3.posms: Izpratne

Dialogs starp cilvēku un mākslas darbu 

 Uz Rīgas 40. vidusskolas atjaunotās sienas parādījies murālis vai ielu mākslas darbs „Veltījums Džemmai Skulmei”, kas izraisījis asas sabiedrības debates.

Šo darbu iniciēja fonds “Art Needs Space”. Fonda pārstāve Lāsma Goba informēja, ka sienas gleznojuma skici izveidoja latviešu mākslinieks Kristiāns Brekte, bet mākslinieki Miķelis Mūrnieks un mākslas kompānija “Kiwie” skici pārnesa uz sienas.

Kristiāns Brekte iedvesmojās no Džemmas Skulmes meiteņu attēliem, kas atgādina bērnu zīmējumus. Tāpēc viņš radīja mākslas darbu       “Veltījums Džemmai Skulmei”. Sienas gleznojums attēlo Džemmas Skulmes radītās meitenes no gleznu sērijas “Atgriešanās” un “Modele”.

Mākslas vēsturniece Inga Šteimane uzsver, ka fonds „Art Needs Space” iepriekš ir attīstījis projektus, kas veltīti 20. gadsimta otrās puses

 vizuālajiem māksliniekiem, bet to personības un darbus vienmēr ir aicināti interpretēt mūsdienu mākslinieki. Sienas gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei” bija projekts, kas realizēja “tiltu” starp divām mākslinieku paaudzēm, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivā stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu talantu radīt skaidri spēcīgas tēlu sistēmas. Turklāt mūsdienu māksla mēģina visu – tā pārbauda mūsu reakcijas un reālās emocijas, mēģina pievērst uzmanību sev ar visiem iespējamajiem un neiespējamajiem līdzekļiem.

Diskusijā, kas jau ir saņēmusi vairākus simtus komentāru, ir ļoti atšķirīgi vērtējumi. Drīz pēc sienas gleznas atklāšanas Rīgas 40. vidusskolas vadība izteica savu neapmierinātību, galvenokārt uzsverot iepriekšējas saskaņošanas trūkumu ar skolu un skolēnu vecākiem, kuri tajā saskatīja negatīvu vēstījumu, tostarp sātanisma un pornogrāfijas elementus.

 Vecāki bija agresīvi noskaņoti – šādam sienas gleznojumam nav vietas uz skolas sienas. Diskusijas dalībnieki, kuri iebilst pret sienas gleznojumu, galvenokārt apšauba tā māksliniecisko vērtību. Viņi ir norūpējušies, ka mākslas darbam ir seksuāls konteksts un ka tajā cilvēki ir attēloti deformēti, ar vairākiem acīm un daudzām krūtīm.

Savā iesniegumā Rīgas domei vecāki raksta, ka, neskatoties uz to, ka likumā bērnu tiesības ir noteiktas kā prioritāras, Rīgas dome nav veikusi redzamas aktīvas un labas pārvaldības orientētas darbības. Vecāku arguments, ka šāds attēls var izraisīt apjukumu, bailes un negatīvas emocijas, varētu būt pamatots, jo šajā skolā mācās skolēni no 1. līdz 5. klasei (7–12 gadi). Šajā vecumā bērniem var būt ierobežota spēja uztvert attēlu kā mākslas darbu ar dziļāku nozīmi, nekā mākslinieks to paredzējis.

Mākslinieks Kristiāns Brekte uzsver, ka radošums nedrīkst būt ierobežots un māksliniekiem jābūt brīviem izpausties. Tāpēc, uzsākot darbu, bija pilnīga brīvība. “Es sapratu, ka man jāveido sienas gleznojums. Es nepievērsu uzmanību tam, kas ir šī ēka. Man tas nebija svarīgi.” Komentējot sienas gleznojumus, Brekte atzīst, ka viņš vēlējās attēlot četras dievietes: Afrodīti, kas ir pirmā lielākā, tad Hekati augšā, Nīki pa kreisi, kur vecāki saskata kādu seksuālu aktu, un Hatoru apakšā, kas sociālajos tīklos pazīstama kā velns, senās Ēģiptes dieviete, no kuras asarām dzimis cilvēks. Ļoti svarīgi, ka viņa simbolizē mūziku, deju un mīlestību, un viņa smaida.

Rīgas domes (RD) Pilsētbūvniecības departaments uzsver, ka departaments nav tiesīgs vienpusēji pieņemt lēmumu pārkrāsot sienas gleznojumu. Sienas gleznojums ir finansiāli atbalstīts ar RD Kultūras projektu finansēšanas konkursa komisijas lēmumu, un tas ir apstiprināts RD Īpašuma departamentā no īpašuma tiesību viedokļa. Rīgas domes pārstāvji uzsver, ka profesionāļi ir novērtējuši projektu un nav saskatījuši nekādu apdraudējumu skolēnu labklājībai un morālajai audzināšanai.

Tomēr daļa sabiedrības atbalsta sienas gleznojuma ideju un rezultātu, uzsverot, ka skolotājiem un vecākiem jāspēj izskaidrot, ka tas ir mākslas darbs un mākslinieka redzējums. Viņi uztver sienas gleznojumu kā labu stimulu sarunai par laikmetīgo mākslu un uzskata pašu darbu par vērtīgu. Daudzi cilvēki uzsver, ka Džemma Skulme bija lieliska latviešu gleznotāja, un šī sienas glezna dod viņiem iespēju runāt par mākslinieci un mākslu kopumā.

Māksla nav nekas, no kā baidīties.

Mākslas vēsturniece Inga Šteimane norāda: „Mūsdienu mākslā viss ir iespējams, provokācija ir ikdienišķa parādība. Ņemot vērā, ka māksla pastāv dzīvē un kultūrā, provokācija ir iespējama. Viena tendence – ja māksla ir saistīta ar kultūru, ar vispārpieņemtajām vērtībām, otra tendence – ja māksla ir saistīta ar likumu”.

Žurnāliste Solvita Krese, no otras puses, uzskata, ka „ja runa ir par ētiskām kategorijām, jābūt uzmanīgiem un piesardzīgiem”.

Pats mākslinieks Kristiāns Brekte skaidro: "Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki neiedziļinās kontekstā un saturā."