Skaidri zināt stundas sasniedzamo rezultātu, pirmkārt, ir vērtīgi pašam skolotājam. Tas ir pirmais solis, lai skolotājs vispār varētu sākt plānot stundas gaitu. Cits jautājums ir, vai un kāpēc skolēniem būtu jāzina stundas sasniedzamais rezultāts. R. Gaņjē to pamato, skaidrojot, ka priekšstats par to, kas tieši stundā ir jāapgūst, palīdz skolēnam iedarbināt savus iekšējos kognitīvās kontroles mehānismus. Tie skolēnam palīdz saprast, kas stundā ir galvenais, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība, kas ir noteikti jāizprot vai jāspēj izdarīt stundas gaitā. Ja skolēns nezina stundā sasniedzamo rezultātu, tad viņš darbojas pēc saviem ieskatiem un minējumiem par to, kas ir galvenais un kas ir jāapgūst, un tas var nesakrist ar skolotāja paredzētajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Skolotājs var vienkārši izstāstīt sasniedzamo rezultātu, lūgt skolēnam nolasīt to vai arī organizētā procesā dot iespēju skolēniem pašiem atklāt skolotāja plānoto stundas rezultātu, šādi ļaujot skolēniem gūt dziļāku izpratni par to, kas tieši tiek sagaidīts un kāpēc ir svarīgi to apgūt. [Skola 2030.lv]
Metodes apraksts. Stundas sākumā uz tāfeles (vai prezentācijā) ir sarakstīti vārdi bez locījumiem un jauktā secībā. Skolēniem ierobežotā laika periodā no šiem vārdiem ir jāizveido stundas mērķis. Ja izmanto šo metodi, tad stundas beigās skolēni daudz labāk atcerās, kāds bija šīs stundas mērķis. Šai aktualizācijai var būt dažādas grūtības pakāpes:
a) vārdi pareizā secībā, bet bez locījumiem;
b) vārdi jautkā secībā, bet pareizos locījumos;
c) pirmā teikuma daļa dota, bet otrā jāsaliek. [Iespējamās misijas materiāli] (Metodi piedāvā Latvija)
Latviešu valoda. “Es, gramatisks, pēc, prast, stunda, noteikt, šīs, teikums, centrs”. “Pēc šīs stundas es pratīšu noteikt teikuma gramatisko centru.”
Metodes apraksts. Stundas sākumā skolotājs uz tāfeles uzraksta atslēgas vārdu, kas ir saistīts ar stundas mērķi. Skolēniem ir jāizveido domu karte, kā šis vārds saistās ar citiem priekšmetiem, reālo dzīvi un pasauli kopumā. (Metodi piedāvā Norvēģija)
Matemātika. Atslēgas vārds: Procenti. Vārdi, kurus skolēni varētu izvēlēties: apģērbu izpārdošana, statistika, laikraksti, alga, kredīti, nauda.
Vēsture. Atslēgas vārds: Revolūcija. Vārdi, kurus skolēni varētu izvēlēties: Amerikas revolūcija, franču revolūcija, sacelšanās, vardarbība, pārmaiņas, neiecietība, sociālā netaisnība, attīstība.
Metodes apraksts. Skolotājs piedāvā skolēniem stundas mērķi izdrukātu, iedrukātu darba lapā vai uz tāfeles u.c. un aicina pāros apdomāt un uzrakstīt kritērijus šim mērķim, piedāvājot jautājumus - Kā varētu zināt, ka mērķis ir labi sasniegts? Kādas tavas darbības apliecinātu, ka tu esi labi sasniedzis mērķi? Ko dara cilvēks, kurš labi…. ? Pēc tam skolotājs izskata kritēriju variantus un klase kopīgi vienojas, kuri tad būs kritēriji pēc kuriem stundas noslēgumā vai procesa gaitā novērtēt, kādā kvalitātē mērķis ir sasniegts. (Metodi piedāvā Latvija)
Skolotājs 1.klasē piedāvā mērķi: Šodien tu iemācīsies rakstīt rakstisko mazo un lielo ļ, Ļ burtu. Skolēni skatās uz skolotāja uzrakstītiem ļ un Ļ burtiem un izvirza kritērijus - burtam ir jāaizsniedz apakšējā un augšējā līnija, bet nedrīkst iet pāri šīm līnijām, burta mīkstinājuma zīmītei ir jābūt tieši zem burta, burtam ir apjoms u.c.
Metodes apraksts. Pirms temata uzsākšanas skolotājs ir sagatavojis visu stundu mērķus, kurus skolēnam ir jāapgūst šī temata ietvaros. Skolēniem saņemot šos mērķus ir vairākas iespējas, atkarīgs ko skolotājs izvēlas -
skolēni var plānot, cik stundās viņi šos mērķus varētu sasniegt, kurus no mērķiem sasniegs tieši šajā stundā;
Skolēni kopīgi izvirza kritērijus tiem mērķiem, kuri jāsasniedz šajā stundā;
Skolotājs lūdz skolēniem stundas gaitā uz šiem mērķiem atskatīties un atzīmēt, kurš mērķis ir jau sasniegts, vai kuram mērķim atbilda tikko veiktais uzdevums;
Skolēni stundas noslēgumā atzīmē, kurus no mērķiem sasniedza, izvērtē kādā kvalitātē tas ir izdevies;
Skolēni stundas noslēgumā lasa nākamo stundu sasniedzamos rezultātus un plāno resursus, kas ir jāņem līdzi uz stundu.
Īpaši noderīgi šo tematu mērķu sarakstu izmantot tieši pirms gatavošanās pārbaudes darbam, piemēram, skolotājs aicina apskatīt šos mērķus un savus pierakstus, cik labi tos ir izdevies sasniegt un tad plānot, kas vēl uz pārbaudes darbu ir jāmācās. (Metodi piedāvā Latvija)
Matemātika. (Piemērs "Kā Tev izdevās?")