Spānija 2010

Uz Tenerifi februārī lidojam ar Ryannair caur Beļģiju Charleo. Lidosta Beļģijā ir ļoti maziņa un neērta. Vienīgais labums no šī brauciena pārlidojuma ir patiešām lētās biļešu cenas.Tuvojoties Tenerifei jau pa gabalu redzama Teides vulkāna baltā virsotne (mums it kā savā ziņā esot noveicies, jo parasti viņa neesot balta pat ziemā).

Lidostā dodamies uz Internetā rezervēto auto īres kompāniju, kurai izrādās pašai sava biroja nemaz nav. Visi darījumi notiek uz soliņa autostāvvietā. Kā rezultātā savā īpašumā uz nedēļu iegūstam VW feisliftu Seat Leon izpildījumā ar 1,9TD motoriņu. No sākuma izskrienam Playa las America kūrortpilsētiņai gandrīz cauri. Neesam iedomājušies, ka viņa tik maza, dodamies atpakaļ un pēc pāris līkumiem jau esam klāt pie apartamentiem. No apartamentiem paverās skats uz okeānu un apkārtējām mājām. Apartamentos ir aprīkota virtuve, pieejami spēļu galdi, baseins. Vispār laba kvalitāte. Katru vakaru notiek speciāls vakara šovs ar dažādiem priekšnesumiem.

Nākošajā rītā dodamies uz tuvumā esošo Aqualand akvaparku. (Biļetes uz visiem pasākumiem esam rezervējuši caur internetu no spāņiem un saņēmuši jau apartamentu recepcijā) Ielās satiksme nav pārāk intensīva. Diena solās būt saulaina un termometra stabiņš šajā dienā uzkāpj līdz 26 grādiem, kas izrādās ir arī viena siltākajām šajā ceļojumā.

Tā kā ir nedaudz laika, jo akvaparks v'el nav atv'eries, tad izlemjam nedaudz pastaigāties. Pārsteidz krāšņā augu valsts, visur zied krāsainas puķes (bugenvīlijas, hibiski utt.), aug kaktusi un palmas. Augu valsts ziņā Tenerife noteikti ir krāšņākā no līdz šim redzētām vietām. Apskatami daudzi augi, kas pie mums aug puķupodos. Tālāk, dodoties uz okeāna pusi, sastopam austrumu zemēs itin parastās ūbeles, indijas melnos strazdus, redzam jau iepriekš redzētos pupiņu kokus. Sajūta, ka atrodamies botāniskajā dārzā. Ieklīstam tirgū, kur pārsteidz zemās fotoaparātu cenas, kas ir uz pusi un vairāk lētākas kā Latvijā.

Pat no šejienes redzama vulkāna Teides baltā virsotne.

Akvaparkā ūdens tiek ņemts no okeāna, netiek apsildīts, un ir aptuveni cauru gadu 19 grādu silts, tā kā peldēties ir labi tikai saulainās dienās ziemā. Arī nobraucieni ir uztaisīti atraktīvi, bez nekādas bīstamības.

Pēc akvaparka dodamies uz Los Cristianos ostu, kur paredzēts izbrauciens ar katemarānu pa okeānu, lai vērotu delfīnus. Pie ostas atrodas smilšaina pludmale, kur sastopami krabīši. Nedaudz ir laiks un izdomājam nedaudz pastaigāties pa Los Cristianos, kur izvietojušies neskaitami restorāniņi un gandrīz pie katra stāv iekšā rāvēji, kas cenšas pārliecināt, ka vajadzētu nedaudz uzēst. Pirmajā bildē ir Āfrikas tulpju koka ziedi.

Okeāns ziemā ir diezgan viļņains un dažam labam līdzbraucējam piemetas jūras slimība, arī apkšējā stāvā nelaiž, kur ir stiklots, lai varētu vērot okeāna dzelmi, jo ir pārāk lieli viļņi. No sākuma nevaram atrast šos delfīnus, pat pieredzējušais katemarāna kapteinis sāk sparīgāk skatīties tālskatī, lai ieraudzītu delfīnus, līdz tos pamana un lēnām tiem pietuvojamies klāt. Tie ir tropiskie delfīni - Calderon tropical. Palaimējas tos novērot dažu metru attalumā, pat veselu ģimeni.

