Ukraina 2016 1.daļa

Ukrainas robežai pēc apmēram 2 stundām tiekam cauri, savācot uz lapiņas zīmogus, pēc precīzi izpildītiem uzdevumiem. Dodamies uz Poteliču. Uz Poteliču ved bedrains asfalta ceļš, kā pēc tam izrādās Ukrainā lielākā daļa ir tādi ceļi. No tāluma spīdēja ukraiņu pareizticīgās baznīcas jumts, kuras izrādījās ir ik vai pēc pāris km gluži vai katrā ciematā.

Kā pirmais objekts mums ir Poteličas (Potelych) Svētā Gara koka baznīca. Uzbūvēta 1502.g. tatāru nodedzinātas baznīcas vietā. UNESCO sarakstā starp 16 koka baznīcām Karpatu reģionā Polijā un Ukrainā.

Pie baznīciņas pastaigājās zosis un vistas, kas pēc tam izrādās arī ikdienišķa parādība Ukrainos ciematos un pat mazpilsētās.

Piebraucam arī tuvāk apskatīt grezno baznīcu, kuru rotā visu redzošā Dieva acs, un pagalmā stāv Ukraiņu karoga krāsās izrotāts krusts.

Nākošais objekts ir Žovkvas (Zhovkva) Svētās Trisvienības koka baznīca, kas uzcelta 1720.g. arī iepriekš nodedzinātas vietā un atrodas tajā pašā 16 koka baznīcu UNESCO sarakstā kā iepriekšējā. Iekšā, tāpat kā iepriekšējā, netiekam, tikai pamielojam acis uz tā laika meistaru darbu no ārpuses.

Tālāk dodamies jau uz Ļvovu.

Arī Ļvovā notiek pilsētas svētku svinības, un ielas ir pilnas ar cilvēkiem, un notiek dažādi pasākumi. Uztaisu arī pašportretu. Un tas maksā tikai 1 Eur.

Apskatām katoļu baznīcu Latīņu katedrāli, kas vēl saglabājusies no poļu laikiem.

Pavērojam darbībā ielu vingrotājus.

Un jau dodamies projām, jo mums šoreiz pamaz tā laika. Pārsteidz Ukrainas lauku plašums. Tie stiepjās līdz pat apvārsnim.

Gar ceļa malu bieži redzamas pareizticīgo baznīcas ar spožajiem jumtiem, dažas gluži jaunas.

Drīz mūs jau pārsteidz vakars, un esam spiesti meklēt naktsmājas. No rīta mūs priecē rožu krūms.

Tālāk braucam gar magoņu laukiem.

Un pienāk jau brokastu laiks. Apstājamies pie vienas kafejnīcas, kas mūs priecē ar patīkamām cenām. Valūtas kurss dotajā brīdī ir 1 Eur = 28 ukraiņu grivņas. Kafejnīcā ieturās ģimenīte, kas atbraukusi ar žigulīti (VAZ-2104). Žiguļi, pēcāk izrādās, laukos ir viens no galvenajiem pārvietošanās līdzekļiem.

Drīz jau tiek sasniegts mūsu galamērķis - sanatorija Nash Dom, diemžēl šeit mēs arī sadalāmies 2 grupās: vieni, kas 10 dienas dzīvosies un atpūtīsies pa sanatoriju, otrie, kas tikmēr apceļos Ukrainu. Atvadāmies un dodamies uz Dņestras kanjonu pie Bakotas ciema. Pa ceļam braucam caur ciemiem, pa kuriem pastaigājās govis, suņi, mājputni. Vērojam ukraiņu mājiņas. Dažās vietās ceļam gar malām esošie koki izveidojuši dabīgo ceļa tuneli.

Un pienāk laiks atkal pusdienām, pēc kurām atkal varam doties tālāk. Kaut arī kafejnīcas izskatās vienkārši, bet viss ir ļoti tīrs un kārtīgs, bet iekārtojums solīds, un apkalpošana ļoti pieklājīga.

Drīz pēc tam arī nonākam pie Dņestras kanjona stāvkrasta, kas neapšaubāmi bija labākais objekts Ukrainā. Skats, kas paverās ir neaprakstāms.

Stāvkrasta lejpusē noved taciņa, kur izvietojies alu klosteris. Alās izvietotas svētbildes, pie kurām lūdzas cilvēki, arī iztek svētavots.

Tālāk dodamies uz Kamianets-Podilskyi viesnīcu.

