18.44


कृषिगौरक्ष्यवाणिज्यं वैश्यकर्म स्वभावजम् ।

परिचर्यात्मकं कर्म श‍ूद्रस्यापि स्वभावजम् ॥ ४४ ॥


kṛṣi-gau-rakṣya-vāṇijyaṁ

vaiśya-karma svabhāva-jam

paricaryātmakaṁ karma

śūdrasyāpi svabhāva-jam


पदच्छेद: पदपरिचय: पदार्थ:  padacchedaḥ padaparicayaḥ padārthaḥ

разбиение слов, грамматика слов, значение слов


кр̣ши-гау-ракшйа-ва̄н̣иджйам — земледелие, коров защита и торговля; (с, 1.1)

ваиш́йа-карма — вайшьи долг; (с, 1.1)

свабха̄ва-джам — порожденный (его) природой; (с, 1.1)

паричарйа̄-а̄тмакам — служение, суть которого; (с, 1.1) [śuśrūṣāsvabhāvaṃ karma, śuśrūṣā - sevā, obedience]

карма — долг; (с, 1.1)

ш́ӯдрасйа — шудры; (м, 6.1)

апи — также; 

свабха̄ва-джам — порожденный (его) природой (с, 1.1)


अन्वय:  anvayaḥ


कृषिगौरक्ष्यवाणिज्यं स्वभावजं वैश्यकर्म। शूद्रस्य अपि परिचर्यात्मकं स्वभावजं कर्म। 

kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṃ svabhāvajaṃ vaiśyakarma| śūdrasya api paricaryātmakaṃ svabhāvajaṃ karma| 

*paricaryātmakaṁ - brāhmaṇaḥ, kṣatriyaḥ, vaiśyaś ceti trai-varṇika-sevā-rūpaṁ


The Subodhinī commentary by Śrīdhara


vaiśyaśūdrayoḥ karmāṇyāha kṛṣīti | kṛṣiḥ karṣaṇam | rakṣatīti gaurakṣaḥ | tasya bhāvo gaurakṣyam | pāśupālyamityarthaḥ | vāṇijyaṃ krayavikrayādi | etadvaiśyasya svabhāvajaṃ karma | travarṇikaparicaryātmakaṃ śūdrasyāpi svabhāvajam ||44|| 


Sanskrit Commentary By Sri Shankaracharya


||18.44|| --,kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṃ kṛṣiśca gaurakṣyaṃ ca vāṇijyaṃ ca kṛṣigaurakṣyavāṇijyam? kṛṣiḥ bhūmeḥ vilekhanam? gaurakṣyaṃ gāḥ rakṣatīti gorakṣaḥ tasya bhāvaḥ gaurakṣyam? pāśupālyam ityarthaḥ? vāṇijyaṃ vaṇikkarma krayavikrayādilakṣaṇaṃ vaiśyakarma vaiśyajāteḥ karma vaiśyakarma svabhāvajam| paricaryātmakaṃ śuśrūṣāsvabhāvaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam||


eteṣāṃ jātivihitānāṃ karmaṇāṃ samyaganuṣṭhitānāṃ svargaprāptiḥ phalaṃ svabhāvataḥ? varṇā āśramāśca svakarmaniṣṭhāḥ pretya karmaphalamanubhūya tataḥ śeṣeṇa viśiṣṭadeśajātikuladharmāyuḥśrutavṛttavittasukhamedhaso janma pratipadyante ityādismṛtibhyaḥ (ā. smṛ. 2|2|2|3) purāṇe ca varṇinām āśramiṇāṃ ca lokaphalabhedaviśeṣasmaraṇāt| kāraṇāntarāttu idaṃ vakṣyamāṇaṃ phalam --,


Перевод


Земледелие, защита коров и торговля — таковы занятия, соответствующие природе вайшьев, а предназначение шудр — заниматься физическим трудом и служить другим.


व्याकरणम् vyākaraṇam - грамматика