Tuvojas vakars un cenšamies vēl paspēt apskatīt Los Gigantes klintis. Ceļš ved gar neskaitāmām banānu plantācijām. Pie vienas no kafejnīciņām paverās burvīgs skats uz šo dabas veidojumu.

Nākošā rītā paredzēts pārgājiens pa Barranco del Inferno aizu, kuras galā ir ūdenskritums, tādēļ dodamies uz Adeje. Diemžēl taka ir ciet dēļ iepriekšējās nedēļās esošajām lietusgāzēm. Aizā ir nogruvumi. Neko darīt. Pavērojam visapkārt esošos uz kalniem augošos kaktusus, ūdens tranšejas, pa kurām plūst ūdens pa salu no mitrumu savācošajām Kanāriju priedēm. Mēs neesam vienīgie, kas ir vēlējušies iet pa šo pārgājienu, un daži, ignorējot būdiņā sēdošā speciālista norādījumus, dodas tik tālāk. Mēs gan neriskējam. Tā adatainā ir opuncija.

Tālāk mūsu ceļš ved uz Masca ciematiņu. Pa ceļam piestājam, lai apbrīnotu kaktusus, pat ziedošus. Tuvojoties Mascai ceļš paliek aizvien stāvāks un šaurāks, pastāv lielas grūtības samainīties ar pretīmbraucošo mašīnu, un uz līkumiem drošības pēc pīpinām, lai nesaskrietos. Šis varētu būt viens no labākajiem ceļiem, pa kuriem braukts.

Mascas ciematiņā rosās suvenīru pārdevēji, arī apskatāms liels koks. No šejienes sākas pārgājienu takas uz okeāna pusi.

Braucot tālāk, iebraucam mākoņos, šeit paliek uzreiz stipri vēsāks. Novērojam milzīgas pienenes. Piestājam pie vienas no mājām, lai nofotogrāfētos pie 6 metrīga kaktusa (eiforbijas). Saimniece turpat ārā rosās, mums pat īpaši nepievērš uzmanību. Gar ceļa malu daudzās vietās novērojam lietus ūdens savācošās milzīgas betona mucas. Mūsu mērķis ir Punta de Teno.

Pietuvojoties šim Punta de Teno zīme vēsta, ka tālāk braukt nav ieteicams, jo var notikt nogruvumi. Ceļš ved gar stāvām klintīm un caur tuneli. Šim tunelim nav nostiprināti griesti (tas vienkārši izcirsts klintīs) un bieži notiek nogruvumi, sabojājot mašīnas. Bet pavērojot, ka spāņi braukā šurpu turpu, dodamies mēs arī. Un par laimi tā arī nekas neuzkrīt virsū. Apstājamies pie Mirrador Don Pompeyo. Pie tik stāvām klintīm pie krasta vēl nav būts, pilnīgi noreibst galva skatoties uz leju un kāds nezināms spēks velk uz leju.

Izbraucot caur tuneli, ceļš ved gar banānu plantācijām līdz pat nelielai vulkāna lavas pussaliņai, uz kuras izvietojusies bāka. Viļņi triecās pret krastu šļakatām vien. Šeit no otras puses var pavērot Los Gigantes klintis.

Atpakaļ braucot piestājam, lai pavērotu banānu audzēšanas tehnoloģiju. Tos ietin īpašos maisos, lai pasargātu no kaitēkļiem, kuros tie nogatavojas apmēram gadu, pēc tam hops – ar visu maisu tos novāc un ved tirgot.

Tālāk ceļš ved uz Garachico. Gar ceļu aug dateļpalmas. Okeānā izslējusies Roque de Garachico saliņa. Piekrastē lava tā kā nejauši ir izveidojusi baseiniņus, kuros nav lielie okeāna viļņi un nedaudz siltāks ūdens. Vasarās droši vien šeit peldās cilvēki. Nedaudz pastaigājamies pa jau tumsā slīkstošo pilsētiņu un dodamies atpakaļceļā uz apartamentiem.

