13.24

य एवं वेत्ति पुरुषं प्रकृतिं च गुणै: सह ।

सर्वथा वर्तमानोऽपि न स भूयोऽभिजायते ॥ २४ ॥

ya evaṁ vetti puruṣaṁ

prakṛtiṁ ca guṇaiḥ saha

sarvathā vartamāno ’pi

na sa bhūyo ’bhijāyate

पदच्छेद: पदपरिचय: पदार्थ:  padacchedaḥ padaparicayaḥ padārthaḥ

разбиение слов, грамматика слов, значение слов

йах̣ — тот, кто; (м, 1.1)

эвам — таким образом; (ав)

ветти — понял; (лаТ, 1.1) विद्{कर्तरि;लट्;प्र;एक;परस्मैपदी;विदँ;अदादिः} https://ashtadhyayi.com/dhatu/02.0059?type=ting 

пурушам — живое существо; (м, 2.1)

пракр̣тим — материальной природой; (ж, 2.1)

ча — и; (ав)

гун̣аих̣ — гуны материальной природы; (м, 3.3)

саха — вместе; (ав)

сарватха̄ — во всех отношениях; (ав)

вартама̄нах̣ — находящийся; (м, 1.1)

апи — несмотря на; (ав)

на — никогда не; (ав)

сах̣ — он; (м, 1.1)

бхӯйах̣ — вновь; (с, 2.1 / ав)

абхиджа̄йате — родится (лаТ, 1.1) अभि_जन्{कर्तरि;लट्;प्र;एक;आत्मनेपदी;अभि_जनीँ;दिवादिः}

अन्वय:  anvayaḥ

यः एवम् पुरुषम्, गुणैः सह प्रकृतिम् च वेत्ति, सः सर्वथा वर्तमानः अपि भूयः न अभिजायते ।

yaḥ evam puruṣam, guṇaiḥ saha prakṛtim ca vetti, saḥ sarvathā vartamānaḥ api bhūyaḥ na abhijāyate |

or

yaḥ evaṁ (pūrvoktam upadraṣṭṛtvādi-rūpaṁ) puruṣaṁ guṇaiḥ (sukhādi-guṇa-pariṇāmaiḥ) saha prakṛtiṁ ca vetti (jānāti), sarvathā (yena kenāpi prakāreṇa) vartamānaḥ saḥ bhūyaḥ (punaḥ) na abhijāyate.

The Subodhinī commentary by Śrīdhara

evaṃ prakṛtipuruṣavivekajñāninaṃ stauti ya evamiti | evamupadraṣṭṛtvādirūpeṇa puruṣaṃ yo vetti prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha sukhaduḥkhādipariṇāmaiḥ sahitāṃ yo vetti sa puruṣaḥ sarvathā vidhimatilaṅghyeha vartamāno'pi punarnābhijāyate | mucyate evetyarthaḥ ||24|| 

Sanskrit Commentary By Sri Shankaracharya

||13.24|| --,yaḥ evaṃ yathoktaprakāreṇa vetti puruṣaṃ sākṣāt ahamiti prakṛtiṃ ca yathoktām avidyālakṣaṇāṃ guṇaiḥ svavikāraiḥ saha nivartitām abhāvam āpāditāṃ vidyayā? sarvathā sarvaprakāreṇa vartamāno'pi saḥ bhūyaḥ punaḥ patite asmin vidvaccharīre dehāntarāya na abhijāyate na utpadyate? dehāntaraṃ na gṛhṇāti ityarthaḥ| apiśabdāt kimu vaktavyaṃ svavṛttastho na jāyate iti abhiprāyaḥ||

nanu? yadyapi jñānotpattyanantaraṃ punarjanmābhāva uktaḥ? tathāpi prāk jñānotpatteḥ kṛtānāṃ karmaṇām uttarakālabhāvināṃ ca? yāni ca atikrāntānekajanmakṛtāni teṣāṃ ca? phalamadattvā nāśo na yukta iti? syuḥ trīṇi janmāni? kṛtavipraṇāśo hi na yukta iti? yathā phale pravṛttānām ārabdhajanmanāṃ karmaṇām| na ca karmaṇāṃ viśeṣaḥ avagamyate| tasmāt triprakārāṇyapi karmāṇi trīṇi janmāni ārabheran saṃhatāni vā sarvāṇi ekaṃ janma ārabheran| anyathā kṛtavināśe sati sarvatra anāśvāsaprasaṅgaḥ? śāstrānarthakyaṃ ca syāt| ityataḥ idamayuktamuktam na sa bhūyo'bhijāyate iti| na kṣīyante cāsya karmāṇi (mu0 u0 2|2|8) brahma veda brahmaiva bhavati (mu0 u0 3|2|9) tasya tāvadeva ciram (chā0 u0 6|14|2) iṣīkātūlavat sarvāṇi karmāṇi pradūyante (chā0 u0 5|24|3) ityādiśrutiśatebhyaḥ ukto viduṣaḥ sarvakarmadāhaḥ| ihāpi ca uktaḥ yathaidhāṃsi ityādinā sarvakarmadāhaḥ? vakṣyati ca| upapatteśca -- avidyākāmakleśabījanimittāni hi karmāṇi janmāntarāṅkuram ārabhante ihāpi ca sāhaṃkārābhisaṃdhīni karmāṇi phalārambhakāṇi? na itarāṇi iti tatra tatra bhagavatā uktam| bījānyagnyupadagdhāni na rohanti yathā punaḥ| jñānadagdhaistathā kleśairnātmā saṃpadyate punaḥ iti ca| astu tāvat jñānotpattyuttarakālakṛtānāṃ karmaṇāṃ jñānena dāhaḥ jñānasahabhāvitvāt| na tu iha janmani jñānotpatteḥ prāk kṛtānāṃ karmaṇāṃ atītajanmakṛtānāṃ ca dāhaḥ yuktaḥ| na sarvakarmāṇi iti viśeṣaṇāt| jñānottarakālabhāvināmeva sarvakarmaṇām iti cet? na saṃkoce kāraṇānupapatteḥ| yattu uktam yathā vartamānajanmārambhakāṇi karmāṇi na kṣīyante phaladānāya pravṛttānyeva satyapi jñāne? tathā anārabdhaphalānāmapi karmaṇāṃ kṣayo na yuktaḥ iti? tat asat| katham teṣāṃ mukteṣuvat pravṛttaphalatvāt| yathā pūrvaṃ lakṣyavedhāya muktaḥ iṣuḥ dhanuṣaḥ lakṣyavedhottarakālamapi ārabdhavegakṣayāt patanenaiva nivartate? evaṃ śarīrārambhakaṃ karma śarīrasthitiprayojane nivṛtte'pi? ā saṃskāravegakṣayāt pūrvavat vartate eva| yathā sa eva iṣuḥ pravṛttinimittānārabdhavegastu amukto dhanuṣi prayukto'pi upasaṃhriyate? tathā anārabdhaphalāni karmāṇi svāśrayasthānyeva jñānena nirbījīkriyante iti? patite asmin vidvaccharīre na sa bhūyo'bhijāyate iti yuktameva uktamiti siddham||atra ātmadarśane upāyavikalpāḥ ime dhyānādayaḥ ucyante --,

Перевод

Тот, кто усвоил это знание о живом существе, о материальной природе и о взаимодействиях ее гун, непременно обретет освобождение. Он больше не родится в материальном мире, какое бы положение сейчас ни занимал.

व्याकरणम् vyākaraṇam - грамматика