Embedded Files
Pagājušajā gadā Latvijas biznesa konfidences rādītājs turpināja samazināties. No -6 novembrī tas nokritās līdz-6.5 decembrī. Tas gan nav zemākais vēsturiskais rādītājs – 2014. gada decembrī tas bija sasniedzis pat -13. Taču svarīga ir tendence un tā, kā redzams ilustrācijā 1, pēdējo 10 gadu laikā veido bīstamu tendenci ar prognozi pasliktināties arī tālākā nākotnē.
Vai iespējama šīs tendences maiņa un no kā tas ir atkarīgs? Biznesa konfidence lielā mērā ir psiholoģiska parādība un tā ir atkarīga arī no citiem individuālās un kolektīvās uztveres faktoriem. Piemēram, viedokļa par korupcijas līmeni valstī.Kā redzam ilustrācijā 2, korupcijas uztveres indekss, pretēji biznesa konfidences rādītājam, uzrāda augšupejošu tendenci. Taču tā ir nevis pozitīva, bet negatīva tendence, jo atspoguļo cilvēku uzskatus, ka korupcija Latvijā pieaug, vai vismaz nemazinās. Tādēļ, lai pozitīvā virzienā mainītos biznesa konidences rādītājs, vispirms valstī ir jāmazinās korupcijas līmenim.
Taču korupcijas uztvere nav tikai psiholoģija – “man liekas”, vai “es uzskatu”. To var izmērīt un pērnā gada pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma veiktais Rand Corporation pētījums bija šokējošs visas Eiropas kontekstā. Tas parādīja, ka korupcijas līmenis Eiropā kopumā ir ievērojami augstāks, nekā agrāk tika uzskatīts. Kas attiecas uz Latviju, tad pētījuma autori aprēķinājuši, ka mūsu valsts korupcijas dēļ zudē no 13.2% līdz 19.2% no gada IKP.* Līdz ar Horvātiju, Grieķiju, Itāliju un Lietuvu Rand pētnieki Latviju iedalījuši viskorumpētākajā ES valstu grupā.**
Biznesa līmenī viens no spilgtākajiem korupcijas izpausmes veidiem Latvijā ir valsts iepirkumi, t.sk. tie, kuri tiek līdzfinansēti no ES struktūrfondiem. Šajā jomā iepirkumos nereti uzvar nevis labākie un piemērotākie konkrētajam iepirkumam uzņēmumi, bet tie, kuriem īsāka pieeja lēmumu pieņēmējiem par uzvarētāja izvēli. Rezultātā kopējā ar valsts un pašvaldību iepirkumiem saistīto projektu izpildes efektivitāte ir krasi zemāka, nekā ja uzvarētu tiešām labākie uzņēmumi.
Savukārt valsts un liela daļa arī pašvaldību zaudē nodokļu ieņēmumos, kā arī darbu izpildes kvalitātē un tā negatīvas sekas var izpausties pat vairāku nākamo gadu desmitu laikā.Cīņu ar korupciju, kā uzskata Rand eksperti, apgrūtina tas, ka Latvija ir arī valstu grupā, kuras nepraktizē īpašu lobiju reģistru ieviešanu un lobiju darbības regulēšanu un kontroli valsts likumdošanas līmenī, kā to piedāvā atsevišķas interešu grupas arī Latvijā. Šajā jautājumā diskusijas notiek jau daudzu pēdējo gadu laikā, bet, kā saka, vezums no vietas tā arī nav izkustējies.
Lobisma regulēšana, protams, nav vienīgais veids kā cīnīties ar izplatīto korupciju. Mēs to šeit pieminējām tikai kā piemēru. Pastāv milzums problēmu, kas netiek risinātas vispār vai tas notiek gliemeža tempā likumdošanas jomā kopumā, tiesu sistēmā, valsts pārvaldē (birokrātija) un, protams, arī pašu uzņēmēju biznesa kultūras līmenī. Lai kaut kas mainītos uz labo pusi Latvijas valstī acīmredzami nepieciešama pamatīga tīrīšana visos līmeņos.
26.01.2017.
* European Parliament. The Cost of Non-Europe in the Area of Organised Crime and Corruption. Annex II – Corruption, p.45. 2016.
** Turpat, p.106.
Page updated
Google Sites
Report abuse