Nākošajā rītā dodamies apskatīt Guimar piramīžu kompleksu, ko izveidojis slavenais norvēģu pētnieks un pasaules apceļotājs Tūrs Heijerdāls. Blakām muzejam aug mimozes un kaut kādi koki, kas atgādina puķu podos redzētos mazos gumijkociņus. Muzejs ietver sevī botānisko dārzu, piramīdas, Tūra Heijerdēla ceļojumu laivas un izstādi. Visdāžādākās palmas un kaktusi, granātāboli, mango u.c. koki un augi. Ļoti interesants botāniskais dārzs, katrā ziņā labākais, kādā līdz šim esam bijuši, arī Tūra Heijerdāla ceļojuma laivas var tuvumā pataustīt. Varbūt kāds ir lasījis Ra, Kon-Tiki. Gandrīz pie katra auga ir informācijas plāksnīte, tā kā var droši paplašināt savas botānikas zināšanas.

Pēc tam seko Candelaria pilsētiņa ar Tenerifes katoļu slavenāko svētvietu Basilica de la Virgen ar Black Madonna altārī. Blakām bazilikai izvietotas Tenerifes salas pirmiedzīvotāju guanču virsaišu statujas, arī izvietojusies vulkāniskās lavas ala. Krastmala noklāta ar sīkiem maziem olīšiem. Pastaigājamies arī pa Candelaria pilsētiņu.

Pēc tam seko Tenerifes galvaspilsēta Santa Cruze Tenerife. Kā pirmais apskates objekts ir Sidnejai analogais operas nams, kurš izveidots no sīkām baltām flīzītēm.

Braucot uz centra pusi parādās pirmie sastrēgumi un visas apstāšanās vietas ir aizņemtas, ka esam spiesti izbraukt ārā un atstāt nedaudz tālāk mūsu mašīnu. Mūsu galvenais mērķis ir slavenā Santa Cruz karnevāla apskate. Gaisā jau jūtama pirmssvētku atmosfēra. Cilvēki pārrunā vakarā gaidāmos notikumus, tiek pabeigti pēdējie darbi pie skatuves. Šur tur redz gar gājiena malu izvietotas tribīnes, arī laicīgi aiņemtas labākās vietas ar krēsliem. Mums vēl ir daudz laika un dodamies apskatīt vietējo muzeju Museo de la Naturaleza un atrast kaut ko ēdamu uz tirgus. Garām pabrauc tramvajs ar veseliem astoņiem !!! vagoniem. Tas gan vēl nebija redzēts.

Ceļš ved pār izžuvušu upi, kas lietus laikā parvēršas par trakojošu upi. Vēl pirms mūsu brauciena šeit notika plūdi, kuros vairākas mašīnas tika ieskalotas iekšā. Muzejs izpleties vairākos stāvos ar īpatnēju apļveida konstrukciju un šo to arī apskatāmu. Noejam gar bibliotēkas ēku, kurair caurspīdīgi logi, ka var visu redzēt, kas iekšā notiek.

Aizklīstam pa pilsētas gājēju ieliņu līdz parkam Parque Garcia Sanaboa. Pa ceļam pirmo reizi ieraugām Tenerifes pūķa koku. Nu šis parks noteikti ir viens no labakājiem parkiem, kādi līdz šim redzēti. Pārdomāti stādījumi un dažādākie augi: aug strelīcijas, banjana koks ar virszemes saknēm, dažādas palmas. Man jau patīk.

Aplūkojuši gājiena maršrutu secinām, ka netālu no mūsu mašīnas šis gājiens beigsies un droši vien pēc tam tikt projām no turienes nebūs iespējams, tādēļ pārbraucam uz citu vietu - netālu no Parque La Granja. Šeit mēs brīvā dabā ieraugām zaļos papagaiļus, kas mielojās ar datelēm.

