Ēģipte 2007

Ceļojums notiek 2007.g. pavasarī, aprīļa sākumā.

Lidostā vīzu saņemšana izvēršas tikai kā formalitāte - nodeva, kad pēc nelielas rindas izstāvēšanas ir jāiemaksā 15 USD un iespiež pasē zīmogu. Mūs sagaida autobuss, kas mūs aizved uz viesnīcu Šarmelšeihā, gandrīz uz pašas tās robežas, kādus 5 km no centra.

Viesnīca izvietota pašā jūras malā, un peldēt gribētājiem ir iespēja var snurkelēt turpat blakām viesnīcai, ir arī baseini, kafejnīcas. Teztour pārstāvji, kamēr esam vēl svaigi, mēģina nopārdot ekskursijas, bet lielākā daļa tomēr izvēlas laimi meklēt pie vietējiem ekskursiju piedāvātājiem. Kas izrādījās arī normāls risinājums, jo visu ekskursiju vidējā cena bija ap 25 USD ar iekļautām zviedra galda pusdienām. Viesnīcā baro ļoti labi, sevišķi gardi liekas austrumu saldumi. Viesnīcā vakaros tiek rādīti dažādi šovi: vēderdejotājas, derviši, dziedātāji utt. Bāros skan austrumu melodijas..

Jau tās pašas dienas vakarā dodamies uz pilsētas centru – jo tieši vakari ir tas brīdis, kad viss notiek, jo pa dienas svelmi tik daļēji viss strādā. Turp jādodas ar taksi. Galveno iepirkšanās ielu grezno kā ziemassvētkos mirguļojošas kafejnīas ar ūdenspīpi sūcošiem vīriņiem. Turpat arī atrodas nelielie tūrisma birojiņi, kuros ļoti labi runā krieviski. Darījumu rezultātā tiek iegādātas pāris ekskursijas: izbrauciens ar kuģīti un snurkelēšanu visas dienas garumā, kā arī brauciens uz krāsaino kanjonu. Tik bija jāpasaka, kurā viesnīcā dzīvo. Viņi piebrauks paši. Un piebrauca viņi vienmēr. Kaut dažreiz ar stundas un pat vairāk nokavēšanos, bet piebrauca. Arī savā starpa šīs firmiņas koorporējās, jo kopīgi savāca ekskursantus, ja pašām neizdevās nodrošināt pilnu braucienu. Tā kā beigās izrādījās, ka nav pat nozīmes, pie kuras tūrfirmiņas tiek nopirktas biļetes.

Nākošā rītā

dodamies uz Šarm eš Šeihas centru, lai apskatītu pilsētu dienas gaismā un pabraukātos ar kuģīti ar stikla dibenu. Ar to iespējams apskatīt zem ūdens dzīvojošās krāsainās zivis.

Atpakaļ uz viesnīcu nolemju doties ar mikroautobusu.

Palūdzu, lai šoferis piestāj pie mošejas, jo nolemju tālāk doties ar kājām. Ceļš ved gar mošeju. Mošeja un tās apkārtne izveidota diezgan skaisti. Pie mošejas durvīm mani sagaida vīriņš, kurš saka, ka par nelielu naudiņu apskatīt mošeju neesot problēmu, kaut arī es neesmu musulmanis, tikai jānovelkot kurpes. Mošejas iekšpuse izrādās tikai ar grezniem rotājumiem rotātas telpas. Bet nu ļoti grezni, arī grīda vienās mozaīkās. Ik pa laikam piebrauc kāds musulmanis ar paklājiņu vai bez, palūdzās (pret Mekas pusi) un atkal dodās savās gaitas.

Tālāk uz viesnīcu ceļš ved gar tuksnesi 26 grādu svelmē. Kādā vietā šādā karstumā strādā ēģiptieši, būvējot savas vienādi izskatīgās mājiņas.

Nākošajā rītā tūrisma firmas mikroautobuss pie viesnīcas ir klāt, lai aizvestu snurkelēšanas izbraucienā. Tas ir ļoti labs, jo ir iespēja visu dienu pavadīt uz kuģīša, uz ūdens un snurkulēt, skatoties krāsaino ūdens pasauli.

