Mācīšanās var sākties tikai tad, ja skolēns ir pievērsis uzmanību tam, kas tajā brīdī notiek stundā / nodarbībā. Ja skolēns nav pievērsis uzmanību, tad viņš neiesaistīsies tālākajos mācību notikumos. Daļa skolēnu paši prot sevi motivēt un koncentrēt uzmanību, bet citai daļai skolotāja organizēta uzmanības pievēršana var būtiski palīdzēt mācīties vairāk ieinteresēti un motivēti. Uzmanības pievēršanas procesā ir svarīgi raisīt skolēnos zinātkāri. Dažkārt pietiek ar jautājumu, kas liek skolēnam aizdomāties par kādu ar stundas tematu saistītu jautājumu vai problēmu un prognozēt vai minēt iespējamos risinājumus. [Skola 2030.lv]
Metodes apraksts. Skolotājs piedāvā kādu attēlu, informācijas fragmentu, jautājumu, video un aicina skolēnus izteikt, pierakstīt savas progrnozes, pieņēmumus par skolotāja piedāvāto. Skolēni stundas beigās tiek aicināti atgriezties pie sava pieņēmuma vēlreiz skolēniem vērojot atēlus, video vai sagatavošanās darbus. (Metodi piedāvā Itālija )
Bioloģija. Dzīvnieku šūnu vērošana mikroskopā. Skolēnu minējumi - Dzīvnieku šūna ir sarežģītāk veidota kā augu šūna! Dzīvnieku šūna ir tāda pati kā cilvēka šūna!
Angļu valoda. Skolotājs demonstrē attēlu ar noteikta laikmeta apģērbā ģērbtu profesijas cilvēku, uzdod uzvedinošu jautājumu, piemēram, 1) Kas tas ir? 2) Kāpēc viņš to valkā? 3) Ko viņš dara?
Angļu valoda. Attēlu vērošana: barbari. (Piemērs "Barbari")
Metodes apraksts. Skolotājs izvēlas ideju, konceptu, kuru vēlas skolēniem stundā iemācīt. Uzraksta uz tāfeles tik svītriņu, cik izvēlētajā vārdā(os) ir burtu. Dažus burtus atstāj redzamus, un stundas sākumā ļauj skolēniem vārdu minēt, saucot burtus. Atminētos burtus skolotājs ieraksta atbilstošajās vietās. Par katru nepareizi nosauktu burtu skolotājs uz tāfeles zīmē kādu karātāvu sastāvdaļu. Tā turpina, līdz kāds var nosaukt visu vārdu vai karātavas ir pabeigtas. Aktivitāti var ļaut vadīt arī skolēniem. (Metodi piedāvā Latvija)
Vēsture. Mācot par viduslaiku valstu attīstību, skolotājs izvēlas jēdzienu “centralizācija” C _ _ _ _ R _ _ _ _ _ _ _ _ A
Metodes apraksts. Skolotājs skolēniem komunicē stundas mērķi/ sasniedzamo rezultātu, īpašu uzmanību veltot skolēna ieguvumiem - ko tas tev dos, ja tu šo zināsi un pratīsi? Piemēriem par ieguvumiem ir jābūt pēc iespējas konkrētākiem, skolēnus nemotivēs argumenti “Tu būsi gudrāks! Šis trenē tavu atmiņu! Šis tev noderēs darbā!” Lai skolēnus ieinteresētu caur ieguvumiem mācību stundā, tiem jābūt konkrētiem, specifiskiem, tādēļ visām stundām tādus būs grūti izdomāt. (Metodi piedāvā Latvija)
Metodes apraksts. Lai pietuvinātu skolēnus mācību tēmai un sāktu tajā iedziļināties, skolotājs sagatavo kartona kartītes un flomāsterus. Uz kartona kartītēm vai papīra strēmelēm uzraksta jēdzienus (vienu jēdzienu uz katras kartītes), kas ir saistīti ar mācību tēmu, un izvieto tās uz galdiem. Skolēni staigā pa telpu, izpēta piedāvājumu un izvēlas kartīti ar jēdzienu, kas visvairāk piesaista. Pēc tam pirmais skolēns pamato savu izvēli, pastāstot, kā šis jēdziens ir saistīts ar mācību tēmu. Turpina skolēns, kas jūt saistību starp savu izvēli un iepriekš teikto. Lai dalībniekiem nodrošinātu izvēles iespēju, jēdzienu skaitam jābūt apmēram divtik lielam kā skolēnu skaitam. Svarīgi, lai katrs skolēns izvēlētos tikai vienu jēdzienu, savādāk pamatojumi un process izplūdīs. (Metodi piedāvā Latvija )
Metodes apraksts. Skolēni uzraksta 3 jautājumus par šīs dienas tematu! Ko jūs par to vēlētos uzzināt? (Metodi piedāvā Latvija)
Klases stunda “Mācību motivācija” Jēdzieni: sevis izzināšana, mācīšanās prasme, motivācija, mācību process, iekšējā motivācija, ārējā motivācija, mācību vide, mācību viela, prasības, uzvedība, rezultāts, mērķtiecība, gribasspēks, mācīšanās metodes, apbalvojums, atzinība, pašizpausme.