Šeit netālu būs gājiena sākums. Šeit jau pulcējās karnevāla mašīnas, cilvēki. Šur tur jau redzami pastaigājamies cilvēki karnevāla maskās. Tieki jau ieņemtas sēdvietas. Drīz jau sāk satumst, un cilvēki sāk drūzmēties, ka pilnībā aizsedz skatu, kur notiks gājiens. Un karnevāls var sākties. Papriekšu gājienam iet bundzinieki, kas monotonā apdullinošā ritmā sit takti. Pārgājienā piedalās dažādu pulciņu pārstāvji, kuriem nākamajās dienās būs jāparāda sava māksla uz galvenās skatuves. Ar sevišķu izdomu izceļās vīrieši: ar knupīšiem bērnu ratiņos, stumdot muzikālos ratiņus, pārģērbušies par velniem, bet vēlāk jau parādās eksemplāri ar ... (vārdu sakot pašiem vien ir jābrauc un jāskatās). Visus šos iepriekš uzskaitītos karnevāla sākumā nemaz nelaiž iekšā, tādēļ šie spraucās pa vidu iekšā gājienā, lai pēc tam varētu iet šajā gājienā. Un tas viņiem lieliski izdodās. Viss (nu gandrīz viss) tiek filmēts un rādīts televīzijā. Tuvojoties pusnaktij dodamies uz mašīnu, jo droši vien šis gājiens turpinātos līdz pat 4-5 rītā. Arī fotoaparātam ir beigusies baterija. Tāda sajūta, ka daži gājēji jau kādu ceturto apli veic.Gājiena sākumā redzamas muzikālas izrotātās mašīnas, kas vēl gaida savu rindu, lai dotos šajā gājienā. Vēl ilgi pēc tam ausīs skan bungu ritms un mūzika, arī raibs ņirb gar acīm.

Nākošajā rītā mūsu apskates mērķis ir Teides vulkāns. Uz to mēs dodamies caur Vilaflor pilsētiņu, aiz kuras pagriezienā mēs apskatām Pino Gordo priedi, kas ir 8 metri apkārtmērā un 60m augsta. Ir redzēti koki arī resnāki, arī tepat Latvijā, bet tik iespaidīgs koks vēl nebija redzēts. Tas bija vienkārši milzīgs. Turpat uzkalniņā vēl viena ne mazāk iespaidīga priede, pie kuras netālu izvietojies ūdenskritums.

Dodoties tālāk uz Teidi, pagriezienā, kad līdz Teides vulkanam ir vien palicis 7km ir izlikta zīme, ka caurbraukt aizliegts. Ceļš ir iepriekšējos plūdos aizgruvis un vēl nav iztīrīts. Esam spiesti doties ar baigo līkumu apkārt uz Teidi. Iesākumā ceļš ved gar lavas tuksnesi, kur piestājam, lai apskatītu Narices del Teide vulkānu, kurš pēdējoreiz izvirdis 1798.gadā. Esam diezgan augstu – ap 2000 metru virs jūras līmeņa, jo mākoņi ir mums apakšā.

Iebraucam Icod de los Vinos pilsētiņā, lai apskatītu Icod de los Vinos pūķa koku, kas tiek uzskatīts kā viens no vecākajiem pasaulē. Pie tā apskatāms ir arī parks un ala. Uz koka saknēm saulē gozējas ķirzaciņas. Tā apkārtmērs ir 6m, un augstumā tas ir 17 m . Nu vispār jau iespaidīgs un savdabīgs koks.

Braucot uz Teidi piestājam, lai apskatītos klintīs izveidojušos margrietiņas ziedlapiņu veidojumu Margarita de piedra. No šejienes tālumā jau redzama Teides vulkāna virsotne, kā arī okeāns. Mežs sastāv no Kanāriju priedēm ar garajām skujām un viršiem, kas kā krūmi šeit aug. Šeit arī var apskatīt ziedošus mandeļu kociņus. Kokiem no mitruma aug gari ķērpji uz leju, kuru garums Tenerifes salā sasniedz līdz pat 60 cm garumu.

Tuvojoties Teidei, ainava kļūst tuksnešaināka. Piebraucot pie Teides konstatējam, ka vagoniņš dēļ apledojušām trosēm nestrādā, tas karājās pa vidu, t.i. lēni kustās uz priekšu - atpakaļ testējot. Daži no mums par to pārdzīvo, bet es par to īpaši neuztraucos, jo skati šeit tāpat pietiek un nav ko īpaši riskēt, kaut arī mums ir arī atļaujas uziešanai augšā tālāk no skatu platformas. Var jau protams šajā kalnā kāpt augšā ar kājām, bet tam droši vien nepieciešama visa diena un speciālas atļaujas.

