Vecrīga "depopulēts "neatkarīgās valsts" komerctūrisma upuris". Pētera Blūma pārdomas par Vecrīgu.

Post date: 2011.13.2 15:42:23

Saņemu e-pastā no Pētera Blūma. Skats uz Vecrīgu un tās iedzīvotājiem no arhitekta un restaurācijas eksperta man likās tik svarīgs, ka nolēmu padalīties.

Sveiks, Gunti,

kā zini, es pats nedzīvoju Vecrīgā, bet bez pauzēm esmu strādājis kopš 1982. gada 1. februāra. Nākamgad būs apaļa jubileja. Esmu pieredzējis Vecrīgas transformāciju ciklu no vitālas, blīvi apdzīvotas "padomju laika" vecpilsētas līdz depopulētam "neatkarīgās valsts" komerctūrisma upurim. Pirms brīvā tirgus Vecrīgā viss vairāk vai mazāk bija līdzsvarā un, cik nu tā daudzveidība toreiz bija vai nebija, bet tā nebija "mirusī" zona. Skolas, kino, daudzi veikali un bodītes, dažas kafejnīcas, malkas un ogļu smarža, kantori, ministrijas, baznīcas un daudz oriģinālas, neuztaisītas romantikas. Daudz pelēcības, maz reklāmu, maz smaržu, maz mašīnu. Daudz militārpersonu. Daudz cilvēku, galvenokārt vietējie.

Vecrīgas abriogēnu problēma ir krietni smagāka, kā šur tur citur (bet līdzīgas problēmas tomēr ir Tallinā, arī Viļņā, un kulminē Kēnigbergā), jo vācbaltieši un citi ģermanizētie vai autentiskei "vecie" Rīgas eiropieši aizbrauca pirms 2. kara, bet tagadējie " un pārējie" te parādījās jau kā ienācēji. Senākā sakņu daļa izzuda fiziski un mentāli un es netaisos iztirzāt labi tas vai slikti. Katrā ziņā, aizbrauca tie, kas bija ģenētiski Vecrīgas patrioti un "bruņinieki".

Pirmās LV lielvarai joprojām apziņmā dzīvoja seno lībju atmiņas, kas mēģināja akmens pili ievilkt Daugavā ar cerību, ka nu LV būs brīva, bet nekā.

Ulmanis gribēja un A. Lamze (gudrs, izglītots inženieris, bet kāpēc tas plāns radās viņa birojā - vai Ulmaņa spiediens vai paša pieredze?) uzzīmēja attīstības plānu, kā Vecrīgu izravēt no visa vāciskā. Nu, kaut ko gan atstājot. Un sāka to darīt ļoti ražīgi, pastāvot diezgan lielam klusumam publsikajā telpā, tikai daži vācu aborigēni šūmējās, bet latvieši labāk drošībai paklusēja. Jo citi Eiropā arī tā darīja, kāpēc mēs arī nevaram būt "moderni"?

Karš padarīja savu, Vecrīga bija reāli tukša, jo vācieši bija prom, bet tie latvieši , kas sapirkās īpašumus no vāciešiem 1939. gadā - apšauti, Sibīrijā vai emigrācijā. Vecrīgas iedzimtie ebreji - to arī vairs nebija.

Bija pāris projektu, kas paredzēja turpināt Lamzas - Ulmaņa konceptu un būvēt jaunu Vecrīgum, tagad gan vairs ne latviešu "sitiju" bet Josifa Dž. galējo rietumu metropoli "staļiniskā (padomju) eklektisma" stilā. Nekas nenotika strauji, daudzi projekti nomira un tikai Tīlmanim bija ļauts piepildīt tukšumu ar RPI un krievu ģenerāļu mājām tag. Kungu ielā pie Pētera baznīcas.

Vecrīgā ievācās jauns laiks un cita sabiedrība.

