Embedded Files
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā bija ap 70 miljoniem kubikmetru pieaugušu un pāraugušu audžu, kas bija gatavas izciršanai. Turklāt mežu platība nepārtraukti pieauga un, mežu kā vērtīgu, tautsaimniecībā izmantojamu dabas resursu iespējas arī nepārtraukti palielinājās. Par to liecina gan meža zemes, gan meža platība, kas divdesmit gadu laikā līdz 2014. gadam pakāpeniski pieauga – kopumā par apmēram 10%, bet mežu platība par 15% (Ilustrācija 1), gan mežizstrādes (ciršu krājas) apjomi un mežu atjaunošanas dinamika (Ilustrācija 2).
Ilustrācija 1. Latvijas meža zeme un meža platība, tūkst. ha. Avots: Latvijas CSP.
Turklāt jau 90. gadu sākumā restitūcijas un tirgus attiecību veidošanās rezultātā strauji palielinājās privāto mežu un to ciršu krājas īpatsvars. Tas deva iespēju kāpināt arī koksnes produktu eksportu.
Mežu Valsts ministrs Zemkopības ministrijā K.Šļakota atzīmēja: “Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šogad laikam ir pirmais gads, kad mēs eksportā spēsim pārsniegt 100 miljonu latu robežu. Salīdzinājumam: šie apjomi jau pārsniedz to eksporta apjoma robežu, kāda bija Latvijas labākajos gados - 1937., 1938. gadā. Tā ka šajā nozarē mēs esam atguvušies daudz ātrāk un sekmīgāk nekā citās nozarēs."[1]
Mežsaimniecības un kokapstrādes industrija deviņdesmito gadu laikā gan arī nākamajos gados attīstījās veiksmīgi un tā bija viena no Latvijas eksportspējīgākajām nozarēm, kas balstījās pārsvarā uz vietējo kapitālu, speciālistiem un darbaspēku. Sākotnēji nozares tehniskais līmenis bija zems, bet ārvalstu kapitāla ienākšanu bremzēja dažādi likumu ierobežojumi. Tie tika gandrīz pilnībā atcelti 2000. gadā līdz ar jauna Meža likuma pieņemšanu. [2]
Ilustrācija 2. Ciršu krāja un meža atjaunošana. Avots: Latvijas CSP
Mežsaimniecības nozares viena no īpatnībām, kā varam vērot attēlā (Ilustrācija 2) ir tās nestabilitāte gadu griezumā. Tas izskaidrojams ar grūti prognozējamu, pārsvarā ārējo faktoru ietekmi. Siltie laika apstākļi, kādi bija, piemēram, 2015. gada ziemā, ierobežoja iespēju izvest kokmateriālus no cirsmām. Vienlaikus, zemās kokmateriālu cenas Krievijā veicināja būtisku to importu – 2015. gada 1.ceturksnī vien kokmateriālu imports no Krievijas pieauga par vairāk nekā 40%. [3]
Nozares attīstību ietekmē arī iekšējā un ārējo tirgu konjunktūra. 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, kad strauji pieauga celtniecības apjomi, proporcionāli palielinājās arī pieprasījums pēc kokmateriāliem.
Savukārt 2008.-2009. gada finanšu krīzes laikā, kā arī tai sekojošos lēnas ekonomiskās attīstības gados, pieprasījums pēc kokapstrādes produkcijas saruka. Tādēļ bija pieauguši meža atjaunošanas tempi un meža masa Latvijā turpina pieaugt.
[1] K. Šļakota. LR Saeimas plenārsēde 24.11.1994. Stenogramma.
[2] Meža likums. Latvijas Vēstnesis, 98/99, 24.02.2000.
[3] Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Ekonomikas ministrija, 2015. gada jūnijs.
Page updated
Google Sites
Report abuse