Iepriekšējo zināšanu aktivizēšana

Metodes apraksts. Skolotājs definē uzdevumu, kuram meklē idejas, piemēram, «Kā panākt, lai visi izprot stundas tēmu...», «Ko varam darīt, lai sasniegtu stundas mērķi...». Katram skolēnam ir minūte laika uzrakstīt vienu ideju uz A4 lapas. Pēc minūtes skolotājs dod signālu, un skolēni savas lapas padod kaimiņam. Skolēni izlasa kaimiņa ideju, apdomājas, un pieraksta vienu jaunu ideju. Pēc minūtes lapas atkal tiek padodas tālāk... Šādi var iziet pat vairākus apļus, kamēr ideju plūsma apsīkst. Pēc ideju ģenerēšanas posma katrs skolēns atlasa no savas lapas 1 labāko/interesantāko ideju un ar to iepazīstina visu klasi. Visbeidzot skolotājs aicina skolēnus vienoties par 3-5 idejām, kuras viņiem likās interesantas un kuras izmantos stundā. (Metodi piedāvā Latvija)

Metodes apraksts. Stundas sākumā skolotājs pasaka tēmu un sasniedzamo rezultātu. Pēc tam var sekot neliels informatīvs ievads, kas atsvaidzina zināšanas (video, karikatūra, infografiks u.tml.). Skolēniem liek izveidot nelielu tabulu un pierakstīt atbildes uz 4 jautājumiem par stundas tēmu. [Iespējamās misijas materiāli]

1. Uzraksti 3 lietas, kas Tev asociējas ar …

2. Uzraksti 3 piemērus/ personas/ veidus u.tml.

3. Uzzīmē

4. Raksturo, ko saproti ar šo jēdzienu… (Metodi piedāvā Latvija)

• Fizika. Tēma “Spēks un ātrums”

  1. Noskatīties video un atbildēt uz jautājumu (kāpēc tā? Vai arī jau konkrēts uzdevums, piemēram kāda veida kustības redzamas, kādi spēki darbojas? Kas kopīgs 2 video, kas atšķirīgs?)

  2. Kur Tavā dzīvē ātrums ir vissvarīgākais, kāpēc? (ātrums). Andris pārvietojas ar eskalatoru, kas notiek ar viņa ātrumu? (ātrumu saskaitīšana)

  3. Kāpēc ūdenī Tu esi vieglāks? Un kāpēc tomēr mēs varam ienirt? (Cēlējspēks)

     • Uzraksti 3 lietas, kas tev asociējas ar ātrumu

     • Uzraksti 3 piemērus

     • Uzzīmē vismaz 1 ātruma veidu

     • Raksturo, ko saproti ar jēdzienu “ātrumu”(pēc teorijas apgūšanas pie šī var atgriezties vēlreiz un aizpildīt ar jaunajām zināšanām)

  4. Ko var panākt ar berzi? (tēma elektrizācija, siltums)

Metodes apraksts. Stundas sākumā skolēniem uz ekrāna tiek parādīti vairāki attēli, kuros redzamas viņiem jau zināmas un saprotamas lietas vai procesi (tikpat labi attēlu vietā var būt arī reāli priekšmeti, fotogrāfijas, video utt.). Skolēnu uzdevums ir saskatīt šajos attēlos kādu kopsakarību, kas tos visus vieno. Šādā veidā skolēns uz sev jau zināmām lietām paskatās no cita skatupunkta, caur vienkāršu uzdevumu noskaņojas un pieslēdzas stundai, kā arī neapzināti sāk domāt par stundas tēmu. [Iespējamās misijas materiāli] (Metodi piedāvā Latvija)

• Dabaszinības. Tēma “Vienas šūnas organismu daudzveidība” (Piemērs "Kas kopīgs?")

Metodes apraksts. Lai noskaidrotu skolēnu viedokli par kādu jautājumu, skolotājs klasē 4 stūros pielīmē lapas ar cipariem no 1 līdz 4. Katrs cipars atbilst noteiktam apgalvojumam. Skolēni formulē savu viedokli un nostājas pie tā cipara, kas visprecīzāk apliecina viņa uzskatus. Pēc tam skolotājs var likt visiem grupā apspriest grupas viedokli un vienam no grupas to izstāstīt skaļi.

