Nākošajā rītā no viesnīcas dodamies uz Vinnicas Zoo.
Mašīnas pie Zoo.
Vinnicas Zoo kaut maziņš, bet ļoti interesants. Arī dzīvnieki bija apskatāmi ļoti tuvu.
Pēc tam nedaudz pastaigājam pa Vinnicu.
Un dodamies uz Roshen muzikālajām strūklakām, kuras par vairākiem miljoniem uztaisījis ukraiņu miljardieris Petro Porošenko (dotajā brīdī bija arī Ukrainas prezidents). Šeit viņš vēl arī blakām ir par vairākiem miljoniem uzbūvējis bērnu šokolādes fabrikas atrakciju parku. Pie strūklakām, jau krietni pirms sākuma, sāk pulcēties cilvēki, ieņemot labākās vietas.
Tā kā ir vēl laiks līdz sākumam, tad dodamies pastaigā pa tuvāko apkārtni.
Blakus esošajā tirdzniecības centrā apskatām auto modelīšu izstādi. Šīs izstādes īpašnieks un gids izrādās ļoti runīgs vīrs, kurš vēlas pastāstīt par ikvienu viņa kolekcijā esošo modelīti. Kurš kurā padomju filmā ir bijis, kurā valstī ir ražots. Arī viņa kolekcijā ir arī Latvijā ražotie spēkrati, no kuriem liela daļa vēl turpat ikdienā braukājot. Esot pasniedzējs universitātē, un brīvajā laikā nodarbojās ar mašīnu restaurāciju. Tīri veiksmīgi pa lētu naudu (2 Eur gb.) mums arī notirgo dažus modelīšus: 6.žigulīti un vecāko mikroautobusu Latvija. Liels viņa izbrīns, ka ar žigulīšiem vairs Latvijā nebraukā (kaut gan pēdējā laikā šur tur redzami), ka tie sastopami gandrīz tikai muzejos.
Laiks diezgan ātri paiet, un varam jau doties uz strūklaku un lāzeršovu. Šī vakara tēmā ir pasaka Mazais princis.
Nākošajā rītā dodamies uz sanatoriju Nash Dom, lai satiktos ar atpūtniekiem. Pie viesnīcas stāvēja Nissan Teana, Eiropas savienības tirgū nav sastopama.
Atpūtnieki izrādās ir ļoti labi atpūtušies, devušies pārgājienos, vingrojuši, mācījušies gatavot veselīgu ēdienu un devušies uz dažādām procedūrām. Šī sanatorija aizņem milzīgu hektāriem lielu platību, kuros audzē dažādas augu kultūras, no kurām gatavo ēst, kā arī, līdzīgi kā tepat Rāmkalnos, gatavo sukādes un pēc tam tirgo veikalos. Audzē soju, kartupeļus, zemenes, aprikozes, vīnogas utt. Arī mājas vien sabūvētas kādas 20. Teritorija ir skaisti labiekārtota un visās malās sastādītas puķes, pārsvarā rozes. Turpat netālu tek upīte.
Un tad jau, sirsnīgi atvadījušies no laipnā sanatorijas kolektīva, visi kopā dodamies uz Uman pilsētu. Pa ceļam piestājam ēstuvē, kas izveidota kā muzejs.
Uman pilsētā apskatām UNESCO sarakstā iekļauto Sofijevskas parku.
Pēc tam jau seko arī neliela pastaiga pa Uman pilsētu.
Nākošajā dienā dodamies uz Kijevu. Jau ieraugot to no attāluma, rodas sajūta, ka tā ir megapilsēta. Pilsētā sastopamies ar naudas radīto steigu, ar jau pavisam diezgan glaunām mašīnām, milzīgām mājām un sastrēgušām ielām.
Dodamies apskatīt Kijevas Pečeru alu klosteri. Ēkas jau ir ļoti greznas. Visur sastādītas rozes. Izejam arī pa alu klosteri, kas ir šaurs alu labirints, ko apgaismo ar svecītēm. Viscaur caur šo tumšo un šauro alu labirintu ir izvietoti zārki ar svētajiem un to bildes. Svētceļotāji par svētu pienākumu uzskata nobučot vai katru zārku un svētbildi, šai procedūrai veltot vairākas minūtes. Pa alām staigā turpu šurpu mūki garajos melnajos tērpos ar bārdām.
Tālāk dodamies uz Andrew ielas tirdziņu, pa ceļam papusdienojot kaķu restorānā. Šeit jau jūtama Kijevas dārdzība, nav vairs kā lētajos, labajos Ukrainas laukos.
Ceļš ved gar St.Andrew baznīcu. Tai pašlaik notiek remonts.
Tālāk dodamies uz Sv. Mihaela katedrāli, kas atrodas turpat netālu.
Tālumā redzams Sv. Sofijas zvanu tornis un Sv. Sofijas katedrāle.
Izmantojam iespēju nofotogrāfēties ar baltiem baložiem, un gar zeltītu ūdenskritumu fasādi noslēdzam šo pastaigu loku.
Tālāk mūsu ceļš gar Bogdana Hmeļnicka pieminekli un Sv. Sofijas katedrāli ved uz pieminekli Mātei Dzimtenei.
Piemineklis Mātei Dzimtenei ir 62 m augsts, kopējais augstums sasniedz 102 m, kas to ierindo starp augstākajiem pasaules pieminekļiem. Uz vairoga, kas ir 13 m augsts, attēlota padomju simbolika.
No pieminekļa pakājes paverās vareni skati uz Dņepras upi un pilsētas apdzīvojamajiem megablokiem.
Pēc tam jau, mazliet noguruši no Kijevas steigas, dārdzības un megablokiem, vairāku stundu garumā caur sastrēgumiem laužamies ārā no Kijevas.
Nākošā diena rit jau mājupceļā. Rivnes pilsētā piestājam pie Zoo, lai izvingrinātu kājas. Un atkal redzami stāvvietā izdekorēti žigulīši, klaiņojoši suņi. Apskatāms pat ar VAZ emblēmu džipiņš.
Zoo maziņš, bet patīkams.
Kā pēdējais objekts Ukrainā seko Mīlestības tunelis - dzelzeļa sliedes, ap kurām vairāku km garumā saauguši koki, it ka veidojot tuneli.