Dodamies blakām, lai izietu vienu no populārākajiem kājāmgājēju maršrutiem Los Roques, kas ir 4km garš un izejams aptuveni 2 stundu laikā. Jau pašā gājiena sākumā ir slavenākā klints Roques de Garcia. Taka brīžam ved caur lavas lauku un iet garām La Catedral klintīm, pie kurām mētājās atlūzuši milzīgi klintsgabali. Ja nu pēkšņi kāds atdalās un krīt?! Lieliska iespēja, lai pārbaudītu savu izturīgumu uz pārgājieniem un izvērtētu savas iespējas.

Atpakaļceļā piestājam, lai apskatītu Las Canadas vulkāna krāteri. Šeit paveras tuksnešaina ainava. Tālumā pavīd Guajara virsotne. Las Canadas vulkāns agrāk esot sasniedzis augstumā pāri pār 4 km un 40km diametrā, pirms tas iekrities, izveidojot Las Canadas krāteri ar tuksnešaino ainavu.

Braucot tālāk atpakaļ iebraucom mākoņos, temperatūra strauji krītās un redzamība samazinās. Piestājam, lai rastu šo sajūtu atrodoties mākoņos.

Nākošā pietura ir La Oratavas pilsētiņa. Arī šeit gatavojas karnavālam. Bet tas jau vairs nav mūsu plānos. Diemžēl La oratavas parks nupat tiek aizvērts, nedaudz par vēlu esam ieradušies. Tādēļ dodamies, lai nedaudz paklejotu pa pilsētiņu. Klejojot ieraugām ziedošus banānu ziedus, pūķkokus un neskaitāmus visdažādākās formas balkoniņus. Šī noteikti ir balkonu pilsētiņa. Kādā vietā ieraugām kādi ir Tenerifiešiem kapi. Tās ir pelnu nišas, kur ievieto fotogrāfijas un puķes. Bedres šeit cietajā zemē ir grūti laikam izrakt.

Diena sākās ar to, ka mēs tiekam pārcelti uz citiem apartamentiem Lagos De Fanabe, kas skaitās jaunāki un tieši blakām okeānam. Šie apartamenti mudž no baseiniņiem, kuriem blakām aug palmas. Tā kā āra temperatūra ir vien ap 20 grādiem, tad neviens tajos nepeldās, jo baseiniņos ūdens tiek ņemts pa tiešo no okeāna bez apsildes, un tā temperatūra ir ap 19 grādiem. Šie apartamenti ir savienoti ar vēl citiem apartamentiem, kas ir vēl prestižāki. Tur arī var iet peldēties, ir liels baseins, ir pat savs veikaliņš, kurā iegādāties pārtiku.

Pamazām Playa las America kūrortpilsētiņā sāk līņāt, kas pārvēršas pastāvīgā lietū, debesis savelkas tumši drūmas. Uzzinājuši, ka salas ziemeļu daļā spīd saulīte un lietus nelīst, dodamies uz turieni. Santa Cruz pilsētā vēl jūtama karnevāla gaisotne, kas turpinās jau kuro dienu. Pa ielām pastaigājās maskās tērpti cilvēki, iepērkas veikalos,arī stāv pieturās un brauc tramvajos. Tas ir kļuvis par normu. Vairs neviens nepievērš tam uzmanību, it kā tas būtu tā parasts.

Tālāk aiz Santa Cruz ir izvietojusies San Andres pilsētiņa ar Playa de Las Teresitas smilšaino pludmali. Neliels mols pludmali aizsargā no okeāna viļņiem. Uz akmeņiem saulē sildās krabīši. Blakām pludmalei atrodas klintis Punta de los Organos, no kurām paverās skats uz San Andre, Santa Cruz un pat Candelaria pilsētiņām. Okeānā redzami zivju audzēšanas būri un zvejas kuģīši.

Tālāk ceļš līkumiem vien vijās augšā uz Anagas kalniem. Pie Roque de Enmedio piestājam, lai nofotagrāfētu skatus uz okeānu un Tagananas pilsētiņu. Anagas kalni izskatās nedaudz mežonīgāki un stāvāki.

Almacigā pie Playa de San Roque pludmales piestājam, lai pavērotu okeānu un neskaitāmās mazās klinšu saliņas pret kurām sitās okeāna viļņi. Playa De Benijo pludmali iecienījuši sērfotāji. Sērfo pat sievietes. Brīžam sērfotāji pazūd zem ūdens, lai pēc brīža parādītos atkal virspusē. Diezgan ekstrēms pasākums.

