Kompetencēs balstītā izglītības modelī mācību procesa centrā ir skolēns un viņa mācīšanās. Domājot par mācību stundu, kuras centrā ir skolēns, palīdzošs ir atpakaļvērstās plānošanas modelis, kuru 1998.gadā savā grāmatā aprakstījis Grants Viginss (Grant Wiggins).

Skolotājs izvirza stundas sasniedzamo rezultātu skolēnam, precizē, kā rezultātu varēs izmērīt, kādas skolēnu darbības apliecinās, ka viņi to zina un prot, un tikai tad domā par šī rezultāta īstenošanu mācību stundā.

Šī pieeja ir atšķirīga no mūsu līdžinējās pieredzes plānot mācību stundu, par pamatu ņemot mācību grāmatu, tēmu kopumā vai domājot no uzdevumu perspektīvas.

Sasniedzamā rezultāta nozīme stundas plānošanā un skolēnu motivēšanā, iesaistīšanā ir īpaši būtiska, bez sasniedzamā rezultāta nav iespējams veikt formatīvo vērtēšanu un sniegt noderīgu atgriezenisko saiti skolēnam.

Lai veiksmīgāk nonāktu pie formulēta sasniedzamā rezultāta skolēnam, skolotājs var sev uzdot jautājumus:

• Kas ir galvenais, kas skolēniem šajā stundā ir jāiemācās?

• Kā tas skolēniem ir svarīgi vai saistoši?

• Kā tas saistās ar citām stundām?

• Vai to ir iespējams apgūt vienā stundā?

• Vai to ir iespējams pārbaudīt?

Izvirzot sasniedzamo rezultātu skolēnam, jāņem vērā sasniedzamā rezultāta principi:

• Ticams – stundā reāli sasniedzams un ambiciozs!

• Būtisks – jāved uz dziļāku izpratni un jābūt kontekstā ar mācību priekšmeta programmu!

• Jēgpilns – skolēnam skaidrs un saprotams – ko tas dod, ja viņš to zina/prot?

• Izmērāms – ir iespējams pārliecināties vai rezultāts ir sasniegts!

• Aktīvs – vērsts uz darbību – jo mēs mācamies caur aktivitātēm!

Sasniedzamā rezultāta komunicēšanai ar skolēniem ir vairāki līmeņi, kurus skolotājs var izmantot pašvērtēšanai. Šeit svarīgi piebilst, ka 4.līmenis kurā skolēni iesaistīti mērķa formulēšanā, koriģēšanā nav pašmērķis, jo visās tēmās tas nebūs iespējams un efektīvāks var būt arī skolotāja formulēts sasniedzamais rezultāts.

Sasniedzamais rezultātu var izvērtēt arī pēc domāšanas, mācīšanās dziļuma - Kādas darbības, kognitīvais process no skolēna tiek prasīts kā sasniedzamais rezultāts? Visbiežāk pielietotās taksonomijas, lai izvērtētu mācību procesa kognitīvo un metakognitīvo dziļumu ir Blūma taksonomija vai SOLO taksonomija.

Iespējas redzēt, cik tālu esmu ticis

0- Skolotājs nedara zināmu stundas sasniedzamo rezultātu vai tas notiek formāli, skolēniem nesaprotami.

1- Skolotājs izvirza labi noformulētu mērķi, bet nepārliecinās, vai skolēniem tas ir saprotams.

2- Skolotājs izvirza mērķi skolēniem saprotamā valodā un pārliecinās, vai skolēniem tas ir saprotams.

3- Skolotājs izvirza mērķi un skaidrus snieguma kritērijus, pārliecinās, vai skolēniem tas ir saprotams.

4- Skolēni iesaistās mērķu formulēšanā, precizēšanā, koriģēšanā. ["Mācību saturs kompetenču pieejā." SIIC, Latvijas Universitāte]

[D. Namsone, L. Čakāne, A. Butkēviča "Kompetenci attīstoša mācīšanās"; pieejams šeit]

Skolā piedzīvojam daudz interesantu mācību stundu, tomēr ne katrā gūtais paliek mūsu atmiņā. Kā veicināt to, ka katrs skolēns aktīvi pieslēdz savu domāšanu stundā notiekošajam un aiziet no tās, apguvis jaunas zināšanas un prasmes? Izrādās, ka daļa risinājuma meklējama jau stundas plānošanas fāzē. Šajā rakstā runāsim par to, kas, plānojot stundu, jāņem vērā, lai panāktu, ka ikviens skolēns sasniegtu izvirzītos rezultātus, un kādi mācību notikumi ir jāparedz un kādā secībā tie skolēnam jāpiedzīvo, lai palīdzētu viņam izprast kontekstā, secināt, radīt un arī pēc ilgāka laika atcerēties apgūto. Šis raksts dos ieskatu par amerikāņu izglītības pētnieka Roberta Gaņjē (Robert Mills Gagné) piedāvāto mācību plānošanas modeli.

