TĀKU KŌRERO TUKU TĀTĀ : TE REO MAORI KUKI 'AIRANI E TE IPUKAREA

Ingoa: Wendy Maara Scheel

ID: S01003066

Tu’anga Apii: CM211

Puapi’I Akatere: Dr. Sally Akeva’i Nicholas

Assessment 2: Tu’anga Tuku Tata

Tumu Tapura: “Te Reo Maori Kuki Airani E Te Ipukarea”

Tē karanga nei te reo o te ui tupuna:” E karo ki te mato i pao ia mai ei koe, ei te tīpoko o te va’arua i kōia mai ei koe”. Ko te reo ‘iku’iku teia o te ui tupuna, koia ‘oki, kia ‘akamanako meitaki i te oneone i kāpua ia mai ei koe, ē te potonga mario i ngau ei tō va’a, koia tō tātou reo Māori Kūki ‘Airani.

Kua ‘akamou’ia tāku tumu manako ki runga i te tumu manako: ‘Te reo Maori Kūki ‘Airani ē te ‘Ipukarea. I roto i teia tumu manako nei, e ā au tu’anga rikiriki pu’apinga tikāi te kā ‘ora’ora ‘iatu. Ka karo atu tātou e, ‘ea’a tīkāi te manamanata, mē kore ra, te au ārairai’anga ō te reo Māori Kūki ‘Airani i roto nei i te ‘ipukarea . Ka ōronga katoa ‘iatu rāi tētai au tāmanako’anga nō te ‘akamātutū ‘akaōu ‘anga atu i te reo Māori.

Ø Te mea mua: Te tūranga o te reo Māori Kūki ‘Airani i roto nei i te ‘ipukarea

Ø Te rua:Te tūranga ō te reo Māori Kūki ‘Airani i roto i te tu’anga ō te kavamani

Ø Te toru:Te tūranga o te reo Māori Kūki ‘Airani i roto i te Āpi’i

Ø Te ā: Te tūranga o te reo Māori Kūki ‘Airani i roto i te ngutu’are

Ko te reo, e pākau puapinga tīkāi teia i roto i te papa’anga ‘enua ō tēta’i ‘uatu ‘iti tangata, tanumia ki roto i te peu ē te ākono’anga ā tē reira ‘iti tangata. Tētai karo’anga, mei te ‘iti tangata Kūki ‘Airani rai. Nā te reo e akakite mai ē, nō te’ea ‘enua mai te reira tangata. E pākau ‘aroa, ōronga ‘ua ‘ia mai tēia ē te Atua.

Kō te reo Māori Kūki ‘Airani, kō te ‘atamira teia, kō te puku’atu teia, ē kō te ‘akataka’anga ‘akairo tēia ē, nō tātou teia reo, nō tātou ‘anake ‘ua, nō te ‘iti tangata Māori Kūki ‘Airani. E tūkē ‘a ia mei teta’i ‘uatu reo. E tau rāi kia ngākau parau, kia ‘akaperepere, kia utuutu meitaki te ‘iti tangata Kūki ‘Airani ī te reo Māori.

Te manamanatā ō te reo i roto nei ‘i te ‘ipukarea:

I teia tūatau nei, te kite’ia mai nei ē, kua topa tākiri te tūranga ō te reo Māori Kūki ‘Airani ki raro rava. Kua kā’iro ‘ua te reo papaā ē te reo Maori. Kua ‘aru’ia (corrupted), te reo Maori Kūki ‘Airani ē te reo manu’iri. Terā i reira te ‘aite’anga, kua kore te rito reo tupuna i roto i te reo, ē kua kā’iro ‘ua te au mea pouroa. Kua kōpae te mānganui’anga tangata i te reo Māori Kūki ‘Airani, kua ‘akava’ava’a i te reira, ē kua ‘akamarokura i te reo manu’iri. Te akaroa.