Benijo pilsētiņā ceļš uzved stāvkrastā, no kura paverās skats uz okeānu un iepriekš redzētajām klintīm okeānā.

Tālāk mūsu mērķis ir lauru lapu koku meži. Tādēļ dodamies atpakaļ un piestājam, lai pavērotu skatu no El Bailadero, kad mums apakšā ir okeāns, Roque de Eenmedio un Tagananas pilsētiņa. Attēlos redzamās puķes: El cerrejal jeb pieneņu paveids un Las flores del mayo jeb maijpuķītes.

Tālāk dodoties uz priekšu ir jau redzami lauru koki. Izkāpjot ārā sajūtam lauru lapu smaržu. Var plūkt no kokiem un izmantot kā garšvielu.

Ceļš paliek aizvien šaurāks un līkumaināks līdz atduras Chamurgas ciematiņā. Šeit sākas pārgājienu taka, bet dēļ lietiem iet kalnos neriskējam. Atpakaļceļā piestājam pie Chinobres pārgājienu takas, lai dotos nelielā pārgājienā un uzkāptu Chinobres virsotnē (910m). Taciņa ved caur viršu koku tuneli jeb erica arborea - viena no divām vecākajām viršu sugām pasaulē , kur koki ir salīkuši pāri taciņai kā no kādas pasakas. Diemžēl no Chinobres virsotnes skatu uz apkārtni nosedz mākoņi. Pēc info šī ir trešā labākā skatu vieta aiz El Teides un Guajara. Bet tomēr arī tas ir to vērts. Puķe attēlā: Canarina canariensis jeb bitākora.

Dodoties tālāk drīz vien sākas pamatīgas lietusgāzes un migla, redzamība nepārsniedz pāris metrus, ka esam spiesti doties lejup no kalniem uz La Laguna pilsētiņu. Ierodoties La Laguna arī lietus gāzes pārtraucās. Bildē agaves paveids.

Nedaudz paklaiņojam pa pilsētiņu un dodamies uz punta del Hidalgo. Netālu no Playa del Arenal aiz Bajamar no stāvkrasta paverās plašs skats uz pludmali un okeānu. Stāvkrasti ir tiešām iespaidīgi.

No Playa del Arenal pludmales savukārt paveras skats uz okeānu un klintīm.

Netālu no Punta del Hidalgo lava atkal ir izveidojusi lavas baseiniņus.Turpat netālo ir arī izvietojusies bāka. Dēļ ģeogrāfiskā izvirzījuma ārpus salas pie bākas ir nenormāli stiprs vējš, ka pilnīgi gāž gar kājām.

Atpakaļceļā dodoties uz viesnīcu izbraucam caur Santa Cruz, kur karnevāls rit vēl pilnā sparā: darbojas karuseļi, uz skatuves uzstājās karnevāla dalībnieki.

Nākošaja rītā dodamies uz Puerto de la Cruz Loro parku, bet, lai būtu interesantāk, tad domājam izbraukt caur Guimar un tālāk Bosque de la Esparanza kalniem.Debesis ir daļēji apmākušās, vietām smidzina lietus un redzamas varavīksnes.

Debesis ir daļēji apmākušās, vietām smidzina lietus un redzamas varavīksnes. Augšpusē apkārtējo skatu pārsvarā nosedz mākoņi. Bet brauciens caur šejieni bija to vērts, jo ieraugām eikalipta kokus brīvā dabā. No sākuma domājam, ka tās ir iepriekšējās vētras sekas, bet ieskatoties redzam, ka tie ir eikalipta koki, kuri met nost mizu. Izkāpjot no masīnas , degunā iesitās specifiskais eikaliptu aromāts. Eikaliptu eļļai piemīt spēcīgas antiseptiskas īpašības, un ne jau velti, ja jau koki met šādi mizu, tad varētu iekļūt dažādas infekcijas. Šeit gaiss ir ļoti mitrs un daudzās vietās redzami apķērpojušies koki. Nu eikalipta kokus arī esam redzējuši tuvumā.

