Embedded Files
Strauji tuvojas rudens, nāk ziema. Gadalaiki mainās. Bet kādas izmaiņas vērojamas pasaules biznesā un ekonomikā kopumā šīs, nu jau aizejošās vasaras laikā?
Jūnija sākumā apskatījām Baltic Dry (BDI) indeksu mēnešu griezumā un secinājām, ka tas veido lejupejošu ķīļveida paternu, kas varētu liecināt par iespējamu izrāvienu augšup kaut kad nākotnē. Vai pēc diviem pagājušajiem mēnešiem tas ir noticis?
Ja pavērojam BDI dienu griezumā, tad varētu secināt, ka situācija ekonomikā laikam tiešām ir uzlabojusies. Kā redzam ilustrācijā 1, pat vēl šī gada marta sākumā BDI straujā izrāvienā šķērsoja 50 dienu MA (sarkanā bultiņa), kas tiek uzskatīts par jebkura indeksa spēka pazīmi vidējā termiņā. Vēl jo vairāk, aprīļa vidū indekss šķērsoja arī 200 dienu slīdošo vidējo līkni. Šoreiz gan ar nelielām grūtībām, jo 200 MA "mūri" nācās "šturmēt" divreiz (zilās bultas).
Taču vienlaicīgi varam vērot, ka "tvaiks" indeksam ar to var arī beigties - MACD ilustrācijas apakšējā daļā rāda acīmredzamas vājuma pazīmes, bet pats indekss ar grūtībām spēj noturēties uz 50 dienu MA un šobrīd tas atkal jau ir nonācis zem tās.
Tiesa, RSI ilustrācijas augšējā sekcijā šobrīd ir pārpārdots (oversold), kas norāda, ka BDI tuvākajā laikā varētu atjaunot augšupceļu. Tikai cik ilgi un cik tālu?
Interesanti būtu zināt, vai šīs jaunākās BDI tendences, kuras nupat apskatījām dienu griezumā, ir ietekmējušas arī indeksa dinamiku mēnešu griezumā?
To mēs varam noskaidrot apskatot ilustrāciju zemāk (Ilustrācija 2). Ja salīdzinam ar jau pieminēto mūsu analīzi jūnija sākumā, varam pārliecināties, ka mainījies nav gandrīz nekas. Šķietamais, nupat apskatītais indeksa izrāviens dienu griezumā, ko redzējām ilustrācijā 1, mēnešu skatā faktiski bijusi vien tāda mīņāšanās uz vietas (gaiši zilais ovāls). Tas apstiprina mūsu teikto, ka joprojām mums ir darīšana ar BDI īstermiņa svārstībām lielā jeb garā (mēneša) trenda iekšienē to ne par matu nemainot.
Lai parādītos cerība, ka sākusies būtiska situācijas uzlabošanās, BDI indeksam, precīzāk izsakoties, ekonomiskajiem procesiem ko tas atspoguļo, vajadzētu aktivizēties krietni vairāk un ilgstošāk, bet indeksa augšupejai noturīgākai, līdz tas šķērsotu gan ilustrācijā 2 redzamo augšējo sarkano līniju, gan 50 periodu MA. Diemžēl, pagaidām nekas par to neliecina.
Tiesa, relatīvā BDI uzlabošanās pēdējo mēnešu laikā bijusi iespējama lielā mērā pateicoties pakāpeniskai ekonomikas uzlabošanās tendencei ASV. Par to liecina arī nodarbinātības dati - jūlijā darbu ASV bija atraduši papildus 255 tūkstoši strādājošo, lai gan prognozēts tika palielinājums tikai par 180 tūkstošiem. Bet vairāk nodarbināto nozīmē lielākus kopējos ģimeņu ienākumus un, tātad arī augošu tirgus pieprasījumu. Ekonomika rullē, vai ne?
Taču to var teikt tikai par ASV un arī tikai daļēji. Bet par to nedaudz vēlāk.
BDI ir globāls indekss un atspoguļo notiekošos procesus visā pasaulē. ASV ekonomika to var ietekmēt tikai daļēji. Citās pasaules valstīs joprojām saglabājas tās pašas problēmas, par kurām jau daudzkārt esam rakstījuši - stagnācija, recesija, nemieri, terorisms un tml.
Eirozonas IKP š.g. otrajā ceturksnī bija samazinājies līdz 0.3% pret 0.6% iepriekšējā ceturksnī, bezdarba līmenim joprojām saglabājoties augstajā 10.1% līmenī.