Teia tēta’i karo’anga i roto i te tūranga kōperepere’anga (communicating), taeake ki te taeake: “Mate, pē’ea ‘ua koe?. Kua pa’u te taeake, “Too good, e mate”. Te rua ō te karo’anga, “Nā’ai koe i ‘apai mai?”. Kua pa’u ‘akaōu te taeake, “Walk ua mai au”.E mānganui, e mānganui ‘uatu rai te au tūranga takakē e ō mai ana teia au tu araara’anga. Kua riro katoa te au pākau roro uira i te ‘akatūke i te manako tangata, te uki ōu tikāi ō teia tuātau nei. Kāre mei te mea ē, kia kōpae tākiri’ia te reo papaā, māri ra, kia ‘aere kapipiti rāua, nō te mea, tē taui nei ‘oki te tuātau, ē kō te reo papaā oki te reo puareinga ‘ua tō teianei ao i te kite.

Te manamanatā ō te reo Māori i roto i te tu’anga ō te Kavamani:

Te ‘akarongo’ia nei i roto i te au tūātau taumārō’anga i roto i te ‘are pāramani, te tū paruparu o te au mema pāramani, kāre i umuumu i te araara i te reo Māori. E tokoiti ‘ua nga mema tei mou rāi i te reo. Kō te tika’anga, noatu e, kua taui te tuātau, kāre e kōto’e’anga, māri ra, kia araara rāi i te reo Māori.

Tētai karo’anga: I te tuātau i te parāiminita mua ō te Kūki ‘Airani, ‘ia Pāpā ‘Enere ‘Arapati, mata’iti 1965, ē muri roa mai, kō te reo Māori te reo mua e araara ‘ia ana i roto i te ‘are pāramani. I teia tuātau nei, kua riro te reo papaā, reo manuiri, i te ‘akatūke i te ‘aka’aere’anga ō te papature metua ō teia ‘ipukarea. Noātu ē, kā tau rai kia āriki’ia te reo papaā i roto i te ‘are pāramani, ‘inārā, kia vai’o’ia rāi ē, kō te reo Māori te reo mua ō te ‘are pāramani tei ‘akamana’ia, mei te tuatau mai ‘ia Pāpā ‘Enere ‘Arapati.

Te manamanatā o te reo Māori i roto i te tu’anga ō te Āpii:

E tu’anga pu’apinga tikāi te tu’anga ō te reo Māori i roto i te āpii, ‘akamata mai mei runga mai i te Māraurau ō te Āpii, e tae rava atu ki te Āpii Pōtiki. Ināra, te kite ia mai nei tetai au tū kauī, ‘akamata mai mei runga mai i te tu’anga ō te Māraurau ō te āpii.

Teia tētai karo’anga: Kō te mānganui’anga ō te au taeake i roto i te tu’anga ō te Māraurau ō te Āpii, kāre e kite i te araara Māori. Te rua ō te karo’anga: Te kite ‘ia mai nei ē, kō te reo papaā te reo e tā’anga’anga putuputu’ia ana me tuku’ia tētai karere mei te Māraurau mai ō te Āpi’i ki te au āpii i va’o mai. E tika, e potopoto ua te tata’anga i te karere me tatā’ia ki roto i te reo papaa, ināra, ka tae rāi te karere me tātā’ia ki roto i te reo Māori. ‘Irinaki katoa au ē, kāre e papa ture (policy), i ‘anga’ia ake nō te reo Māori. Pēnei, kua ‘akamata’ia, penei, kua tāmanako’ia.

Ko tetai manamanata katoa, kare e rava ana te akapouꞌanga moni ta te kavamani e ōronga nei ki te Maraurau o te Apii, ei turu i te tuꞌanga o te Peu Māori e te Reo.

I roto katoa i te au āpi’i i runga tikāi nei ‘ia Rarotonga, kāre e mātūtū ana te reo. Kō tētai ngā āpi’i katoa, e reo papaā te reo mua. Tētai karo’anga, ko te āpi’i Nīkao, te āpi’i tāku e pūāpi’i atu ana. Ngatā tikāi i te tamariki i te araara i te reo Māori, pērā katoa tetai nga pūāpi’i, kāre e kite i te reo Māori. Kō te ‘irinaki’anga, kare te au metua e araara ana i te reo Māori kī tā rātou tamariki, terā te ‘aite’anga, kua ‘akava’ava’a i te reo Māori. Te kite katoa ‘ia mai nei e, kō tētai au pūāpi’i, kāre e meitaki roa ana te tūranga nō te āpi’i atu’anga i te reo Māori. Ko tetai katoa, kare e rava ana te au pakau apii no te reo i roto i te apii. Noātu rā te reira, te tautā nei rāi te āpi’i kia rauka tēta’i tūranga meitaki ē te tinamou nō te reo Māori.

