Kontrole jeb atgriezeniskā saite ir neatņemama mācību norises sastāvdaļa, kas ļau operatīvi regulēt, pilnveidot mācību saturu un izvirzīt konkretizētākus uzdevumus nākamai nodarbībai. Kontrolei jābūt pilnīgai un vispūsīgai, iekļaujot visus mācībās izskatītās tēmas, sistemātiskai, īstenojot kontroli periodiski, objektīvai, izmantojot vienotu vērtēšanu un pārbaudot ne tikai zināšanas, bet arī tēmas apjēgšanu. Kontrolē var iesaistīt pašus izglītojamos atbilžu vērtēšanā un sniegt labojumus un komentārus.
Konroles uzdevumus diferencē ar dažāda grūtuma pakāpes uzdevumiem. pēc informācijas iegūšanas rakstura kontroles procesā izšķir vārdisku, rakstveida un laboratorijas darbu veidā organizētu kontroli.
Vārdisko kontroli īsteno individuālās un frontālās zināšanu pārbaudes laikā. Individuāli vārdiski vai rakstiski (vai kombinēti) atbild uz pasniedzēja uzdotajiem jautājumiem. Frontālajā pārbaudē pasniedzējs uzdod jautājumus visu izglītojamo priekšā, izsaucot vienu atbildētāju. Jāatcerās, ka individuālā zināšanu pārbaude aizņem ļoti daudz laika, arī attālinātajā formātā, izmantojot dažādus rīkus. Vārdiskās kontroles metode ir visbiežāk izmantojama, piemēram, tiešsaistes semināros, kad pasniedzējs jautā auditorijai par noteiktu tēmu, tādējādi analizējot, vai mācību viela ir apgūta pilnībā.
Vārdiskai kontroles metodei ir arī savi trūkumi. Šī metode pārabuda lielākoties faktuālās zināšanas, bet ne prasmes un iemaņas.
Rakstveida kontroli nodrošina, liekot izglītojamajiem rakstiskus kontroldarbus, diktātus, atstāstījumus, esejas, domrakstus u.tml.
Skaidrs ka vārdisko kontroles metodi var īstenot tajos rīkos, kuriem ir audio funkcija, piemēram, visām videkonferenču platformām. Rakstveida kontroli var veikt rīkos, kuros ir zināšanu pārbaudes uzdevumu (testu, atvērtie jautājumi, T/F jautājumi, esejas tipa jautajumi u.c.) funkcija.
Raktveida kontroles metodi var īstenot ar rīku palīdzību, kurā izglītojamie iesniedz savas atbildes uz noteiktajiem jautājumiem. Ja pārbaudes darbs ir esejas tipa, tad ar rīku palīdzību var noteikt dažāda uzdevuma variantus, izvairoties no izglītojamo atbilžu norakstīšanas jeb špikošanas. Veicot zināšanu pārbaudi, rīks palīdz izvairīties no atbilžu norakstīšanu viens no otra, jo izglītojamie veic uzdevumus katrs savā ierīcē sinhroni uz laiku vai asinhroni - katrs savā tempā.
Rīki, kas ietver sevī zināšanu pārbaudes funkciju, var palīdzēt pārbaudīt arī citas prasmes, piemēram, digitālās prasmes, 3D zīmēšanas prasmes u.c. Rīks ļauj kombinēt zināšanu pārbaudes jomas - starpdisciplinārā zināšanu pārbaude.
Tā ir svarīga sastāvdaļa izglītojamo mācīšanās iemaņu sistēmā, kas ļau pašvadīti sevi pārbaudīt. Paškontroles metodes paņēmieni ir visdažādākie: pēc noteiktas informācijas izlasīšnas izcelt galveno domu, sastādīt īsu satura plānu, veikt paškontroles testu. Izglītojamie pēc noteiktas vielas apgūšanas, var apkopot savas atziņas noteiktajā rīkā, piemēram, Wakelet un pēc tam tās demonstrēt pārējiem grupas dalībniekiem.
Paškontroles metodi var īstenot ar rīkiem, kuros ir iespēja īstenot zināšanu pārbaudes uzdevumus, tāpat, kuri ir realizējami asinhronās mācībās, lai katrs izglītojamais savā tempā pašvadīti pārbaudītu savas zināšanas.
Rakstot studiju darbu, referātu, noslēguma darbu, pētniecisko darbu, projektu u.tml., izglītojamajiem ir tieksme iesniegt darbus pēdējā brīdī pirms iesniegšnas termiņa beigām vai pat pēc tā, radot pasniedzējam nesistemātisku darbu labošanu un recenzēšanu. Rīks "Stickk" palīdz izglītojamajiem pieturēties pie plāna, respektīvi, pie darba izstrādes plāna, pakāpeniski un sistemātiski izstrādājot savu darbu. Kā tas notiek? Pats izglītojamais vai jebkurš cilvēks pats sev nosprauž mērķi jeb noformulē jebkādu apņemšanos, piemēram, 1 stundu dienā izstrādāt referātu, nosaka termiņus, atskaites dienas, kontrolētāju (cilvēks, kas sekos apņemšanās izpildīšanai) un naudas summu, kura tiks zaudēta apņemšanās nezipildes gadījumā (ir iespēja arī bez naudas). Šis rīks palīdz cīnīties ar prokrastināciju.