Bet pirms gulētiešanas dodamies vakara pastaigā pa Kamianets-Podilskyi pilsētiņu.

Skaists tilts, strūklakas un ūdenskritumi.

Ukraiņiem patīk rozes, arī izdekorēt mājiņas.

Nākamajā rītā dodamies uz Kamianets-Podilskyi pili. Tālumā redzama pareizticīgo katedrāle, kas bija redzama arī no citām pilsētas vietām. Centrālajā laukumā izvietots piemineklis tūristam.

Pie Kamianets-Podilskyi pils mūs sagaida suņu bars. Suņi bija redzami viscaur Ukrainā klaiņojam arī citās vietās. Tie visi bija čipoti un ļoti draudzīgi.

Tā kā kasiere ir nedaudz aizgulējusies, tad izmantojam laiku, lai ieēstu brokastis, kā arī apskatītu apkārtni.

Atpakaļceļā trāpās kadrā veseli 3 žiguļi.

Pils ir jau vaļā, un varam doties to aplūkot.

Viduslaiku virtuvē padzeramies mājas kvasu. Ļoti garšīgs, atsauca atmiņā bērnību. To pašu var teikt par veikalos nopērkamajiem saldējumiem.

Kā nākošā seko Dņestras krastos esošā Khotyn pils.

Tālāk dodamies uz Chernivtsi pilsētu.

Šeit apskatām Unesco sarakstā esošo Chernivtsi Nacionālo Universitāti. Sākumā ēka būvēta kā Bukovinas - Dalmācijas metropolītu rezidence. Interesantākais šķita jumta dekorējums, pati ēka arī iespaidīga.

Pēc tam dodamies uz Kolomijas pilsētu. Gar ceļa malu tirgo govju ādas.

Kolomijā apskatām lieldienu olu muzeju. Ukrainā olas tiek apgleznotas sevišķi smalkā tehnikā.

Pēc tam dodamies nelielā pastaigā pa Kolomiju.

Apskatām skaistu pareizticīgo baznīcu ar lielu lustru.

Nākošajā rītā dodamies uz Ruširskas ūdenskritumu. Pie mājām bieži bija izveidotas lūgšanu vietas.

Pa ceļam iegriežamies apskatīt koktēlniecības muzejiņu. Muzejiņu izveidojis mežsargs, kuram brīvajā laikā patīk apstrādāt no meža savāktos dažādos koka zarus un stumbrus. Kolekcijā pārsvarā dažādi mošķi.

Pēc muzeja apskates braucam tālāk, vērojot interesanto siena likšanas tehniku.

Un tad jau nonākam pie 4 m augstā Ruširskas ūdenskrituma.

Tālāk dodamies izbraucienā gar Čeremoš upi. Bildē pie mājas redzama izgreznotā aka.

Pie Čeremoš upes apskatāmies 6 m augstu ūdenskritumu.

No tiltiņa pār ūdenskritumu paverās sirreāls skats uz upi, it sevišķi kad kadrā tiek žigulītis. Liekas, ka šeit kopš septiņdesmito gadu beigām nekas nav mainījies.

Kādā ielā pie sevišķi lielām bedrēm asfaltā pa jokam izlikts ielas nosaukums - iela Mašīnas Nāve. Un ne velti, jo vairākās vietās redzējām mašīnas, kuras arī bija palikušas lielajās bedrēs, pilnībā sabojājot ritošo daļu. Arī mums nācās pēc tam veikt bedru izraisīto mašīnas remontu.

Kosivas pilsētiņā mūs sagaida atkal suņu bars.

Nākošajā dienā mūsu ceļš ved jau dziļāk Karpatu kalnos.

Tālumā redzamas jau sniegotas kalnu virsotnes.

Braukuši pa apmēram 25 km garu ceļu, uzmanoties, ka nesabojā mašīnas apakšpusi uz akmeņiem, nonākam Dzembronas kalnu ciematiņā pie spožas baznīciņas.

No šejienes sākas kāpiens Pip Ivan kalnā, kas ir trešais augstākais Ukrainā 2022 m. Arī mēs kāpjam. Izvēlamies garāko maršrutu - 12 km. Pa ceļam paverās vareni skati uz apkārtējiem kalniem.

Diemžēl pēc aptuveni 8 km gājiena (4 stundas) esam jau noguruši, vēl palikuši 4 km kāpiena un esam spiesti doties lejup. Bet redzējuši esam jau pietiekoši daudz. Atpakaļceļā mūs sagaida arī lietus.