Šajā mācību notikumā skolēniem tiek dota iespēja pārliecināties par to, vai viņi mācās – virzās uz sasniedzamo rezultātu. Šī mācību notikuma kontekstā svarīgākais jautājums ir – kāds uzdevums skolēnam ir jāveic, lai noskaidrotu, kādā mērā viņš ir virzījies uz sasniedzamo rezultātu. Uzdevumam vai uzdevumiem ir jādod iespēja pārliecināties, vai un kādā mērā esmu sapratis vai spēju demonstrēt visas sasniedzamajā rezultātā izvirzītās zināšanas un prasmes. Būtiski paturēt prātā, ka šis joprojām ir mācīšanās posms, tāpēc pārbaudīta tiek skolēna virzība uz sasniedzamo rezultātu, un šajā posmā joprojām tiek pieļauts, ka skolēns kaut ko neizprot vai kļūdās, un tiek piedāvāts veids, kā nepilnīgās zināšanas vai prasmes pilnveidot. Šis mācību notikums iet rokrokā ar nākamo, kurā skolēns gūst noderīgu informāciju, kā uzlabot sniegumu. [Skola 2030.lv]
Metodes apraksts. Pirms debatēm skolēni iepazīstas ar informāciju par debašu jautājumu. Skolotājs piedāvā skolēniem 2 pretējus viedokļus (apstiprinošu un noliedzošu) par to. Sadala klasi 2 daļās: viena pārstāv apstiprinošo viedokli, otra - noliedzošo. Katrs skolēns vai skolēnu grupa izveido vismaz 2 argumentus, kas pamato viedokli. Debates klasē var organizēt gan pāros, gan grupās, gan klasē kopā. (Metodi piedāvā Latvija)
Norise, ja skolēni debatē pāros:
Skolēns izstāsta APSTIPRINOŠO viedokli un argumentus.
Oponents uzdod jautājumu vai atspēko kādu no dzirdētajiem argumentiem.
Skolēns atbild uz jautājumu vai komentē atspēkojumu (pieņem, noraida, attīsta argumentu, reaģējot uz atspēkojumu).
Pēc tāda paša principa turpina ar NOLIEDZOŠO viedokli.
Metodi var pielāgot, organizējot “klusās debates”. Šajā gadījumā skolēni argumentus raksta uz lapas, un debatēšana notiek rakstiski, apmainoties lapām starp pozīciju un opozīciju.
Debates vēlams noslēgt ar refleksiju par debašu norisi. Iespējamie jautājumi:
Kāds ir mans personīgais viedoklis par debašu jautājumu? Kāds tas bija debašu sākumā un kāds - noslēgumā?
Kā mans personīgais viedoklis mainījās? Kas mani parliecināja, kas - nē?
Kāda informācija man būtu nepieciešama, lai es mainītu savu viedokli?
Vēsture. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi; Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms
Sociālās zinības. Ētiskās izvēles, mediju brīvība, dabas aizsardzība
Metodes apraksts. Skolēni izmanto iepriekš apgūto informāciju, lai vai nu individuāli vai pārī, ierakstītu podraidi. (Metodi piedāvā Latvija)
Vēsture/angļu valoda. Intervija ar Henriju VIII.
Sociālās zinības/ angļu valoda. Politiskās organizācijas dažādās valstīs. Uzdevuma apraksts: Tavai grupai ir jāvedo podraide, kurā jums ir jāizskaidro un jāsalīdzina politiskās organizācijas Norvēģijā un kādā no anliski runājošām valstīm. Tev jāiekļauj:
Vēlēšanas: izskaidro un salīdzini kā vēlēšanas tiek organizētas
Varas atdalīšana (valdības nodaļas)
Politiskās partijas: izvēlies dazās un un atceries paskaidrot, kā tās atpazīt
Valstu galvas: monarhija vai republika. Izskaidro un salīdzini.
* Podraide- ir periodiski izdots skaņu, video, PDF vai EPub datņu kopums, ko no tīmekļa lejuplādē datorā vai padara pieejamu straumēšanai tiešsaistē.
Metodes apraksts. Skolēni strādā mazās grupā (3-4 cilvēki) un viņiem ir jāizmanto visas savas prasmes un kompetences par saturu/ tematu, lai izveidotu plakātu vai prezentāciju par stundu citām grupām. Šeit svarīgi, ka skolotājs ir skolēniem piedāvājis prezentācijas, plakāta kritērijus pirms projekta uzsākšana. Šo metodi var izmantot, lai skolēni vizuālizētu, konspektētu informāciju, gan lai demonstrētu savu izpratni. Atkarībā no skolotāja mērķa tiks formuēti kritēriji atbilstoši uzdevumam dziļumam., ja skolotājs vēlas, lai skolēni vairāk apkopo un vizualizē informāciju, tad šī metode labi strādās arī kā jaunās informācijas iegūšana un mācīšanās virzīšana. (Metodi piedāvā Norvēģija un Itālija)
Itāļu valoda. Skolēni savāc visu informāciju, datus, attēlus, itāļu rakstnieku vai dzejnieku teikumus.
Metodes apraksts. “Mācīties darot” var tikt pielietota jaunā satura apguvē. Šis ir veids kā panākt, ka skolēns zinšānu konstruēšanā ir galvenā persona. Faktiski skolēniem ir jāizpēta jaunais temats bez skolotāja detalizētām instrukcijām. Būtiski, ka skolēniem ir iespēja praktiski izveidot to par ko paši ir lasījuši un pētījuši. Visbiežāk, lai izveidotu atbilstošu modeli, skolēniem nākas pētīt doto informāciju vairākkārt. (Piemēri Nr.1; Nr.2) (Metodi piedāvā Itālija)
Zinātne. Temats: “Dzīvnieku un augu šūnas.” Skolēni tiek sadalīti grupās. Katrai grupai ir jāizlasa tēma mācību grāmatā un tad ir jāizveido dzīvnieku un augu šūnas.
