Infekcija ir apkārtējās vides mikrobu izraisīts strutains iekaisums. Mikrobi brūcē nokļūst vienmēr, bet infekciju tie rada tikai tad ja ķermenim nepietiek aizsargspējas vai arī mikrobs ir ļoti agresīvs. Nokļūstot brūcē tie savairojas un rada sāpes, apsārtumu, tūsku, karstumu un kustības traucējumu. Infekcija pirkstos un plaukstā atšķiras no strutaina iekaisuma citos mīkstajos audos, piemēram, augoņa apakšdelmā, jo strutainam iekaisumam pirkstos un plaukstā ir tendence iet dziļumā nevis izlauzties uz āru. Tas saistīts ar to, ka āda un zemāda plaukstā un pirkstos ir caurausta ar saistaudu šķiedrām, kuras sadala mīkstos audus atsevišķās mazās telpiņās, kuras atgādina bišu medus šūnas. Infekcija vienā konkrētā „šūniņā” izlauzīsies pa vieglākās pretestības ceļu un visbiežāk tas ir dziļumā, jo tur ir lielākas „šūniņas”. Pa starpšūniņu telpu iet asinsvadi, kuri infekcijas un tūskas rezultātā tiek nospiesti tādējādi radot audu atmiršanu. Atmirušie audi, protams, veicina infekciju.
Šādu infekciju pirkstos sauc par panarīciju, bet plaukstā par abscesu. Infekcijai ejot dziļumā, var tikt bojātas cīpslas radot to strutainu iekaisumu, kā arī kauli, radot kaula puvi, jeb osteomielītu.
Plaukstas infekcijas sevišķi smagi norit cukura diabēta slimniekiem un ekstremitātes glābšanai ir nereti ir jāizdara pirksta vai plaukstas daļas amputācija. Infekcijas rezultātā tiek rezultātā tiek zaudētas kustības un kas nav mazsvarīgi, rokas izskats.