Nekas liels nenotika, bet tad 1960. - 70. gados gan sākās kustības par to, ka tie vecie prauli jāvāc nost. Izdzina pa Kaļķu ielu trolejbusu, nojauca Rātsnama atliekas un uzbūvēja RPI laboratoriju korpusu, gribēja izlauzt vairāku kvartālu daļas, lai transportu dabūtu cauri Vecrīgai. Latviešu radošie sāka šūmēties, kā tā gan nevarēs, rakstīja uz Msakavu un pēc kāda laika Rīgā sāka izstrādāt vecrīgas reģenerācijas projektu, pabeidza 1982. gadā, kas bija liels un pamatīgs darbs, visu cieņu. Tikai ekonomiskā pamata tam nebija. Vecrīgas funkcijas plānā eksistēja kā teorētisks modelis - kā būtu labāk, lai būtu skaisti un romantiski (mākslinieku darbnīciņas, veikaliņi, kafejnīcas, viesnīcas. Tiesa, viņi gan saprata, ka vecrīgas pamatā jābūt iedzīvotājiem, jo bez tā tā ir nolemta totālai destruktīvai transformācijai. Un tāpēc šīs proporcijas tika plānā ietvertas nopietni.

Tad sākās jaunie laiki, par to Pučiņa plānu visi aizmirsa un cerēja, ka visu tirgus noregulēs. Privatizēja un andelēja uz vella paraušanu, neviens neklausījās, ko kādi pieredzējušāki cilvēki teica - netrakojiet, saglabājiet dzīvojamo funkciju ar plānojuma spēku, neļaujiet visu transformēt. Bet ko tu tādam piķim aizliksi priekšā....

Tā nu tagad ir sanācis, ka tirgus visu ir sadarījis pa savam. Svētais privātīpašums kā panaceja, indulgence un valūta, lai pievērtu acis uz plašāku redzējumu uz procesiem.

Tik ilgi, kamēr Vecrīgas naktīs valdīs visādi zēni un meitenes, kam jebkurš krogs vienmēr varēs uzlikt biezākas pankūkas ar "lašu" mērci, lai iegūtu patiesības prezumpciju, iedzīvotāji būs riebīgs atļautības traucēklis. Jūs taču traucējiet taisīt brīvā tirgū brīvu lēto biznesu, kur varētu piedāvāt visu, ko sirds vēlas, tikai lai nečurā uz nacionālām ikonām, citādi Visu LV! visu sabojās.

Mūsu valstībā, kur augstprātīgā elitārisma teātris tiek spēlēts kā ikdienas dzīve, neviens taču neies likt galvu uz bluķa, lai teiktu - Vecrīgā primārais ir tās iedzīvotāju vajadzības, ērtības, miers. Un Vecrīgas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, ka viņu ir tik maz, ir lielāka tiesība un taisnība, kā kroga, bāra, kluba saimniekam, jo katrs vecrīdzinieks ir cerība, ka viņam augs bērni un mazbērni un kaut kad atkal viņu būs tik daudz, ka viņos ieklausīsies kā Vecrīgas sargos, savas labklājības vairogā un vēsturisjkajā atmiņā. Bez patriotiem, savu pilsētu mīlētājiem, cienītājiem, zinātājiem, aizstāvjiem Vietas zaudē imunitāti un pašsaglabāšanās spēju. Aizvien vairāk rodas to, kas senlietās un sen krātās vērtībās redz tikai reklāmu, tūrismu, sava biznesa dibenplānu, materiālo vērtību un būs gatavi aizbūvēt līdz debesīm Daugavmalu ar labāko skatu uz Vecrīgu, paši dzīvojot Spānijā - un ko grib, a man pofig.

Tagad Vecrīgas aborigēnu plānā tiesību grāmatiņa ir vēl viena atbilde uz jautājumu - kāpēc bērni aizbrauc?

Laikam par garu sanāca, atvaino.

Pēteris