Gaņjē mācību plānošanas modelis veidots, par pamatu ņemot kognitīvajā psiholoģijā plaši pazīstamo kognitīvās informācijas apstrādes modeli, kas palīdz izskaidrot skolotāja rīcības iespējamo ietekmi uz skolēnu mācīšanos. Lai noteiktu būtiskākos mācību notikumus, modeļa izveides pirmsākumos autors vēroja daudzu labu skolotāju stundas, tādēļ tas ir saskaņā ar daudzu skolotāju jau esošu praksi.

Šis modelis izstrādāts, domājot par to, kādi procesi mācoties notiek skolēna galvā un kā skolotājs var tos veicināt un izmantot, lai nodrošinātu, ka ikviens skolēns sasniedz stundas rezultātu. Tam, kā skolotājs māca, ir cieši saikne ar to, kā skolēns mācās. Tāpēc, plānojot stundu, skolotājam jāņem vērā ne tikai, ko viņš grib iemācīt, bet arī tas, kā organizēt mācības tā, lai veicinātu un atbalstītu skolēnu mācīšanos. Pretējā gadījumā skolotājs var piedzīvot situāciju, ka “it kā esam šo mācījušies”, bet vēlāk izrādās, ka zināšanas nav nonākušas skolēnu ilgtermiņa atmiņā.

Informācija, kuru skolēns mācoties saņem, uzzina vai atklāj, ceļo cauri dažādajiem atmiņas veidiem – no sensorā reģistra, kurā ienākošo informāciju pirmo reizi uztveram, uz īstermiņa un tad uz ilgtermiņa atmiņu. Lai informācija tik tiešām nonāktu līdz ilgtermiņa atmiņai un tur paliktu, skolēnam mācīšanās procesā jānotur uzmanība, jāsaista informācija ar iepriekš zināmo, jāatpazīst tajā sakarības, jāatkārto tā un jāspēj atrast šai informācijai vietu tajā sistēmā, kas skolēna atmiņā jau ir. Mācīšanās notiek tikai tad, ja visi šie procesi ir aktīvi, tāpēc saskaņā ar Roberta Gaņjē mācīšanas teoriju un viņa izveidoto 9 mācību notikumu modeli galvenais mācīšanas uzdevums ir aktivizēt informācijas apstrādes procesus skolēna smadzenēs.

Roberts Gaņjē piedāvā deviņus mācību notikumus, kuri ir nepieciešami, apgūstot katru sasniedzamo rezultātu – gan tad, ja runa ir par vienu atsevišķu sasniedzamo rezultātu vienas stundas ietvarā, gan kompleksu sasniedzamo rezultātu, kura apguvei nepieciešams ilgāks laiks un vairāku stundu kopums. Lai varētu saprast, kāda ir katra mācību notikuma loma un pamatojums, skaidrojam, kā tie sasaistās ar skolēna mācīšanās procesu. Tālāk tabulā sniedzam strukturētu informāciju par to, kādas var būt skolotāja darbības un paņēmieni, lai īstenotu katru mācību notikumu. Svarīgi uzsvērt, ka šis modelis ir veidots skolotāja mērķtiecīgi plānotām mācību situācijām, kur ir skaidrs sasniedzamais rezultāts. Gan bērni, gan pieaugušie, protams, daudz iemācās arī neformālās mācīšanās situācijās.

Gaņjē deviņu mācību notikumu modelī daudzi skolotāji atpazīs Latvijā jau plaši izmantoto trīsdaļīgo stundas plānošanas modeli, kas attīstīts un izmantots daudzus gadus kopš apjomīgo Kritiskās domāšanas un Dabaszinātņu un matemātikas projektu īstenošanas laikiem. Trīsdaļīgo stundas plānošanas modeli veido aktualizācijas, apjēgšanas un refleksijas daļas. Kā redzams attēlā, stundas aktualizācijas daļas, kas ietver pirmos trīs Gaņjē mācību notikumus, mērķis ir sagatavot augsni mācībām, stundas vidus posma jeb apjēgšanas daļas uzdevums ir iemācīt skolēnam jauno saturu un tā ietver 4.–7. mācību notikumus Gaņjē modelī, savukārt noslēdzošās stundas daļas mērķis ir nostiprināt apgūto un sekmēt pārnesi (8.–9. mācību notikums Gaņjē modelī). Pasaulē, protams, pastāv vairāki desmiti mācību plānošanas modeļi, katrs no tiem arī labāk piemērots dažāda veida sasniedzamajiem rezultātiem. Lai izdodas šoreiz piedāvātajā ieraudzīt ko sev noderīgu!