Viļņošanās, cikli un rotācijas finanšu tirgos

Iepriekšējā nedēļā solījām pievērsties vēl vienam biznesa ciklus un ekonomisko attīstību raksturojošam un ietekmējošam faktoram - finanšu tirgiem. Precīzāk - ASV biržu vērtspapīruem, kas ir arī mūsu (Tractus-Group) specializācijas fokusā.

Tā rezultātā tiek pirktas vai pārdotas konkrētu uzņēmumu vai to grupu, piemēram ETF, akcijas un, tirgus kapitalizācija kopumā pieaug vai samazinās. Taču tās nav tikai vienkāršas viļņveida cikliskas svārstības - cikla fāzēs notiek mazāk pamanāmi procesi - t.s. sektoru rotācija, kad investori sāk pastiprināti pirkt vienu un pārdot citu sektoru un industriju akcijas. Šāda investīciju ieplūde vai atplūde no kādiem konkrētiem sektoriem parasti ir priekšvēstnesis tirgus un arī biznesa cikla maiņai. Piemēram, pastiprināta finanšu kompāniju (bankas, investīciju fondi u.c.) un tehnoloģisko uzņēmumu (IKT, mašīnbūve u.c.) akciju iepirkšana parasti liecina par biznesa aktivizēšanos un ekonomikas augšupejas sākumu kopumā. Atgriezīsimies uz brīdi pie iepriekšējās nedēļas ilustrācijas par pievienotās vērtības ķēdi (2. ilustrācija no augšas). Mēs runājām, ka PV ķēde sāk "uzsilt", kad tās patēriņa (labējā) galā to vai citu faktoru ietekmē sākas pieprasījuma aktivizēšanās. 

Kā rodas biznesa cikli?

Iedomāsimies, piemēram, šādu scenāriju. Iepriekšējā krīze palikusi vēsturē un nedaudz pat piemirsusies, iedzīvotāji sakrājuši nedaudz naudas, pa to laiku arī viņu mājokļi nedaudz apsūbējuši un, radušies apstākļi jaunu iegādei vai vismaz renovācijai. Ģimene arī kaut kā nemanāmi sakuplojusies - gribētos arī kādu vasarnīcu mežiņā pie ezera. Ko mēs visi daram? - ejam uz banku un sakam: esmu nomaksājis vecos parādus un pat nedaudz iekrājis naudu. Gribu būvēt māju un man vajag hipotēku. Banka man to arī piešķir un īsu brīdi vēlāk finansē arī būvnieku, kuru esmu nolīdzis mājas uzbūvēšanai. Ja mūsu tādu, kas sadomājuši tikt pie jauniem mājokļiem ir saradies pietiekami daudz, būvniekiem vajadzēs papildus celtniecības tehniku, darbaspēku, materiālus utt., lai tiktu galā ar visiem pasūtījumiem. Līdz ar to jaunu mājokļu būvniecības atļauju skaita un kredītiestāžu akciju cenu pieaugums ir vienas no drošākajām pazīmēm jauna biznesa cikla sākumam. Ja tam seko arī apstrādes rūpniecības (Industrials, Basic Materials) uzņēmumu akciju cenu pieaugums, var nešaubīties - ekonomika atkal rullē.

Kad nu mājokļu, veikalu, izklaides objektu, pievadceļu, inženiertīklu utt., ir sabūvēts gana daudz vai, kā jau parasti, pārāk daudz, finanšu tirgū sāk to pamanīt. Gudrākie to ievēro agrāk, izdara secinājumus un savlaicīgi sāk "nomest", banku, nekustamo īpašumu attīstītāju, mašīnbūves uzņēmumu, jeb t.s. ciklisko kompāniju (Cyclicals) akcijas. Atbrīvojusies nauda tiek ieguldīta tādu kompāniju akcijās, kuras mazāk atkarīgas no biznesa ciklu svārstībām, piemēram, pārtikas, tabakas, alkohola, veselības aprūpes u.c. kompānijas (Defensives). Šo procesu sauc par sektoru rotāciju. Tā gaitā biznesa cikls sāk pāriet jaunā fāzē, šajā gadījumā stagnācijā, recesijā, vai pat krīzē.

Protams, šis ir stipri vienkāršots scenārijs. Reālajā dzīvē apakšnozarēs, industrijās, valstu vai ekonomisko reģionu atsevišķās teritorijās pastāv dučiem dažādu citu ciklu un aktivitāšu. Kaut kur pasaulē notiek dabas stihijas - vulkānu izvirdumi, plūdi, zemestrīces, karadarbība, slimību uzliesmojumi, mainās likumdošana (nodokļi) utt. Tas viss var ievērojami izkropļot teorētiski izlīdzinātās ekonomisko rādītāju un tirgus indeksu līknes tā, ka ciklu fāžu izmaiņas nereti ir grūti pamanīt. Turklāt, kā jau esam agrāk minējuši, pat akadēmiskajās aprindās pastāv dažādas, nereti savstarpēji noliedzošas teorijas gan par krīžu iemesliem, gan par ekonomisko attīstību un uzplaukumu veicinošiem faktoriem. Tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ biržu krahus, finanšu un ekonomisko krīžu sākumu ne vienmēr izdodas laikus identificēt. Pat, ja arī tie tiek pamanīti, finanšu un politiskajām institūcijām dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr ir vēlme to atzīt.

