NERVU BOJĀJUMI

Cilvēkam ir triju veidu nervi:

Ar pirmajiem mēs jūtam un šī sajūta ceļo no pirkstu galiem uz smadzenēm. Tie ir jušanas nervi. Pa šiem nerviem iet taustes, sāpju un temperatūras sajūtas.

Otrie ir kustību nervi. Pa tiem impulsi iet no galvas smadzenēm uz muskuļiem, kuri kustina roku.

Trešie ir tie nervi, kurus mēs neapzināmies. Tie nodrošina ādas svīšanu un ietaukošanos, kā arī asinsvadu šaurināšanos aukstumā vai paplašināšanos karstumā.

   Nerva bojājums traumas gadījumā izsauc kādas minētās funkcijas iztrūkumu. Piemēram, ja griezta brūce pirkstā vai apakšdelmā izsauc tirpšanas sajūtu (nejūtību) pirkstu galos, tad bojāts ir jušanas nervs. Ja pēc iegūtas brūces jūs nevariet pakustināt kādu rokas daļu, tad bojāts var būt gan kustību nervs, gan arī cīpsla. Rokas sarežģītā uzbūve ir priekšnoteikums tam, lai ārēji neliela trauma radītu vairāku svarīgu struktūru bojājumu. Piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar nazi un iedurot to plaukstā, var tikt bojātas vismaz 4 cīpslas, 1 vai 2 nervi un artērijas, kā arī mazie, precīzās kustības nodrošinošie muskulīši. Rezultātā būs pilnīgi nejūtīgi un nekustīgi 2 pirksti. Brūce var būt tikai 1 cm gara un tā var sadzīt 10 dienu laikā, bet bez rokas ķirurga palīdzības pirksti kustību un jūtību neatgūs nekad. Šādas operācijas izpilda ar mikroskopa palīdzību tāpēc to sauc par mikroķirurģiju. Sašujot 1 mm lielu asinsvadiņu, tā funkcija visbiežāk atjaunojas uzreiz, bet sašujot nervu, tas atjaunojas 0,5-1 mm dienā. Tas nozīmē, ka pārgriežot vidusnervu apakšdelmā var nākties gaidīt 1 gadu līdz paradīsies jušanas pazīmes.

 1. Att. Nervu jāsašuj zem mikroskopa  2. Att. sarautus nervus nebūs iespējams

ar diedziņu, kas tievāks par matu.         sašūt tieši. Tiem būs jālieto nervu 

                                                  tiltiņi, ko sauc par graftiem.