Uz Kairu izbraucam jau naktī, lai rīta pusē tur ierastos. Izbrauciens uz Kairu mūs ved caur tuksnesi un kalniem. Neskaitāmi policijas kontroles posteņi. Pretīm brauc neskaitāmas smagās masīnas ar kalnu iežiem. Izbraucam caur slaveno Suecas kanāla tuneli. Mūs pavada security vīrs melnā uzvalkā ar automātu zem žaketes. Kairas priekšpilsēta izvietojušās nepabeigtas mājiņas bez logiem, ar ugunskuriem un staigājošiem cilvēkiem. Interesants rajoniņš. Pilsētā vērojama diezgan haotiska mašīnu kustība, līdz ar to izrietošām sīkām avārijiņām.

Kā pirmā atrakcija ir izbrauciens ar kuģīti pa Pasaules garāko upi Nīlu, un pēc tam bagātīgas zviedru brokastis. Gids apgalvo, ka ūdens esot ļoti tīrs. Iedzīvotāji ņemot un dzerot pa tiešo bez attīrīšanas.

Tālāk seko papirusa muzejs. Šeit it kā esot īstais papiruss, bet cenas 10 reizes lielākas kā uz tirgus un atšķirību noteikt ir ļoti grūti.

Apmeklējam arī Ēģiptes muzeju ar gidi (Tutanhamona zelta maska, mūmijas, sarkofāgi utt.). Diemžēl fotogrāfēt ndrīkst. Un tad jau arī piramīdu apskate: Khufu, Khafre un Menkaure. Viens no antīkās pasaules septiņiem brīnumiem. Milzīgie akmens kluči jau diezgan padrubuši. Arī nosedzošās gludās plāksnes sen jau pazudušas. Pie ieejas piramīdā veidojas rinda, arī ieejas maksa neiepriecinoša. Tādēļ dodos paklaiņot. Satieku kādu arābu, kurš par maksu piekrīt, ka viņu nofogrāfēšu.Apkārt jāj policisti uz kamieļiem. Nolemju palūkoties uz Sfinksu no augšas un dodos uz tās pusi. Pa ceļam iegriežos tādā kā templī – valdnieces kapenēs. Tur dežūrē divi policisti. Uz tempļa sienām dzimumlocekļu attēli. Kad esam pie mazākās Menkaure piramīdas, mūs priekšā atkal sagaida dežurējošie policisti, kuri izrādās dikti fotogrāfēt kārīgi.

Pašās beigas piebraucam pie sfinksas. Šeit cilvēku ka biezs, jāspraucās caur šaurajām ejām. Un tad jau lūk viņa stāv visā savā varenībā ar savu nodauzīto degunu.

Tad seko smaržvielu rūpnīcas – veikala (šeit varot nopirkt tikai neatšķaidītas īstas smaržas) apmeklējums.

Tad jau atkal suvenīru veikaliņš.

Nākošajā dienā seko izbrauciens ar džipiem uz krāsaino kanjonu. Tā nesamies, ka pilnīgi lidojam pa gaisu uz dažiem pauguriņiem, un, protams, viņa kroņa numurs: strauji nobremzēt dažus metrus, pirms kanjona malas, mūs pamatīgi pārbiedējot. Krāsainais kanjons tiešām labs, ar beduīnu, kurš var iedot padzerties tēju, ko gan neiesaku darīt dēļ antisanitāriem apstākļiem. Dažas vietas kanjonā bija šauras.

Tālāk mūs aizved uz Dahabu, kur tiekam paēdināti. Te ir skaista pludmale. Pēc tam mūs gids aizved uz kārtējo Ēģiptes muzeju, kurā var apskatīt visādus papirusus un protams nopirkt. Pārdevējs izceļas ar izcilu stāstījumu par papirusos attēlotajiem gleznojumiem.

