtiku, dažādas preces un pakalpojumus, t.i. rada tirgū papildus pieprasījumu. Tas palīdz uzturēt cenas, t.i., nepieļauj deflāciju un nedzen to preču ražotāju un pakalpojumu sniedzēju kompānijas bankrotā. Tie var darboties un maksāt algas arī saviem darbiniekiem un tie, savukārt, atkal rada papildus pieprasījumu tirgū. To sauc par multiplikatīvo efektu, bet tādu valsts pretkrīzes (naudas drukāšanas) politiku par Quantitative Easing. Tās teorētiskais pamats ir keinsisms - britu ekonomista Dž.M.Keinsa pretciklisma teorija.

Latvijas lielākā problēma, ka ne pirms lielās 2007.-2008.g. finanšu krīzes ne V.Dombrovska valdība vēlāk krīzē, ne LB nejēdza ko vajadzētu darīt un darīja visu pilnīgi ačgārni - "ekonomēja". Par to esmu daudz rakstījis, arī šajā portālā. Diemžēl, tāda bija arī ES politika, ko visiem uzspieda Vācija. Tai tāpat bija lērums resursu un nekāda naudas drukāšana nebija nepieciešama. Tagad gan arī šiem situācija ir mainījusies un ekonomikā vairs īsti neiet. Tikai tagad viņi sāk saprast, kādēļ dažkārt tā drukāšana ir nepieciešama.

Bet, jāatceras arī par limitiem, ko minēju iepriekš. Tā naudas drukāšanas politika var ekonomikai grūtā brīdī dot ļoti svarīgu grūdienu, bet nav brīnumnūjiņa un darbojas tikai ierobežotu laiku. Ilgtermiņā svarīgāka ir valsts konkurētspēja (ekonomiskā noturība, ilgtspēja), ko apskatu pēdējā rakstā.

22.09.2019.