Arī Latvijā situācija ir stipri līdzīga - IKP pieaugums š.g. otrajā ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni 0.4%, bet bezdarba līmenis 10.3%.
Atgriežoties pie ASV, situācija tur, protams, ir nedaudz labāka. Taču arī tā lielā mērā var izrādīties tikai šķietamība. Piemēram, Ņujorkas biržu indeksi šīs vasaras laikā spējuši "uzlauzt" visas pretestības līnijas, arī pēdējo, kuru izdevās pieveikt pēc nedaudz ieilgušas minstināšanās jūlijā (Ilustrācija 3).
Kas būs tālāk? Brīvs lidojums augstu debess zilgmē? Iespējams. Vismaz īstermiņā vai pat vidējā perspektīvā, kā liecina MACD, tas tā varētu būt. Taču ir arī pietiekams pamats šaubām par rožaino perspektīvu. Šo šaubu avots ir tā sauktie fundamentālie biznesa un ekonomikas faktori, jeb investoru slengā vienkārši - "fundamentāļi".
Kā zināms, biznesa, ekonomikas un valsts attīstības pamatā ir naudas pelnīšana. Nauda jāpelna visiem, gan kompānijām, gan tajās strādājošiem. Par nodarbinātību ASV nupat runājām. Ar to viss it kā kārtībā. Ar kompānijām, no pirmā acu uzmetiena, arī it kā problēmu nav. Saskaņā ar FaktSet datiem, no 86% S&P500 kompāniju, kuras augusta sākumā bija jau publicējušas savus pārskatus par 2016. gada 2. ceturkšņa rezultātiem, 69% peļņa uz vienu akciju pārsniedza vidējo prognozi, bet 54% kompāniju paziņotie pārdošanas apjomi bija augstāki nekā vidējais ekspertu prognozētais.
Taču prognozes ir tikai prognozes. Patiesībā pēc tiem pašiem FaktSet datiem, vidējā S&P500 kompāniju peļņa š.g. otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija samazinājusies par 3.5%. Ja arī pēc visu S&P500 kompāniju rezultātu apkopošanas izrādīsies, ka šī indeksa kompāniju kopējās peļņas pieaugums ir negatīvs, tas nozīmēs, ka tas ir pirmais periods pēc 2008.-2009. gadu finanšu krīzes, kad piecu viens otram sekojošu ceturkšņu laikā peļņas pieauguma temps ir mazinājies. Un tā patiesi nav nekāda labā ziņa.
Līdz ar to esam spiesti nonākt pie secinājuma, ka "uzvarošais" biržas kāpums vairāk ir saistīts ar emocijām (kas vērtspapīru tirgum gan nav nekas neparasts), nevis fundamentāļiem. Un tā arī it nemaz nav laba ziņa.
Tas gan vēl nenozīmē, ka biržas krahs ir neizbēgams, lai gan jāatzīst, ka to priekšnosacījumu veidošanās pamatā vienmēr bijusi pārgalvīga peļņas kāre pretstatā problemātiskiem fundamentāļiem.
Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ arī mēs savā portālā tik daudz uzmanības veltam padziļinātai kompāniju, sektoru un industriju finanšu analīzei, t.sk. arī mūsu pašu Latvijas naudas pelnītājiem.
Ja domājam, kas tuvākā vai tālākā nākotnē varētu notikt pasaules biržu saimniecībā, tad varbūt vērts ieklausīties Karla Aikāna viedoklī vai pat pārliecībā, ka vērtspapīru tirgus sabrukums tomēr ir neizbēgams. Viņš uzsver, ka nulles procentu likmju ASV monetārās politikas dēļ, vērtspapīru tirgū ir izveidojies pamatīgs burbulis, kuram tad arī jāplīst.
Taču tas nav vienīgais iemesls, kas rada pieaugošas šaubas par patieso vērtspapīru tirgu veselību. Jau pieminējām nelabvēlīgās kompāniju peļņas tendences. Tās pavada arī kredītu saistību pieaugums, dividenžu samazināšanās un citi faktori, kā to atzīmē arvien lielāks skaits finanšu analītiķu.
Arī mēs savu ilgtermiņa vērtspapīru portfeli Tractusā esam piesardzīgi samazinājuši līdz minumam. Taču īstermiņā rūpīgi izvēlētiem pirkšanas pārdošanas darījumiem joprojām ir sava vieta. Lai arī tiem risks pieaug, nedomājam, ka būtu jākrīt galējā pesimismā vai panikā - jebkurā situācijā tirgū vienmēr ir kāda "ejoša prece".
08.08.2016.
Page updated
Google Sites
Report abuse