Embedded Files
Taisnība Ģ.Brūderim, ka Eiropa, tās ģeoklimatiskās dažādības, nacionālās sadrumstalotības, kultūras un ideoloģijas atšķirību u.c. iemeslu dēļ, diez vai varētu pārredzamā nākotnē demokrātiskā ceļā pašizveidoties par federāciju klasiskā variantā, kā, piemēram, ASV. Taču, ņemot vērā visu tās vēsturi līdz pat Otrajam PK, neviens politiskās elites līmenī nevarēja iedomāties, ka varētu pastāvēt tāds veidojums kā Eiropas Savienība, kas nav federācija, lai gan ES satur virkni svarīgu federatīvu elementu. Taču ES radās. Kā?
Attēls 1. Robērs Šūmanis. Avots: Vikipēdija.
Robērs Šūmanis
Robērs Šūmanis
Pastāv pa pusei oficiāls viedoklis, ka ES pirmsākumu pamatā ir franču premjera Robēra Šūmaņa idejas. Viņa nopelni šajā tiešām ir neapšaubāmi. Bet īstenībā sākums bija daudz sarežģītāks.
Sākumā bija ne tik daudz kādas spožas idejas, bet praktisks Māršala plāns karā izpostītās Eiropas atjaunošanai. Taču tas nāca ar ASV nosacījumiem. Viens no tiem bija, ka Eiropas rūpnīcām, kurām ASV piegādāja tehnoloģijas, jābūt orientētām ne tikai uz nacionālo, bet vismaz uz Eiropas, ja ne uz visas pasaules tirgu. Tas nemaz arī nevarēja būt citādi, jo tās bija amerikāņu konveijeru plūsmas līnijas ar pavisam citu ražošanas procesu organizāciju, ar pavisam citiem izlaides apjomiem, nekā nacionālajās sadrumstalotajās Eiropas valstīs pirms kara. Tas nozīmēja arī vienotu Eiropas tirgu, tātad arī citas starpvalstu ekonomiskās un politiskās attiecības. Tas bija milzīgs Eiropas mēroga apvērsums, kas mainīja pilnīgi visu.
Savukārt ES priekštece - Eiropas ogļu un tērauda kopiena (EOTK) šajā procesā radās dabīgā ceļā. Oficiālais uzskats, ka tā bija Šūmaņa ideja lai novērstu kara iespējamību starp Franciju un Vāciju ir stipri sašaurināts un vienkāršots. Politiskā līmenī Eiropā šo procesu patiesībā aizsāka Vācijas kanclers Konrāds Adenauers ar savu ekonomikas ministru Ludvigu Erhardu, protams, ciešā sadarbībā ar Robēru Šūmani un beļģi Polu Spāku, kurš bija iniciators virknes EOTK institūciju, tostarp arī Benelux apvienības, izveidošanā.
Attēls 2. Džordžs Māršals. Avots: Vikipēdija.
Džordžs Māršals
Džordžs Māršals
Visi šie pēckara Eiropas līderi bija pārliecināti eiroatlantisti, domāja šajā mērogā un darbojās kā vienota komanda kopā ar ASV prezidentu Hariju Trumenu un viņa valsts sekretāru, kara laika piecu zvaigžņu armijas ģenerāli un Nobela Miera prēmijas laureātu Džordžu Māršalu. Šī sadarbība vienlaicīgi veda arī pie NATO izveidošanas.
Rezultātā Eiropa piedzīvoja 20-25 gadus ilgu "zelta" laikmetu ar strauju ekonomikas attīstību, valstu ekonomisko un politisko integrāciju, veselīga iedzīvotāju vidusslāņa veidošanos. Diemžēl lielā mērā jau pieminēto Eiropas iekšējo pretrunu dēļ šis pēckara straujais attīstības process vēlāk arvien vairāk zaudēja savu dinamismu. Arī ASV, uzņemoties NATO ietvaros galvenā pasaules miera un kārtības sarga lomu, Eiropai faktiski izdarīja pamatīgu "lāča" pakalpojumu. Kā ģimenē izlutināts pusaugu bērns, Eiropa šobrīd ir vairāk norūpējusies par patiesām un izfantazētām tiesībām un brīvībām, nekā par nepieciešamību attīstīt savu ekonomisko un tehnoloģisko konkurētspēju un pienākumu parūpēties pašai par savu drošību.
Taču, līdz ar Krievijas un tās satelītu iebrukumu Ukrainā un uzsākto karu pret Rietumu pasauli, visiem pienācis spēku pārbaudes brīdis, bet dažiem, iespējams, arī par spēju būt ekonomiski neatkarīgiem un saglabāt politisku suverenitāti. Citiem vārdiem, netikt okupētiem, pakļautiem un inkorporētiem. Līdz ar to ir pienācis arī vērtību pārvērtēšanas un pārmaiņu laiks it visās jomās. Šis ir vētīšanas laiks, kuri tiešām ir mūsu draugi, bet kuri ienaidnieki (ja kādam tas vēl nav skaidrs); kādas politiskās un administratīvās struktūras strādā, kādas ne; kādas vienošanās, likumu normas un konvencijas derīgas, kādas ne; kādi politiskie līderi vajadzīgi šim laikam, bet kuriem jāuzdāvina makšķeri. Tas viss jādara izlēmīgi un ātri, jo uz spēles ir likts pārāk daudz.
Karš agri vai vēlu beigsies, dūmi izklīdīs, pilsētas tiks atjaunotas un dzīve atkal ritēs tālāk. Kāda tad būs Eiropas politiskā struktūra, atkarīgs no pašiem eiropiešiem un no tā kāda būs kārtība pasaulē un kas tajā būs kas. Bet lai tas paliek nākotnei. Lai tā pienāktu, mums vispirms jātiek vaļā no kavējošiem tagadnes pinekļiem.
28.09.2025
Page updated
Google Sites
Report abuse