Reimatoīdais artrīts

Reimatoīdais artrīts ir smaga vispārēja organisma saslimšana, kura var attīstīties jebkurā vecumā. Parasti organisms savus pareizi saražotos olbaltumus „neredz”, bet „ierauga” un iznīcina tikai nepareizi saražotos vai no ārpuses nejauši nokļuvušos tādus kā mikrobi vai audzēja šūnas. Tā ir organisma aizsardzības reakcija. Citādi tas ietu bojā. Ar reimatoīdo artrītu slimā pacienta organisms sāk iznīcināt savas locītavas it kā tās būtu svešas. Rezultātā locītavas izteikti deformējas, cīpslas un muskuļi saīsinās – kontrahējas, tādējādi vēl vairāk pastiprinot deformācijas. Nereti notiek cīpslu plīsumi. Reimatoīdais atrīts rada arī citu orgānu – sirds, nervu, plaušu un acu bojājumu. 

     Mūsdienās šo slimību vispirms ārstē reimatologi. Rokas ķirurga palīdzība ir nepieciešama gadījumos, kuros pacients locītavu deformāciju dēļ nespēj sevi apkopt, kā arī izteiktu sāpju un cīpslu plīsuma gadījumā. Klasiskā gadījumā pacientam pirksti noliecas uz mazā pirkstiņa pusi un nav pilnīgi iztaisnojami. Īkšķim un citiem pirkstiem rodas izteiktas „gulbja kakla deformācijas”. Ar laiku var pirksti var zaudēt jūtību – notirpt. 

    Operācijas laikā slimās locītavas tiek nomainītas pret mākslīgām silikona locītavām. Pārtrūkušās un deformētās cīpslas tiek sašūtas un noliktas vietā. Locītavām, kuras artrīta rezultātā ir pilnīgi sabrukušas izdara operāciju, kuras laikā tās tiek padarītas pilnīgi nekustīgas. Operācijas mērķis ir samazināt pacienta sāpes un uzlabot rokas funkciju. Ļoti reti operācija tiek izdarīta tikai tāpēc, lai uzlabotu rokas izskatu. Pēc ķirurģiskās ārstēšanas obligāta ir rehabilitologa un ortožu speciālista palīdzība.

3.att. Reimatoīdā artrīta (RA) slimnieka Rtg.           4.att. RA slimnieka plaukstas