Metodes apraksts. Lai pietuvinātu skolēnus mācību tēmai un sāktu tajā iedziļināties, skolotājs aicina skolēnus domās sagatavot iespējamās dāvanas, kuras ir saistītas ar stundas tematu un uzdāvināt tās saviem klasesbiedriem. Skolēni staigā pa telpu un dāvina viens otram iespējamās dāvanas. (Metodi piedāvā Latvija)
Bioloģija. Piemēram, ja stundas tēma ir “Zīdītāji”, skolēni var dāvināt, piemēram, “Es Tev dāvinu skaistu pūdeli”, vai arī “Es Tev dāvinu poniju”, otrs skolēns pasaka paldies par dāvanu un “pasniedz” klasesbiedram savu dāvanu “Bet es Tev dāvinu pasakaini skaistu, garkaklainu žirafi” un t.t. Pēc tam skolēni apkopo savas dāvanas un secina, kura dāvana visvairāk pārsteidza un, vai visas dāvanas bija saistītas ar tēmu “Zīdītāji”. Metode vairāk piemērota sākumskolas vecumposmam.
Metodes apraksts. Šo uzdevumu var veikt visa klase kopā, individuāli, pāros vai grupās. Skolēni saņem divus attēlus un salīdzina tos. Kas ir kopīgs, kas atšķirīgs? (Metodi piedāvā Norvēģija)
Svešvaloda. Tēma “Eiropa pirms un pēc 2. pasaules kara.” Skolotājs parāda skolēniem divas kartes: 1. Eiropas karte un 2. ES karte, skolēniem jāatrod atšķirības starp tām. Skolēni pārdomā informāciju un mēģina paskaidrot saviem vārdiem. (Piemērs "Kartes (1)")
Svešvaloda. Temats “Eiropas Savienība un Breksit”. Skolotājs parāda divas kartes: Eiropas politisko karti un ES karti un lūdz skolēnus atrast atšķirības starp tām. Skolēni atbild un mēģina paskaidrot domu saviem vārdiem. (Piemērs "Kartes (2)")
Metodes apraksts. Stundu iesāk ar to, ka skolotājs vai kāds skolēns nolasa skolotāja sagatavotu fragmentu no kādas grāmatas vai laikraksta, kas būtu saistīts ar stundas tēmu. Pirms lasīšanas vai pēc, skolēniem tiek uzdoti jautājumi, kas palīdzētu virzīt domu kā šis fragments saistās ar stundas tēmu. (Metodi piedāvā Latvija)
Skolotājs ķīmijas stundā piedāvā fragmentu no kādas jauniešu daiļliteratūras grāmatas, kurā noteiktu vielu savienošanās rezultātā notiek sprādziens. Stundas tēma ir …
Metodes apraksts. Stundas sākumā skolotājs skolēniem pastāsta kādu stāstu no savas personīgās dzīves, vai kādu novērojumu, kurš ir saistīts ar stundas tēmu. Svarīgi, lai stāsts būtu personiski nozīmīgs un salīdzinoši īss. (Metodi piedāvā Latvija)
7.kl. Skolēni uzsāka mācīties vēsturē par tēmu "Bruņinieki", tad skolotājs stāstīja, ko bērnībā par bruņiniekiem domāja un sapņoja un tad skolā uzzināja, kā tad ir īstenībā.
Metodes apraksts. Skolotājs piedāvā skolēniem kādu tēmu vai jautājumu, kas skar viņu dzīvi. Skolēniem ar vienu vārdu jāformulē savas sajūtas, ko izjūt ar konkrēto tēmu , tad savā starpā izrunā un 2- 3 teikumos formulē, kā šie vārdi saistās ar stundas tēmu Grupā pārrunā katra uzrakstīto un kopīgi izveido secinājumus. (Metodi piedāvā Latvija)
Skolotājs vaicā, kādas sajūtas un domas jums ir par tēmu “Brīvlaiks”. Skolēni atbild dažādas atbildes, tajā skaitā, ka brīvlaiks ir īss, par īsu. Tad skolēniem grupās ir jāizdomā kā pašu izdomātie vārdi ir saistāmi ar stundas tēmu "Rakstnieks E.Veidenbaums", tādējādi mēģinot atcerēties, ko par šo tēmu zin. Piemēram, skolēni saka, ka literāra autora E. Veidenbauma dzīve ir bijusi īsa, arī maz dzejoļu sarakstīts, panti ir īsi. Noslēgumā grupa izdomā secinājumus, piemēram, E.Veidenbaums ir nodzīvojis īsu mūžu, viņa atstātie darbi (dzeja) ir aktuāla mūsdienās.
Metodes apraksts. Skolēnu iepriekšējās zināšanas var būt neprecīzās un tāpat arī priekšstati par dažādiem jautājumiem. Skolotājs aktualizējot tēmu var mērķtiecīgi izaicināt skolēnu uzskatus, pieredzi un zināšanas piedāvājot kādu provokāciju, kas rosina domāt un šos priekšstatus pārskatīt. (Metodi piedāvā Itālija)
Sports. Temats: “Mana kustība” Skolēniem jānoskatās video “Jā es varu” par kustību (ttps://www.youtube.com/watch?v=vzjuQoNM534) un jāpieraksta personiskais viedoklis par to, kā kustība pārkāpj komunikācijas un sadarbības šķēršļus.
Dabaszinības. Skolotājs piedāvā teikumus uz tāfeles, piemēram, sega silda, mēness spīd un skolēniem uzdod provocējušus jautājumus - kā sega silda? Ja sega silda, to uzliekot uz akmens tā arī sildīs?