Te manamanatā o te reo Māori i roto i te Ngutu’are:

Kō te ngutu’are tetai ngāi e ngere nei te reo. Kō te tika’anga, kō te ngāi teia e utuutu’ia ei te reo, e kō te ngāi teia ē kōtingakore’ia ei te kōpereper’anga i te reo, ‘inara, kua kore te ‘inangaro ō te metua ē te tamariki i te araara i te reo Māori, kua araara papaā ua.

Teia tētai karo’anga: “Kare e puapinga ō te reo Maori, kare tāku tamaiti e anoano’ia kia ta’anga’anga i te reo Māori i roto i te āpi’i teitei”, inā tētai metua ei kī tāna tamaiti. Te rua ō te karo’anga: Kua kā’iro ua te reo papaā ē te reo Maori. Teia tētai karo’anga: “Temana, come kaikai”, ‘inā te metua ei. Kō te tūranga teia ō te reo i roto i te ngutu’are. Te ‘akāro’a i teia tu.

Tetai au tāmanako’anga nō te ‘akamātūtū ‘akaou atu’anga i te reo Māori Kūki ‘Airani:

*I roro nei i te ‘ipukarea: Kia ‘akamana’ia tētai ture ē, auraka kia orongaia te tikaanga no tetai manu’iri kia no’o ki te Kuki Airani nei (permanent resident), māri ua, kia rauka i a ia i te araara i tetai au reo Maori Kuki Airani (basic CIM phrases).

Kia ꞌangaꞌia tetai au porōkaramu e manganui i roto nei i te ipukarea ma te turu a te kavamani, e te Tauranga Vananga. Tetai karoʻanga, mei Te Maire Maeva Nui, te tarērē ꞌAtu Imene, tārēre Mire Kapa, te Ra o te Ui Ariki, e te vai atura, no te mea, na te reo e akatupu i teia au peu.

Aronga ꞌOna Pitiniti: Kia tāꞌangaꞌanga katoa ia te reo Māori no te au akakitekiteꞌanga a te au ꞌona pitiniti i runga i te rātio e te āvata tūtū.

*I roto i te tu’anga o te Kavamani:

• Kia 'akamana'ia ē, kō te reo Māori, te reo mua kia araara'ia i roto i te 'are pāramani.
• Kia 'akatū te kavamani i tētai 'are rātio ē te tīvī, reo Māori Kuki 'Airani ua, mei tō te 'iti tangata Māori Nū Tīreni rāi. E mānaganu 'oki te au metua pakari kāre e mārama i te reo papaā, e, ko te nui'anga o te au araara akakitekite i runga i te ratio e te tīvī, e reo papaa.
• Kia turu pakari te kavamani i te tu'anga o te āpii e te Tauranga Vānanga no tetai akapouꞌanga moni no te turu atu anga i tetai au porōkaramu peu Maori e te Reo.
• I roto i te ngutu'are:

Kia araara putuputu'ia te reo Māori i roto i te ngutu'are, mētua ki te tamariki, te au ngutu'are Kūki 'Airani tikāi. Kō te tika'anga, kō te au metua,te pūāpi'i mua ō te reo. Kia riro katoa e, ko te reo Maori te reo mua o te tamaiti, me retita'ia i te tuatau me ano te tamaiti ki te apii.

Ei tāopenga: E pakau puapinga te reo ki te iti tangata Kuki Airani. 'Irinaki au ē, me 'anga'anga tā'okota'i te au mana tūtara o teia basileia, e te 'iti tangata, ē, mē tā'anga'anga'ia teia au tāmanako'anga i runga nei, ka mātūtū ē kā rangatira 'akaōu te reo Māori Kūki 'Airani.Ka pu'apinga katoa 'ia i reira te uki ō āpōpo. Kō tatou te manamanatā, ē, e mana to tātou i te 'akatano i teia manamanata. E mea tau kia ngakau parau tatou i to tatou reo Maori Kuki Airani. E tanu i te inangaro i tōꞌou reo ki roto i te papa o toou ngakau. Araaraꞌia te reo Māori.

"E karo ki te mato i pao 'ia mai ei koe, ei te tīpoko ō te va'arua, i koia mai ei koe". I.....e....ko....ko!