Loro parks ir maziņš, bet ļoti pārdomāts un gaumīgi iekārtots, kā arī visu dienu notiek ar nelielu starplaiku dažādi šovi. Ievērības cienīga ir pingvīnu māja ar siļķu torni, baltais tīģeris, gorillas, sliņķis, papagaiļi, dārza botānikas sekcija ar banjana koku, orhidejām un milzu kaktusu (9-10 m augsts), kā arī putni nodalījums, starp kuriem var pastaigāties gluži blakām.Grūti pat izdalīt, kurš šovs bija labāks: roņu, delfīnu vai zobenvaļu, bet atšķirība tā, ka zobenvaļu šovs līdz šīm vēl nebija redzēts. Attēlā bumbuļi ir Pandano - ievests no Madagaskaras. Attēlā redamos auglīšus minētajā salā kaltē, maļ miltos un lieto uzturā, tāpat kā koka saknes, kuras vāra un ēd. Lielajā bildē zemāk eiforbija. Līdz spāņu iekarošanai salā kaktusu nebija, tos ieveda pēc 15.gs. Eiforbija ir viens no endēmiskiem augiem, kura 'pieniņš' ir indīgs. Mazliet citas sugas eiforbiju, kas redzama uz nogāzēm gandrīz visā salā, šeit dēvē el cardon jeb ērkšķis.

Pēc loro parka, pēc līdzbraucēju pieprasījuma, braucam uz El Teides vulkānu, kā saka, otrais mēģinājums, varbūt izdosies šoreiz uzbraukt augšā. Kaut arī pašiem vēl tā kā labāk gribētos paklaiņot pa Puerto de la Cruz parkiem. Pa ceļam piestājam pie La Caldera vulkāna krātera. Šeit ir ļoti auksts un gar krātera malām aug viršu koki, pie mums sastopami tik tādi nelieli virsīši mežu zemsedzē.

Diemžēl El Teides tramvajiņš vēl nedarbojās, un tiek pieņemts lēmums uzkāpt Guajara virsotnē, lai pa īstam izjustu kalnu smaržu. Uz kalnu augšup ved tikko pamanāma taciņa. Pašā augšā, kad līdz virsotnei ir atlicis nedaudz, pārdomājam arī mēs: šeit pūš stindzinoši ledains vējš, mēs esam viscaur mākoņos un mūsu atpakaļceļa taciņa ir tikko pamanāma, turklāt sāk satumst un drīz iestāsies tumsa.Droši vien kaut kur 2500 m augstumā esam uzkāpuši, zinot to, ka Guajara ir 2715 m augsts.

Lejā kāpjot redzam, ka tomēr mākoņi izklīst no Guajara virsotnes, bet nu jau ir par vēlu. Pretī saredzamā Teides virsotne no augšas izskatās arī savādāk.

Atpakaļceļā mašīnā iebūvētais termometrs sāk signalizēt, ka gaisa temperatūra ir nokritusies zem 4 grādi un iespējams apledojums. Zinot, ka apledojuma laikā uz kalniem atrasties ir bīstami, dodamies ātri lejup, šoreiz izbraucam caur Cumbre Dorsdi kalniem un caur līkumaino ceļu uz Guimar, un atpakaļ uz viesnīcu.

Pēdējā rītā izrakstāmies no apartamentiem, kas norit bez problēmām, un dodamies uz mērkaķu parku. Ceļā uz mērkaķu parku izrādās nopietns šķērslis. Iepriekšejo dienu lietavu rezultātā ir atdzīvojusies upe un pārrāvusi viena ceļa posmu. Ir iespēja klātienē novērot lietavu plūdu sekas. Policija strādā, lai nokontrolētu kustību, un pa nelielu apkārtceļu mēs nokļūstam atpakaļ uz ceļa, kas dodas uz mūsu galamērķi.

Pēc mērkaķu parka seko džungļu parka apskate: šeit var apskatīt baltu lauvu, nofotogrāfēties ar plēsīgiem putniem, pavērot plēsīgo putnu un papagaiļu šovu. Diemžēl plēsīgo putnu šovs tiek atcelts dēļ stiprā vēja.Var izbraukt ar rodeli (ļoti lēzens). Var apskatīt bļaurus (mērkaķus), kuri diezgan skaļi bauroja. Džungļu tilti un atkal milzīgs kaktuss.