Noslēpumainā sektoru rotācija

Mēs tomēr turpināsim pieturēties pie mūsu kombinētās dažādu finanšu un saimniecisku procesu analīzes pasaules reģionos, biznesa sektoros un industrijās ar mērķi identificēt agrīnas pārmaiņas ekonomikā. Kā jau minējām, tramīgie finanšu tirgi, neskatoties uz to brīžiem eiforijas, brīžiem panikas pārpilno uzvedību, nereti var būt priekšvēstneši dziļākām pārmaiņām ekonomikā. Šinī sakarā pavērosim, kā pēdējā laikā notiek iepriekš aprakstītā sektoru rotācija.

Kā varam redzēt šajā ilustrācijā, pēdējā gada laikā S&P 500 sektoru struktūra bijusi izteikti stagnatīva - finanšu sektora indekss kritis par -16.6%. Tas nozīmē, ka investori ir bijuši stipri pesimistiski noskaņoti attiecībā uz banku un citu finanšu institūciju biznesa perspektīvām. 

Investori "glābušies" investējot tradicionālajos "nocietinājumos" - Consumer Staples, ko varētu tulkot kā ikdienas (regulārās) patēriņa preces (pārtika, dzērieni, tabaka, mājturības priekšmeti un tml.), kā arī Utilities - komunālo pakalpojumu sniedzēji. Šīs ir jomas, kuras relatīvi mazāk atkarīgas no vētrām ekonomikā, jo attiecīgo preču un pakalpojumu patēriņš ir samērā stabils.

Izriet acīmredzams secinājums - ekonomikas aktivizācija tuvākajā laikā nav paredzama.

Zīmīgs ir dramatiskais enerģētikas kompāniju akciju kritums. Tas protams izskaidrojams ar kraso naftas un citu enerģijas nesēju cenu kritumu pasaules tirgū, kas, savukārt, saistīts ar ekonomikas attīstības tempu būtisku samazināšanos daudzos pasaules reģionos, it īpaši Ķīnā un citās jaunattīstības valstīs. Tas viss pilnībā atbilst mūsu iepriekšējām analīzēm. 

Taču, ir viens BET. Viens gads pašreizējās ekonomiskās nenoteiktības apstākļos ir pietiekami ilgs laiks, lai finanšu tirgū parādītos jaunas tendences. Kā zinām no vēstures, pamatīgs biržas krahs var notikt pat vienā "melnā" piektdienā. Kas finanšu tirgos vērojams pēdējā laikā?

Kā varam redzēt ilustrācijā augstāk, S&P 500 sektoru rotācijā pēdējā mēneša laikā novērojama virkne izmaiņu. Abi defensīvie sektori - patēriņa preces un komunālie pakalpojumi tagad vairs nav defensīvi, bet jau visnotaļ neitrāli. Uzmanību piesaista salīdzinoši straujā informācijas tehnoloģiju sektora izaugsme. Taču to nodrošināja dažu lielu IT servisa kompāniju strauja izaugsme. Piemēram, Īrijas Accenture PLC (ACN) pēdējā laikā veica vairāku mazāku IT pakalpojumu sektora uzņēmumu pārņemšanu, kas tai dod ievērojamas konkurētspējas priekšrocības tirgū. Tādēļ investori aizgūtnēm pirka šīs un dažu citu kompāniju akcijas. Līdz ar to IT sektora izaugsmei šobrīd drīzāk ir spekulatīvs raksturs. Taču tas netieši norāda uz sektora konsolidācijas procesu, kas ne pārāk tālā nākotnē var ietekmēt līdzīgus procesus citās ekonomikas jomās.

Savukārt enerģētikas un materiālu sektoru iepriekš negatīvās tendences ir kļuvušas pozitīvas. Lai gan attiecīgo indeksu mēneša pieaugums nav būtisks - mazāk par 2%, vai tas neliek domāt, ka ekonomikā atsākas labākie laiki? 

Mēs ar šādu secinājumu pagaidām nesteigtos, jo, kā redzam, finanšu sektors joprojām atrodas negatīvajā zonā. Vēl negatīvāka situācija ir ilglietošanas patēriņa preču un pakalpojumu (Consumer Discretionary - automašīnas, viesnīcas, restorāni, dārglietas un tml.) jomā, kas liecina, ka patērētāji ar naudas tēriņiem ir stipri piesardzīgi.

Savukārt kritums telekomunikāciju jomā izskaidrojams ar tehnoloģisko un komerciālo tirgus ciklu, kad ar ierīcēm, t.sk. viedtelefoniem, sasniegts augsts tirgus piesātinājums. Jaunu modeļu piedāvājums vairs neatspoguļo būtiskus to funkcionalitātes uzlabojumus un daudzi lietotāji savus jau esošos aparātus nesteidz mainīt pret jauniem.

Arī šķietamā materiālu un enerģijas sektoru uzlabošanās drīzāk varētu liecināt, ka virknē valstu, t.sk. ASV, samazinājušās stratēģiskās rezerves un radusies nepieciešamība tās papildināt.

Līdz ar to pēdējā mēneša laikā novērojamā finanšu tirgus sektoru rotācija pagaidām nesniedz pārliecinošas norādes, ka biznesa ciklā notiktu būtiskas pārmaiņas. Citiem vārdiem, joprojām spēkā paliek mūsu agrākie secinājumi, ka globālā ekonomika labākajā gadījumā raksturojama kā stagnatīva. Tās aktivizācijai jāatrisina virkne problēmu, t.sk. arī Latvijā, par kurām runājām mūsu iepriekšējā analītiskā pārskata nobeigumā.

13.06.2016.