Embedded Files
Iepriekšējās nedēļās, mēģinot "atšifrēt" kādā virzienā dosies bizness, analizējām virkni ekonomisko indikatoru - Baltic Dry indeksu un citus rādītājus. Palikām zināmā neziņā, jo ekonomikas attīstības tendencēm bija vērojamas gan negatīvas, gan pozitīvas iezīmes. Pagājusi vēl viena nedēļa. Vai kaut kas mainījies? Teiksim tūlīt - detaļās jā, bet lielā aina joprojām ir tā pati un, to var raksturot kā nenoteiktību un nestabilitāti, droši vien vismaz tuvākā pusgada laikā.
Apskatīsim vispirms to pašu Baltic Dry indeksu, tikai atjauninātu ar iepriekšējās nedēļas datiem (skat. ilustrāciju). Šoreiz esam ar taisnām līnijām apvilkuši indeksa svārstību augstākos un zemākos pagrieziena punktus un nonākuši pie t.s. invertētā trīsstūra (vimpeļa) figūras (inverted triangle (pennant) pattern).
Šī figūra, līdz ar vidējām slīdošajām līknēm (MA(50) un MA(200)) mums dod nojausmu par indeksa ilgtermiņa virzību un, tas, kā jau analizējām arī iepriekš, nepārprotami norāda uz ilgtermiņā lejupejošu tendenci. Turklāt trīstūra paplašināšanās tālākajā perspektīvā liecina, ka indeksa svārstību diapazons kļūst plašāks, kas pastiprina kopējo ekonomikas virzības nenoteiktību.
Ja apskatām kas notiek trīsstūra iekšienē, tad arī vidējā termiņā - tuvāko 2-3 mēnešu laikā, trends ir visai neskaidrs. Ar ovālu apvilktajā figūrā redzam, ka trends, tikko kā šķērsojis MA(50), bet nesasniedzis trīsstūra augšējo malu, ir pavērsies atkal lejup. Pagājušajā nedēļā tas atkal iepauzēja, pat nedaudz pakāpās augšup.
Loģiskāk būtu gaidīt, ka šī bijusi tikai tāda nejauša "cilpa" un trendam pienāktos sasniegt vismaz trīsstūra augšējo malu, kā tas bija pērnā gada augustā. Citiem vārdiem, vidējā termiņā ekonomikas un biznesa attīstības tendencei vajadzētu saglabāties pozitīvai. Arī RSI un MACD tehniskie indeksi, kā to redzam ilustrācijas augšējā un apakšējā malā, nebūt vēl nebija sasnieguši savus augstākos punktus. Katrā ziņā jāatzīst, ka gan vidējā, gan ekonomiskās attīstības ilgtermiņā saglabājas ievērojams nenoteiktības elements.
Diemžēl īstermiņā, ko pretēji nedēļu frekvencei raksturo dienu diapazonā veidota diagramma (skat. zemāk), atkal ir iezīmējusies lejupejošas BDI tendence. Kā redzam šajā diagrammā, BDI it kā svārstās ap lejupejošo MA(200), kas, protams, nav uzmundrinoši.
Tiesa, ja raugāmies no viedokļa, ka glāze nav pustukša, bet pa pusei pilna, varam cerēt, ka indekss noturēsies uz vidējā termiņa atbalsta līnijas, ko veido MA(50), bet tā, pretēji MA(200), virzās augšup, kā tas redzams ilustrācijā pa kreisi. Turklāt, pavisam nedaudz pietrūkst, lai tā šķērsotu MA(200), ko būtu pamats interpretēt kā BDI trenda turpināšanos augšup vismaz līdz iepriekš minētajai invertētā trīsstūra augšējai malai pirmajā ilustrācijā.
Droši vien būtu prātīgi šeit beigt šo nogurdinošo BDI trendu analīzi, vēl jo vairāk tādēļ, ka nekādu skaidrību pat par tuvāko nākotni tā arī neesam guvuši. Nu jā, atvainojamies par kalamburu, bet neskaidrība jau arī ir sava veida skaidrība, jo tā lēmumu pieņemšanas procesā mudina ievērot piesardzību gan makro, gan mikroekonomikas (biznesa) līmeņos. Piemēram, valsts budžetā vajadzētu atturēties no jebkādu izdevumu palielināšanas, jo situācijai pasliktinoties bizness var sagaidīt nodokļu paaugstināšanu lai segtu strauji augošu budžeta deficītu. Diemžēl, tas plānveidīgi tiek palielināts jau šobrīd. Lai gan veselības aprūpe tiešām jāglābj, bet tas jau daudzu gadu garumā notiek pārsvarā uz budžeta izdevumu palielināšanas rēķina, bet par reformām šajā jomā galvenokārt tiek tikai runāts.
Nu labi, bet, varbūt kādu lielāku skaidrību kopējā situācijā tomēr var ienest citi ekonomiskie un biznesa rādītāji - pasaule galu galā negriežas ap vienu BDI?
