Embedded Files
Pēc mēģinājuma uzkāpt trešajā augstākajā Ukrainas virsotnē Pop Ivan kalnā dodamies uz Ukrainas augstākās virsotnes Hoverlas pusi. Pa ceļam apstājamies iekost bārā, bet vakarā pārnakšņojam guļbūves viesnīcā pie šlagbauma, kur tālāk seko maksas ceļš uz Hoverlas kalnu.
Nākošajā rītā pa ārkārtīgi sliktu ceļu dodamies uz tūristu bāzi Zarosljak. Šis ceļš pat pārspēj ceļu uz Dzembronas ciematiņu. Nemitīgi nākas izvairīties no akmeņiem, kas varētu sabojāt mašīnas apakšpusi.
Zarosljakos mūs sagaida tūristu veikaliņi, kur var nopirkt suvenīrus un kaut ko uzkožamu.
Tālāk jau seko taka uz Hoverlas virsotni - 2061 m.
Izgājuši caur mežiņu ieraugām, ka tālumā pavīd jau sniegs uz apkārtējo kalnu virsotnēm. Tālumā redzams ūdenskritums, par kuru gan nav nekādas informācijas. Kādam šis kāpiens ir beidzies bēdīgi, un nav izturējusi sirds. Par to liecina taciņas malā izvietotais piemineklis.
Bet mēs turpinām kāpienu. Paverās arvien plašāks skats uz apkārtējiem kalniem.
Augstāk pakāpjoties, tālumā pavīd Zarosljak tūristu bāze, no kurienes sākām savu kāpienu.
Izmantojam iespēju pieet pie paša sniega vasaras laikā.
Tuvāk virsotnei mūs sagaida spēcīgs vējš, migla un neliels smidzinošs lietus. Aptuveni 500 m no virsotnes, aptuveni 100 m augstuma metri vai pusstundas kāpiena, izlemjam doties lejā.
Tāpatās esam apmierināti noguruši un savus mērķus sasnieguši. Esam uzkapuši aptuveni 2 km augstumā. Turklāt lejup sākas pat diezgan stiprs lietus.
Tālāk dodamies uz Zhenetskyi Huk (Ukrainian: Женецький Гук) ūdenskritumu.
Zhenetskyi Huk ūdenskritums ir 15 m augsts.
Tālāk apskatām Trufanetsas denskritumu, kā arī šeit Karpatos, kā arī Slovākijā vai Polijas kalnu rajonos, var nopirkt pīto aitu sieru. Ar ko mēs arī uzcienājamies.
Nākošajā dienā jau dodamies uz Starunyua dubļu vulkānu.
Šajā vietā agrāk bijušas ozokerīta vai kalnu vaska raktuves. pēc 1977.g. zemestrīces Rumānijā šeit paradījās atveres, no kurienes sāka izplūst eļļa, gāzes un ozokerīts. Viena no šādām atverēm degot pastāvīgi izdala šīs vielas. Tāds vulkāns ir unikāls visai rietumukrainai.
Tālāk dodamies uz Manjavas Skitu.
Manjavas skita klosteris ir 17.gs. arhitektūras piemineklis, kuru uzbūvēja 1606. gadā. Tas ir slavens ar savu dziedinošo svētavotu, un no šejienes sākas pārgājiens uz Manjavas ūdenskritumu, kurš ir 22m augsts. Diemžēl, laika trūkuma dēļ uz šo ūdenskritumu nedodamies.
Tālāk braucam uz vienu no Karpatu tūrisma mazpilsētām - Jaremču, kur apskatām Probiy ūdenskritumu. Ap šo ūdenskritumu izvietojusies tirgotāju mazpilsēta. Noteikti ir vērts pastaigāties tālāk uz augšu gar upīti, kurā atrodas vairākas citas mazākas ūdenskritumu kaskādes.
Turpat blakām sākas Jaremčes Dovbuša taka uz Dovbuša klintīm, kur slēpās Dovbušs. Gar takas malu vietām paverās skats uz Jaremčes pilsētiņu.
Paložņājam pa šīm klintīm, ka gandrīz apmaldāmies šajos klinšu labirintos.
Tālāk dodamies uz Šipit ūdenskritumu.
Šipit (укр. Шипіт) ūdenskritums ir 14 m augsts.
Dodoties tālāk uz Mukčevas pilsētu, ceļa malā pamanām izkārtni - muzejs. Apstājamies un dodamies apskatīt koka baznīcu modeļu muzeju. Jumti baznīcām veidoti no čiekuru zvīņām. Pie ieejas forogrāfijā redzams pats šī muzeja eksponātu autors.
Ukrainas Karpatu ainava ar mazpilsētām un ciematiem.
Mukačevas pilsētā jau no tāluma kalna galā paverās Palanok pils.
No Palanok pils augšas savukārt paverās plašs skats uz pilsētu.
Pilī apskatām arī pulksteņu muzeju.
Tālāk braucot, redzamas atkal spīdīgās ukraiņu baznīcas. Pareizticīgie Ukrainā pieder pie vairākām draudzēm: Kijevas, Maskavas, Autokefālās un Grieķu-Katoļu.
Uričas klintis kādreiz bijušas Tustanas cietokšņa pils sastāvdaļa. Ap šīm klintīm izveidota pastaigu taka, un no augšas paverās plašs skats uz apkārtni.
Klāt ir jau vakars, un dodamies uz viesnīcu.
Nākošajā rītā dodamies uz Dovbuša klintīm pie Bubniščes ciema. Šīs atsevišķi stāvošās klintis pat sasniedz 80 m augstumu. Tās stiepjās aptuveni 1 km garumā un 200 m platumā.
Tālāk apskatām Bukovetsas krāsainā akmens klintis, kas ir smilšakmens veidojumi.
Drobičā apskatām UNESCO pieminekli Sv. Georga koka baznīcu. Šeit apskatāma pareizticīgo baznīcu attīstības vēsture, ka sākumā bijuši tikai zīmējumi uz koka. Tikai vēlāk baznīcu interjerā ir parādījies zeltītais metāls. Ļoti līdzīgi kā ar katoļu baznīcām.
Tālāk seko Truskavetsi- minerālūdeņu kūrortpilsēta.
Pa ceļam uz Rožirces alu klosteri.
Rožirces klosteris dibināts 13.,14.gs. pareizticīgo mūkiem bēgot un slēpjoties no Krimas tatāriem.
Augšpusē no alu klostera paverās plašs skats uz apkārtni.
Nākošajā rītā caur ciematiņiem dodamies uz Rusiliv ūdenskritumu kaskādēm.
Pavisam ir 15 Rusiliv ūdenskritumu kaskādes 1,5 - 12 m augstumā.
Tālāk dodamies uz ūdeņiem bagātāko Ukrainas ūdenskritumu - Džurin ūdenskritumu.
Džurin ūdenskritums ir 16 m augsts, 20 m plats.
Tālāk braucam uz Ukrainas otru labāko, iespaidīgāko skatu vietu, objektu - Dņestras kanjonu pie Zaļiščiku pilsētiņas. Pirmajā vietā Dņestras kanjons pie Bakotas.
Ciematiņš pie Dņestras kanjona.
Tālāk dodamies gar Dņestras kanjonu uz skatu vietu pie Pilipčes ciemata.
Pie Pilipčes ciema Dņestra arī met loku pa kanjonu.
Google Sites
Report abuse