Faktuālo zināšanu veidošanā viennozīmīgi palīdzēs vārdiskās metodes, uzskatāmības metodes, reproduktīvās metodes un praktiskās metodes. Igūstot teorētiskās un faktuālās zināšanas, izglītojamie tiek galā ar dažādu uzdevumu risināšanu. Ievērojami priekšplānā izvirzīsies izglītojamo patstāvīgais darbs - izglītojamie pievērsīsies dažādu resursu izpētei, kuru pamatu veido fakti, piemēri, attēli. Šīš mācību mērķa sasniegšana izlīdzēs izziņas spēles metodes. Faktuālo zināšanau pārbaudei tiks izmantotas mutvārdu vai rakstveida kontroles metodes.

Faktuālās zināšanas aptver faktus, piemērus, ilustrācijas, kas izskaidro, konkretizē noteiktas teorētiskas atziņas.

Praktisko prasmju veidošanu un darba prasmju veidšana, protams, vistiešāk ietekmē praktisko metožu izmantošana. Izglītojamie apzināti veic un atkārto noteiktas darbības un darba operācijas, lai izkoptu vajadzīgās darba prasmes un iemaņas.

Attīstīt verbālo loģisko domāšanu nozīmē attīstīt spēju operēt ar spriedumiem, jēdzieniem, slēdzieniem, balstoties uz iepriekš apgūto vielu, kā arī spēja izteikt savas domas, viedokli, nostāju, izmantojot tematiskos jēdzienus terminus.

Uzskatāmi tēlainās domāšanas attīstīšana nozīmē veicināt vizuālo domāšanu, kas nodrošina caur vizuāliem priekšstatiem. Šo mērķi visveiksmīgāk var panākt ar uzskatāmības metodēm. Piemēram, veidojot domu karti kopā ar izglītojamajiem, tiek nosauktas asociācijas par noteiktu tēmu un domu kartes rezultāts ir visiem redzams, kas veicina tēlaino domāšanu.

Lai pasniedzēja panāktu izglītojamo patstāvīguma domāšanas attīstīšanu, tad pasniedzējam ir jāizmanto patstāvīgā darba metodes, respektīvi, uzdot izglītojamajiem uzdevumus patstāvīgai izpildei, bez pasniedzēja iesaistes. Tas var būt viens individuāls uzdevums, gan apjomīgs uzdevums, piemēram, projekta izstrāde grupās.

Domāšanas patstāvīguma attīstīšanai derēs loģiskie uzdevumiem.

Ar teorētisko zināšanu veidošanu saprot mācību saturā ietvertos jēdzienus, terminus, likumus, teorijas. Lai veidotu teorētiskās zināšanas visveiksmīgāk, to var sasniegt ar vārdiskajām metodēm.

Atmiņas izkopšanu mācībās sekmē uzskatāmības metodes, kas saskaņotas ar vārdiskajām un praktiskajām metodēm. Dodot priekšroku uzskatāmības metodēm, mēs dotajā gadījumā balstāmies uz šādu atziņu: atmiņas pētīšanas jomā pētījumi liecina, ka, izmantojot uzskatāmību jeb vizualizēšanu, var iegaumēt efektīvāk un uz ilgāku laiku, palielinās iegaumēšanas noturīgums. Tādās situācijās neaizstājamas ir reproduktīvās mācību metodes. Arī patstāvīgā darba mācību metodes veicina atmiņas attīstību.

Igaumēšanas pakāpi pārabuda ar kontroles metodēm.

Valodas attīstību efektīvi sekmē vārdiskās metodes, mācību diskusijas un izglītojamo mutvārdu kontrole.