Etimoloģiskā nozīme "kritikos" (gr.) - spēt spriest," krinein " (gr.) - atdalīt, izlemt.
Senie grieķi to uzskatīja par spēju pieņemt lēmumu, pamatojoties uz noteiktu standartu. Mūsdienu kontekstā tā tiek saprasta kā cilvēka specifisku attieksmju un prasmju kopums, kas izpaužas domāšanas kontekstā – tā palīdz saprast un izlemt, kas ir patiess un kas nepatiess, kas ir pareizi vai nepareizi.
indivīda spēja interpretēt, analizēt, sintezēt, izvērtēt jebkāda veida informāciju, izdarīt uz pierādījumiem balstītus secinājumus, reflektēt, pašregulēt un kritiski spriest.
cilvēka attieksme vai prāta ieradums, kas ir neatņemama viņa uzskatu un rīcības sastāvdaļa. Zinātkāre, atvērtība, analītiskums, sistemātiskums, intelektuāla empātija, neatlaidība, uzticēšanās saprātam norāda uz kritiski domājošu cilvēku.
Tas atspoguļo kritiskās domāšanas attīstīšanas procesu, kas ir visaptverošs, secīgs, bet ne noslēgts un pilnībā pabeigts process. Pats domāšanas process nekad nav pabeigts, un veids, kā tas tiek piedzīvots, var atšķirties atkarībā no situācijas. Process sastāv no 5 posmiem, kas ir cieši saistīti, bet kurus var praktizēt un piedzīvot atsevišķi.
Izglītojamā intereses rosināšana par ideju, tēmu, jautājumu vai problēmu un vēlme to izpētīt tālāk, rakt dziļāk.
Iepriekšējo zināšanu, pieredzes, intuīcijas izvērtēšana pieņēmumu izdarīšanai, hipotēzes izvirzīšanai par jautājumu, tēmu, ideju vai problēmu.
Jauna satura izpratne, jautājuma, idejas, problēmas, tēmas studēšana un padziļināta izpēte.
Refleksija un metaizziņa, kas noved pie iepriekš pastāvošu uzskatu un attieksmju izvērtēšanas un atkārtotas izvērtēšanas.
Lēmumu pieņemšana un rīcība, kas izriet no iepriekš pieredzēta procesa, izejot 1–4 posmus.
Funded by the European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or the National Agency. Neither the European Union nor National Agency can be held responsible for them. Project number: 2023-1-LT01-KA220-ADU-000153426