Arī mašīnas joprojām virza pasauli
Arī mašīnas joprojām virza pasauli
Viens no noderīgiem informācijas avotiem ir mašīnu un mehānismu pārdošanas apjomi pasaulē (aptver mobilos tehniskos līdzekļus ieguves, būvniecības, transporta un enerģētikas industrijās).
Šī joma lieliski papildina BDI, jo BDI indekss atspoguļo lielāko daļu to izejvielu dinamiku, no kurām tiek ražota, piemēram, Caterpillar (arī Komatsu, Cummins u.c.) produkcija. Savukārt, Caterpillar ražotās smagās mašīnas tiek izmantotas ieguves rūpniecībā, kuras produkcija ir BDI pamatā, gan būvniecībā, transportā un enerģētikā. Tāpat arī lauksaimniecībā labi zināmi Caterpillar traktori u.c. tehnika. Šīs pēdējās nosauktās ir nozares, kuras veido lielāko daļu starpproduktu un pakalpojumu, kas nepieciešami gala produkcijas ražošanai, jeb kā kādreiz to apzīmēja - tautas patēriņa preces un pakalpojumi. Līdz ar to lielas daļas resursu un produktu ekonomiskās aprites tautsaimniecībā loks ir noslēdzies.
Tad nu pavērosim, kā ar to šogad ir veicies lielākajam pasaulē smago mobilo mašīnu ražotājam Caterpillar (skat. ilustrācija kreisajā pusē). Kā šajā diagrammā varam vērot, kompānijas ražoto mašīnu apjomi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem periodiem, ir kritušies gan pa atsevišķiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, gan pasaulē kopumā.
Tiesa, izņemot Ziemeļameriku, vērojama tendence krituma tempiem pa mēnešiem (runa ir par slīdošajiem 3 mēnešiem, t.i., piemēram, aprīlis nozīmē vidējo - februāris, marts un aprīlis) nedaudz samazināties. Tas visai precīzi atspoguļo to, ko redzam BDI nedēļu trendā - kāpums šī gada sākumā.
Ja ekonomiskā situācija pasaulē uzlabosies, acīmredzot atjaunosies gan BDI indeksa kāpums, gan arī smagās mobilās tehnikas pārdošanas apjomi. Diemžēl pagaidām jebkādas optimistiskas prognozes izteikt vēl pāragri.
Tādēļ pāragrs un riskants varētu izrādīties arī pagājušajā nedēļā valdības lemtais par atbalsta sniegšanu "Latvijas dzelzceļam" vagonu (platformu) ražotnes attīstībai Daugavpilī, kā to, acīmredzot, ir novērtējuši citi privātie uzņēmēji (O.Osinovskis).
Šo pašu iemeslu dēļ visai vājas ir cerības uz a/s "Liepājas metalurgs" darbības atjaunošanu ar pašreizējiem īpašniekiem un, vēl mazāka ir iespējamība tuvākajā laikā piesaistīt uzņēmumam kādu jaunu investoru.
Ekonomiskās politikas grūtās izvēles
Ekonomiskās politikas grūtās izvēles
Ko šajā situācijā, kad investori nevēlas investēt, bet patērētāji nevēlas vai nevar (nav naudas) pirkt, varētu darīt? No makroekonomiskās teorijas viedokļa kā īstermiņa risinājums būtu t.s. pieprasījuma virzīta (demand-led) politika, kas ir Dž.M.Keinsa teorijas pamatā. Atgriešanās pie keinsisma modificētā variantā (neokeinsisms) faktiski notika jau 2008.-2009. gadu finanšu krīzes izskaņā ar mērķi atjaunot ekonomisko attīstību. Diemžēl tā joprojām ir lēna un drīzāk būtu raksturojama kā stagnācija, vismaz ES, t.sk. Latvijas variantā. Šī politika arī vairs nav īstermiņa risinājums, bet kļuvusi par pastāvīgu zāļu devu vārga organisma uzturēšanai pie dzīvības. Turklāt "zāļu" krājumi strauji tuvojas beigām.
Latvijai līdz 2020. gadam vēl ir iespējams "izvilkt" ar ES struktūrfondiem. Līdzšinējā pauze to apgūšanā Latviju ir novedusi jau faktiski uz recesijas robežas. Ņemot vērā iepriekš veikto trendu analīzi, nākamo pāris gadu laika posmā ES struktūrfondu finansējums Latvijai droši vien būs viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais izdzīvošanas avots. Ja negribam pakļūt pavisam zem ūdens (recesijā), tad maksimāli jāaktivizē to apgūšana.
Taču tā nav ilgtermiņā noturīga izeja no situācijas - ES struktūrfondu narkomānija beigsies ne pārāk tālā nākotnē. Ar to jārēķinās gan valsts, gan biznesa līmenī. Tas var notikt pat ātrāk, nekā mums šobrīd šķiet. Tādēļ ilgtermiņā dzīvotspējīgi risinājumi meklējami strukturālo reformu, inovāciju un investīciju reālā īstenošanā. Kamēr tas nav sācies, arī pavasara ekonomikā vēl nebūs, horizontu turpinās klāt bieza migla un ik pa brīdim uznāks auksta lietus šalts ar krusu.
23.05.2016.
Page updated
Google Sites
Report abuse