Higromas, jeb gangliji ir locītavu „trūces”, kuras saistītas ar locītavu un tāpēc pildītas ar locītavas šķidrumu (1.Att.). Nereti tās attīstās no cīpslas maksts. Higromu caurstarojot ar lukturīti, tā tumsā izgaismojas. Cēlonis visbiežāk nav zināms, bet tā varētu būt trauma. Higromām raksturīga īpašība ir to izmēra maiņa laika gaitā: pēc slodzes tās var pieaugt un tāpat tās var samazināties. Retos gadījumos higromas izzūd pašas. Operācija ir nepieciešama tikai tajos gadījumos, kad veidojums rada sāpes vai arī pacientam nepatīk tās izskats. Ir pieļaujama higromas dekompresija tās saturu atsūcot ar šļirci, bet pacientam ir jāsaprot, ka tā ir tikai īslaicīga ārstēšana un veidojums laika gaitā atjaunosies.
1. Att. Locītavas mugurējās virsmas cista 2. Att. Tumsā cistas caurstarojot ar ukturīti
Mukozas cistas ir tās pašas higromas, bet pirkstu galos. Tās ir saistītas ar osteoartrītu un atgādina mezgliņus pirkstu locītavu virsmās (3. Att.). Mukozas cistas pašas neizzūd un ir ārstējamas tikai ķirurģiski. Reizēm šie veidojumi plīst un tad no tā izdalās dzeltenīgs caurspīdīgs saturs – locītavas šķidrums. Šādos gadījumos var inficēties un iet bojā locītava, tāpēc obligāta ir sterila pārsēja lietošana.
3. Att. Mukoza cista ar tipisku naga
deformāciju.