1. - pilnībā piekrītu

2. - vairāk piekrītu nekā nepiekrītu

3. - vairāk nepiekrītu nekā piekrītu

4. - nepiekrītu

(Metodi piedāvā Latvija)

• Latviešu literatūra. Pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles “Salna pavasarī” izlasīšanas noskaidro skolēnu viedokli - vai atbalsti Lienes izvēli - kļūt par bagātā Mālnieka sievu, iegūstot saimnieces godu un pārtikušu, nodrošinātu dzīvi?

• Informātika. Skolotājs izsaka skolēniem apgalvojumu; “Daudz cilvēku internetā raksta lietas, kuras viņu nekad nepateiks viens otram acīs klātienē.”

• Latviešu valoda. Lai rosinātu diskusiju, noskaidro skolēnu viedokli - vai lasīšana paplašina manu vārdu krājumu un kā?

• Latviesu valoda. Skolēnu vērtē savas prasmes, apgūstot divdabja teicienu. Atbildēt uzsadiem jautājumiem:

- es zinu, ka veidojas divdabja teiciens,

- protu nosaukt visus divdabjus, kas veido divdabja teicienu;

- zinu, kā teikumā atdala divdabja teicienu.

Metodes apraksts. Lai radītu interesi stundas sākumā, skolotājs izmanto video, attēlu vai jautājumus, kuri rosinātu skolēnus radīt idejas. Skolēni tiek aicināti brīvi, spontāni izteikt idejas, minējumus, visu, kas saistās ar skolotāja piedāvāto materiālu. Šeit svarīgi, ka ideju ģenerēšanas posmā neviena ideja nav nepareiza, slikta, tās ir visas ir jāpieņem kā idejas un tikai stundas gaitā vai refleksijā pēc prāta vētras, skolotājs var rosināt skolēnus domāt par ideju atbilstību, saistību. Ja skolotājs koriģē skolēnu piedāvātās idejas, tad netiek veicināts radošums un grūtāk fiksēt skolēnu ačgārnos priekšstatus, lai ar tiem strādātu. Skolotājs pieraksta skolēnu atbildes uz tāfeles.

Šāda veida pieejai pozitīvi ietekmē mācīšanos, uzlabo skolēnu iesaistīšanos, kā arī uzmanības piesaistīšanu tematam, kā arī dod skolotājam iespēju izpētīt skolēnu iepriekšējās zināšanas un novērst iespējamos pārpratumus. (Metodi piedāvā Itālija)

• Ģeogrāfija. Temats: “Starpdisciplinārā pieeja orientēšanās sports uz Zemeslodes“: stundas sākumā skolotājs iepazīstina ar orientēšanās sportu, piedāvājot 3 jautājumus, kas uzralstīti uz tāfeles un pieraksta skolēnu atbildes. (Piemērs "Orientēšanās")

• Ģeogrāfija. Temats: “Ceļojums apkārt Eiropai”. Lai rosinātu skolēnu interesi, skolotājs sagatavo ievadu izmantojot īsu video, nākamā aktivitāte ir prāta vētra. Video var būt par kādu populāru Eiropas valstu galvaspilsētu. https://www.youtube.com/watch?v=53MDg6_HlNA. Prāta vētras aktivitāte balstās uz sekojošiem jautājumiem:

• • • • • • 1. Kuras Eiropas galvaspilsētas tu vēlētos apmeklēt?

            2. Kāpēc? Ko tu vēlies tur redzēt?

            3. Kuras vietas tev šķiet vispievilcīgākās?

Metodes apraksts. Šo uzdevumu var veikt visa klase, individuāli, pāros vai grupās. Skolēni uzzina stundas tēmu. Stundas tēmu var uzrakstīt uz papīra lapas, digitāli vai uz tāfeles. Skolēniem lūdz uzrakstīt vārdus, kuri viņiem asociējas ar tēmu.