Matemātika. Temats: “Guļamsitabas modeļa veidošana.” Skolēni ir sadalīti nelielās grupāas, un katrs ir saņēmis kādu lomu: inžšenieris, arhitekts, menedžeris. Inženierim ir jāizveido planenetrijas skala guļamistabai; menedžeris veido galveno parauga struktūru un arhitekts kopā ar inženieri un menedžeri realizē istabas interjeru. Mērķis ir izveidot plānu un 3D modeli, kas balstās uz skolēnu guļamistabas reāliem mēriem.
Pirmā svešvaloda. Temats: “Restorānā”. Skolēniem, izmantojot dažādus radošus stilus un dažādus materiālus, ir jāizveido personiskā ēdiemkarte.
Pirmā svešvaloda. Temats “Es esmu stilists”. Skolēniem ir jāizveido meitenes vai puiša modelis, kā arī apģērbs un aksesuāri, kas piemēroti visiem četriem gadalaikiem.
Ģeogrāfija. Temats: "Starpdisciplinārā pieeja orientēšanai uz zemeslodes". Pēc aktualizācijas fāzes, kuras laikā skolotājs piedāvā dažādas aktivitātes temata prezentēšanai un ļauj skolēniem apgūt jauno informāciju, viņš sadala skolēnus mazās grupās, lai uzsāktu nākamo fāzi. Vispirms katrai grupai ir jāizveido kvadrāts un tad ir jānosaka klases sola platuma grādi. Skolēniem ir jāpielieto zināšanas , kuras viņi ir iemācījušie jaunā, specifiskā kontekstā, tādēļ šis uzdevums veicinās viņu mācīšanās procesa uzlabošanos.
Metodes apraksts. Nodaļas beigās skolotājs skolēniem piedāvā realitātes uzdevumu, kas sastāv no vairākiem aktivitāšu veidiem reālā kontekstā, kurā skolēniem ir jāpielieto zināmās darbības, konteksts un zināšanas. (Metodi piedāvā Itālija)
Vēsture. Temats. “Es esmu tūristu gids”. Kā katru gadu tūristu grupas no St. Albans (England) apmeklē Montecchio karavīra kapsēta (Pesaro-Urbino, Italy). Jums tiek lūgts izveidot brošūru par Montecchio kapsētu, lai tajā būtu iekļauta galvenā vēsturiskā informācija. Dienā, kad ieradīsies tūristi, tu būsi gids.
Pirmais solis: atrast, atlasīt un apkopot informāciju, datus, attēlus, liecības par 2. pasaules karu, gotu līniju un Montecchio’s karavīru kapsētu;
Otrais solis: sakārtot materiālus tā, lai apmeklētāji varētu izlasīt, tekstu iztulkot angliski.
Trešais solis: informācijas nodošana apmeklētājiem.
Metodes apraksts. Skolēni zināšanu pašpārbaudei un informācijas lietošanai jaunā kontekstā veido uzdevumus saviem klasesbiedriem (kustvārdu mīklas, domino, testi). Šeit svarīgi saprast, kādus nosacījumus skolēniem izvirzīt veidojot uzdevumu, lai sasniegtu plānoto iedziļināšanās līmeni. Krustvārdu mīklu var veidot vienkārši par jēdzieniem vai arī jautājumus veidot tā, ka rosina skolēnu domāt sakarībās, lai iegūtu atbildi. Pirms darba uzsākšanas kopā ar skolēniem var vienoties par mērķi - pārbaudīt, kā klasesbiedrs zina definījas vai dot iespēju vingrināties u.c. (Metodi piedāvā Latvija)
Latviešu valoda. Skolēniem jāizdomā klasesbiedram uzdevums par divdabja teicienu, skolotāja piedāvā skolēniem variantus, ko uzdevums varētu mērīt - pārbaudīt vai skolēns var atpazīt divdabja teicienu, vai to arī atdalīt ar komatiem, pārbaudīt kā skolēns izprot teoriju par divdabja teicienu u.c.
Metodes apraksts. Lai aktualizētu iegūtās zināšanas, pāris saņem „brīnumziediņu”, kurā ir dažādi apgalvojumi. Skolēniem, izlasot apgalvojumus, jāsagrupē, kas ir pareizais un kas neatbilst. Uz tāfeles ir smaidoša sejiņa un skumīga. Pāris lasa savu apgalvojumu un liek zem atbilstošas sejiņas. (Metodi piedāvā Latvija)
Metodes apraksts. Kabinetā izveidotas stacijas atbilstoši tematam. Katrā stacijā savs uzdevums. Katrs skolēns saņem darba lapu ar uzdevumiem stacijās. Katrā stacijā jau sagatavoti uzskates līdzekļi/materiāli. Pamatojoties uz to, skolēniem jāizpilda stacijas uzdevums. Staciju secību katrs skolēns var izvēlēties pats.(Metodi piedāvā Latvija)
Metodes apraksts. Jautājuma matrica ir instruments kā mērķis ir iepazīstināt ar izpētes hierarhiju. Tā ir veidota līdzīgi Blūma taksonomijai vai augstākā izziņas līmeņa jautājumiem. Skolotājs aicina skolēnus uzdot dažādus jautājumus, izmantojot šo matricu. Matricu var lietot, lai veicinātu jautājumu uzdošanu par pašreizējo tēmu jebkurā tēmas daļā vai mācību priekšmetā. (Matricas paraugs) [John Sayer's blog. Source here ] (Metodi piedāvā Latvija)