Embedded Files
Šodien publicējam BDI dinamiku nedēļu griezumā, kas uzskatāmi parāda šī rādītāja ilgtermiņa tendences. Kā redzam ilustrācijā, pēc strauja BDI kāpuma kopš februāra vidus, pagājušajā nedēļā negaidīti iezīmējās atkritiens. Negaidīti tādēļ, ka indekss jau divas nedēļas iepriekš bija šķērsojis MA (Moving Average) (50), kas parasti tiek uzskatīts par pretestību (vai atbalstu lejupslīdes gadījumā).
Tiesa, kā vērojams ilustrācijā, tas nav bijis nekas neparasts arī agrāk - BDI mēdza pat šķērsot MA (200) un tad, it kā zaudējis spēkus, kritis atkal zem abām MA līknēm. Tādēļ var šaubīties, vai MA vispār pilda jebkādu atbalsta vai pretestības funkciju, kā tas parasti ir ar korporatīvajām akcijām.
Jāatzīmē, ka arī citi tehniskie indikatori - RSI (Relative Strength Index) un daļēji arī MACD (Moving Average Convergence/Divergence) iezīmējuši iespējamu trenda maiņu. Vai tiešām atkal uzsāksies jauns lejupejošs trends, rādīs šī jaunā nedēļa. Vēl viena sarkana "svece" visdrīzāk būs tam apstiprinājums.
Kā apstiprinājums iespējamam BDI ceļam "dienvidu" virzienā varētu būt interpretējama arī vērtspapīru tirgus uzvedība. Šeit lāča noskaņojums gan ASV, gan citur pasaulē pēdējās sesijās bija jūtams arvien izteiktāk.
Kā auksta duša pagājušajā nedēļā nāca arī informācija par jaunradīto darbavietu ASV tempa samazinājumu.
Kā var secināt no šīs informācijas analīzes, nākamo 4-6 mēnešu laikā pasaule var piedzīvot vēl vienu ekonomikas sabremzēšanās, ja ne stagnācijas vilni, kas būtu tikai vēl viens posms jau ilgstošā ekonomikas vājuma procesā, kā to ilustrācijā liecina MA (50) (kopš 2014.gada vidus), bet MA (200) vēl agrāk.
Arī Latvijā gan privātajam sektoram, gan arī valsts līmenī vajadzētu uzmanīgi sekot notikumu attīstībai. Biznesā diez vai būtu prāta darbs šobrīd uzsākt kādus jaunus, vērienīgus projektus, vismaz ne tādus, kas bilancē rada papildus ilgtermiņa saistības. Toties ātri īstenojami efektīvi projekti gan būtu vēlami. Tikai rūpīgi jāapsver riski.
Savukārt makroekonomikas līmenī Latvija jau ir "tehniskas recesijas" fāzē, kas negatīvajām tendencēm pastiprinoties, drīz vien var pārkvalificēties "īstā" recesijā. Latvijas valdībai atliek vien novēlēt, ka nevajadzētu vismaz atkārtot 2008.-2009. gadu finanšu krīzē pieļautās kļūdas, kad tika veikta budžeta konsolidācija un nodokļu paaugstināšana bez jebkādām prioritātēm, pat pretēji starptautisko finanšu institūciju un atzītu ekspertu ieteikumiem.
09.05.2016.
Page updated
Google Sites
Report abuse