Domu karti var izmantot dažādiem mērķiem, piemēram, lai atsauktu esošās zināšanas atmiņā, radītu idejas, asociācijas, šādos gadījumos domu karte vairāk radīsies no esošajiem priekšstatiem un padarīs tos redzamus. Domu karti var izmantot arī lai strukturētu, vizualizētu informāciju mācību procesā, tas var būt viens no veidiem kā piemēram konspektēt. Šādā gadījumā domu karte radīsies no esošas informācijas, kura jāizkārto loģiskā saiknē, ieraugot, kā viens jēdziens, notikums u.c. ir saistīts ar citu, kas no kā izriet. (Metodi piedāvā Norvēģija)

• Matemātika. Atslēgas vārds: Procenti. Vārdi, kurus skolēni var izvēlēties: apģērbu izpārdošana, statistika, laikraksti, alga, kredīti, nauda.

• Vēsture. Atslēgas vārds: Revolūcija. Vārdi, ko skolēni var izvēlēties: Amerikas revolūcija, franču revolūcija, sacelšanās, vardarbība, pārmaiņas, neiecietība, sociālā netaisnība, attīstība. (Piemērs "Domu karte")

• Sports. Temats: “Kustība”: stundas sākumā skolotājs iepazīstina ar kustību ar sekojošu jautājumu palīdzību:

  • 1. 1. 1. Kā tu kusties?

          2. Vai tu respektē iespēju kustēties?

          3. Kā tu izmanto savas spējas?

          4. Kad tu izmanto žestu tehniku?

Tad skolotājs pieraksta skolēnu atbildes uz tāfeles un izveido domu karti, izmantojot komandu ieteikumus:

1. Ikdienas kustības,

2. Sporta kustības,

3. Izteiksmes kustības.

Metodes apraksts (1). Šo uzdevumu var pildīt visa klase, individuāli, pāros vai grupās. Skolēni saņem vārdu mākoņa attēlu, un viņiem ir jāpaskaidro kā dažādi vārdi ir saistīti ar stundas tēmu. Ir pieejamas daudzas mājas lapas, kurās bez maksas var veidot vārdu mākoni, piemēram https://www.mentimeter.com/

Metodes apraksts (2). Skolēni izveido savu vārdu mākoni. Ir atrodamas daudzas mājas lapas, kurās bez maksas var veidot vārdu mākoni, piemēram mentimeter.com. Skolotājs atver lapu uz ekrāna, skolēniem tiek lūgts ieiet mājas lapā caur viņu telefoniem un uzrakstīt trīs vārdus, kuri viņiem asociējas ar tematu. Vārdu mākonis attīstās tikmēr, kamēr pievieno jaunus vārdus. (Metodi piedāvā Norvēģija)

• Vēsture. Skolēniem tiek uzdots uzrakstīt vārdus, kas asociējas ar noteiktu tematu, piemēram, aukstais karš. Skolēni pieraksta tādus atslēgas vārdus kā Padomju Savienība, ASV utt. Vārdi, kurus pieraksta vairāk skolēnu, mākonī ir vislielākie. (1.piemērs "Vārdu mākonis"; 2.piemērs "Vārdu mākonis")

Metodes apraksts. Skolēni izpilda īsu vairāku izvēļu uzdevumu. Skolotājs ietver tik daudz jautājumus, cik vēlas, bet jautājumiem nevajag būt ļoti grūtiem, jo to mērķis ir iekustināt skolēnu atmiņu. (Metodi piedāvā Norvēģija)

• Vēsture. 2. Pasaules karš. (Piemērs "Izvēles jautājumi")

Metodes apraksts. Skolotājs palīdz skolēniem noteikt kopējo un atšķirīgo, izmantojot viņu iepriekšējās zināšanas. Skolēniem tiek piedāvāta kāda vizuāla informācija, tā ir jāizpēta detalizēti, vēlams jāuzzīmē un tad jāmeklē līdzīgais un atšķirīgais ar iepriekš apgūto. Lai skolēns varētu uzzīmēt redzamo, viņam ir rūpīgi jāieskatās, jāpievērš uzmanība detaļām. (Metodi piedāvā Itālija)

• Bioloģija. Skolēni pēta dzīvnieka šūnu mikroskopā un skolotājs iedod skolēniem stukturētu shēmu, ko pabeigt, fiksējot savus novērojumus. (piemērs)

• Angļu valoda. Skolotājs demonstrē attēlu ar noteikta laikmeta apģērbā ģērbtu profesijas cilvēku, uzdod uzvedinošu jautājumu, piemēram, 1) Kas tas ir? 2) Kāpēc viņš to valkā? 3) Ko viņš dara?