Uz Sinaja kalnu dodamies jau vēlā naktī. Jo gabaliņš ir uz to jābrauc, arī pāris stundas jākāpj. Augšā kāpšana izvēršas kā īsts šovs, kurā piedalās cilvēki no visām pasaules malām, un beduīni ar saviem kamieļiem. Mūsu grupiņā tiek pārstāvētas tādas valstis kā Dienvidāfrika, Anglija, Šveice, Ukraina, Austrālija. Mūsu gids izvēlas sev vārdu Amon (ka kādai ēģiptiesu elkdievībai), lai vienkārši tajā cilveku jūklī un tumsā mēs nepazustu. Ik pa laikam atskan Amon, Horus, Osiris utt., lai sasauktu savas grupiņas biedrus, arī camel, camel. Un tas ir bizness, jo ar kamieli var uzbraukt augšā un tev nav jāiet, bet lielākā daļa tomēr izvēlas iet ar kājām. Augšā izrādās, ka ir ļoti auksts un stipri vējains, un šeit atkal klāt beduīni, lai piedāvātu savus siltos pledus par noteiktu samaksu. Kāda stunda tiek pavadīta, sagaidot saules ausmu. Kāds japānis palūdz viņu nofogrāfēt, par Latviju, to gan viņš īpaši neko nezinot. Visi gaida saules ausmu, jo ir ticējums, ka uz kādu laiku, vismaz līdz pirmajam grēciņam, var tikt dzēsts no visiem iepriekšējiem grēkiem. Esot arī tādi, kas katru gadu braucot uz šejieni, lai panāktu to. Bet Mozum šajā vietā parādījās Dievs un teica to, ko varam lasīt Mozus 20. nodaļu Bībelē, kura vēstijumā tika ietverti arī desmit baušļi. Kurus pēc tam cilvēki kā jau cilvēki (grēcīgi) dažādi interpretāja un pārveidoja.

Atpakaļceļs ved mūs lejā pa trepītēm. Mūsu gids izrādās visuzinošs, kurš ne tikai brīvi pārvalda krievu un angļu valodu, bet pazīst visus augus, un ko tas ārstē. Jo zāles ir dārgas, bet noplūcot šos augus un liekot lietā varot tikt galā ar dažādām kaitēm. Atpakaļceļš ir arī diezgan interesants gar vietām, kur pirms pāris tūkstošiem gadu esot staigājis Mozus. Tīri ģeogrāfiski Sinaja kalns ir otrs augstākais Ēģiptē (2285m).

Kalna pakājē izvietojies Katerīnas klosteris, kas uzcelts tajā vietā, kur no degošā krūma uzrunājis Mozu Dievs. Krūms apskatāms vēl šobrīd, arī Mozus aka. Šī vieta ir svēta gan kristiešiem, jūdaistiem, gan musulmaņiem.

Netālu no kalna ar foršu skatu uz kalniem izvietojies ciematiņs, kurš ēģiptiešiem esot īpašs ar to, ka šeit kādu vasaru dzīvojis Ēģiptes prezidents, ka mājiņas uzbūvētas speciāli viņam.

Blakām izvietojusies arī brīnišķīga kafejnīca ar zviedru galdu. Pie tualetes durvīm stāv ēģiptietis un pasniedz tualetes papīra gabaliņu (kādam var arī nepietikt , jo vietējie nomazgā ar ūdeni (ar kreiso roku), tādeļ ar labo roku nesveicinās).

Nākošajā dienā seko izbrauciens uz Ros Mohammed nacionālo parku. Ieeju parkā veido akmeņu krāvums, kas atveido Allāha vārdu. To, viņi apgalvo, ka daba izveidojusi dabiski. Ros Mohammed ir galējais Sinajas pussalas punkts ar brīnišķīgu pludmali, mangrovju audzēm un zemestrīces pēdām. Arī pasnurkulēt gar krastu var šeit. Ēģiptietes to dara savos garajos paltrakos. Interesanti vai tā ir viegli peldēt.

Vēl tikai neliela pēdējā Šarm eš Šeihas atvadu apskate. Šoreiz tiek apskatīts vecais tirgus. Interesanti, ka vietējie nemaz vairs nepievērš uzmanību, laikam saules iedegums dara savu. Un tad jau atpakaļ uz viesnīcu, lai dotos mājup.