Kaula lūzumi

    Naga falangas lūzumi ir biežākie lūzumi plaukstā un bieži netiek konstatēti, jo pacients nevēršas pie ārsta pēc palīdzības „tādu sīkumu dēļ”. Gandrīz jebkurš cilvēks vismaz reizi dzīvē ir dabūjis „zilu nagu”. Tas tāpēc, ka pēc traumas ir bijusi bojāta naga gultne, jeb gultiņa, kurā nags guļ. Ārēji tāds nags var būt bez jebkāda bojājuma, bet asins uzkrājums, jeb zilums zem naga slēpj patieso problēmu – pirksta gala kauliņa lūzumu ar naga gultnes bojājumu, nemaz nenojaušot, ka asinsizplūdums zem naga ir saistīts ar kauliņa daļēju vai pilnu lūzumu. Visbiežāk tā, tiešām, nav nekāda problēma. Zilais nags pakāpeniski nomainās pret normālu jaunu nagu 6 mēnešu laikā. Nereti jaunais nags ir deformēts, biezs un nelīdzens. Pie slēgtiem lūzumiem nav nepieciešama speciāla ārstēšana, bet pie vaļējiem lūzumiem (kaula lūzums caur brūci savienojas ar ārējo vidi) ir nepieciešama rokas ķirurga palīdzība, jo bojāta ir arī naga gultne. Lai ievērojami samazinātu naga deformācijas risku, naga gultne ir jāsašuj optiskā palielinājumā un lauztais kauliņš jāsavieno ar mazu metāla adatiņu. Pareizi ārstēts naga falangas bojājums ievērojami samazina deformāciju risku, bet to pilnībā neizslēdz.

  Pirkstu kaulu lūzumi ir pietiekoši nopietna pataloģija, lai pacients sāpju dēļ meklētu plaukstas ķirurģijas speciālistu. To vai pacientam ir nepieciešama ķirurģiska ārstēšana vai arī ārstēšana ar ģipsi (vai rūpnieciski izgatavotu longeti) noteiks lūzuma veids nevis ārsta izvēle. 

1. Att. Rādītājpirksta pamata

falangas lūzums.

   Plaukstas pamatnes kaulu lūzumi ir nopietna plaukstas slimība, jo vēlīni diagnosticēta rada virkni grūti risināmu problēmu. Visbiežāk (90%) traumēts tiek laivveida kauls (os. Scaphoideum). Šo lūzumu var iegūt krītot uz iztaisnotas rokas. Šī lūzuma specifika ir tā, ka sākotnējā rentgenogrammā šo lūzumu var neredzēt un pacients nereti atstāj uzņemšanas nodaļu vai traumpunktu ar diagnozi „saišu sastiepums”. Neskatoties uz to ķirurgam ir jābūt pietiekoši „aizdomīgam”, lai nozīmētu plaukstas locītavas imobilizāciju ar ģipsi vai ortozi un atkātotu rentgenogrammu pēc 2 nedēļām, kad lūzumu var redzēt daudz labāk. 

2. Att. Laiv-veida kaula lūzums

   Spieķa kaula lūzumi ir smaga rokas trauma, kura nevar palikt nepamanīta. To biežāk novēro sievietēm menopauzālā vecumā un sākoties slidenam laikam. Ārstēšana ir atkarīga no lūzuma veida, tomēr bieži ir nepieciešama operācija. Šāds lūzums vienmēr atstāj sekas. Ja pēc traumas pacients jūt tirpšanu un sāpes, kuras nepāriet no pretsāpju medikamentiem, tad iespējams, ka traumas rezultātā ir saspiests nervs.

3. Att. Spieķa kaula distālā gala

lūzums ar nobīdi.