Metodes apraksts (1). Skolotāja piedāvā savu plānoto SR, tad skolēni pierakstos atzīmē savu- ko tieši es gribētu stundā sasniegt?

Metodes apraksts (2). Skolotāja piedāvā savu plānoto SR, tad skolotāja lūdz katram skolēnam nosaukt/uzrakstīt vienu lietu, ko no šodienas stundas sagaida?

Pašvadības prasmju attīstīšanai ir svarīgi- stundas beigās “izmērīt”, vai ir izdevies sasniegt plānoto. (Metodi piedāvā Latvija)

Metodes apraksts. Uz tāfeles vai lielas lapas uzzīmē ainavu (meži, kalni, upe, mākoņi, māja, ābele, puķes, zibens utt. utml. Galvenais – lai ir dažādība) un katru aicina uzlīmēt līmlapiņu tajā vietā, kas pēc sajūtām atbilst šim brīdim – mācību sākumam. Katrs īsi pasaka, kādēļ savu lapiņu līmē tieši tur. Dienas vai temata beigās var aicināt vēlreiz aplūkot šo ainavu un, ja ir kas mainījies, lapiņu pārvietot. (Metodi piedāvā Latvija)

Metodes apraksts. Katrs uz līmlapiņas uzraksta vienu atslēgas vārdu vai īsu frāzi, kas saistās ar kādu jēdzienu/ tematu- kā to saprot? Tad lapiņu pielīmē pie “tāfeles”​, vērojot citu pielīmētās lapiņas un mēģinot savējo līmēt tuvāk līdzīgajiem, tā veidojot sistēmu. (Metodi piedāvā Latvija)

• Ģeogrāfija. Tēma: Klimata pārmaiņas. Iespējamie atslēgas vārdi: Grēta, siltums, kušana, siltāks laiks, piesārņotība u.tml.

Metodes apraksts. Skolotājs uzraksta vairākus jēdzienus un skolēnu uzdevums no šiem jēdzieniem ir izveidot pārus veidojot loģisku saistību, lai ieraudzītu, kurš no jēdzieniem nav skaidrs/ir svešs. Kad šis jēdziens ir noskaidrots, skolēniem jāuzraksta jautājums iesaistot svešo jēdzienu. (Metodi piedāvā Latvija)

• Bioloģija. Piemēram: eritrocīti, leikocīti, trombocīti, baltās asinsšūnas, sarkanās asinšūnas, asins plātnītes, asinis, asins cirkulācija. Kā notiek organismā asins cirkulācija?

Metodes apraksts. Skolēnu iepriekšējās zināšanas var būt neprecīzās un tāpat arī priekšstati par dažādiem jautājumiem. Skolotājs aktualizējot tēmu var mērķtiecīgi izaicināt skolēnu uzskatus, pieredzi un zināšanas piedāvājot kādu provokāciju, kas rosina domāt un šos priekšstatus pārskatīt. (Metodi piedāvā Itālija)

• Sports. Temats: “Mana kustība” Skolēniem jānoskatās video “Jā es varu” par kustību (ttps://www.youtube.com/watch?v=vzjuQoNM534) un jāpieraksta personiskais viedoklis par to, kā kustība pārkāpj komunikācijas un sadarbības šķēršļus.

• Dabaszinības. Skolotājs piedāvā teikumus uz tāfeles, piemēram, sega silda, mēness spīd un skolēniem uzdod provocējušus jautājumus - kā sega silda? Ja sega silda, to uzliekot uz akmens tā arī sildīs?