Uz Igauniju izbraucam 27.oktobrī. Mūsu galamērķis ir Nigulas purva taka. 58°0'41''N 24°42'31''E. Nigulas Dabas rezervāts tika izveidots, lai aizsargātu 6400 ha platību, kas ietver sevī neskartus purvus, mežus un pļavas. Te aug daudz dzērveņu, kas ir arī Nigulas simbols. Dabas rezervāta centrā ir Nigulas purvs ar savām piecām pirmatnējā meža klātām purva salām un purva ezeru. Skaisto skatu uz purvu varat baudīt no skatu torņa, uz kuru noved 530 m garš dēļu celiņš. Taka sākas tieši no autostāvvietas, kur atradīsiet arī informācijas stendu, tualeti un galdu ar soliņiem un pajumti. Šeit pēc patīkamas pastaigas varat noorganizēt vienu kārtīgu pikniku! Labi zināt! Lai pārvietotos ārpus noteiktās mācību takas robežām, ir jābūt dabas rezervāta aizsardzības organizētāja atļaujai.
Nigulas dabas rezervātā satiekam aitas,
gulbi ar meža zosu baru
un Hailenderes govis.
Nigulas purva taka sākas pie Nigulas purva ezeriņa un iet uz skatu torni.
No skatu torņa paverās skats uz purva taku, kas vienā virzienā ir 3 km gara.
Tālāk taka ved uz otru skatu torni, kas ir apmēram 400 metru attālumā.
No šī skatu torņa arī paverās skats uz purvu.
Tālāk mūsu ceļš ved uz Sandras purva taku. Ceļš pie beigām nebija tik labs, bet varēja piebraukt. Taka atrodas Sookuninga aizsargājamā teritorijā , kas daļēji ir kopīga ar Latviju. Rongu purvā, kas atrodas aizsargājamā teritorijā. Tā ir neliela 400 m gara pārgājienu taka, no kuras paveras lielisks skats uz purva ainavu. Pārgājienu takā atrodas meža būda, kur bez maksas var atpūtināt kājas vai nakšņot. Atpūtas vietā ir arī segta ugunskura bedre ar grila restēm.
Meizakilas muzejs un brauciens ar drezīnu.m58°5'33''N 25°11'11''E. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Meizakilas vēsturi no pašiem apdzīvotās vietas rašanās pirmsākumiem, ar pilsētas izglītības un kultūras dzīvi, kā arī ar sporta aktivitātēm pilsētā.Tā kā Meizakilas izveide un attīstība ir cieši saistīta ar dzelzceļu, tad arī liela daļa no eksponātiem ir saistīti ar dzelzceļa tematiku kā, piemēram, bronzas dzelzceļa ritošā sastāva un rūpnīcas šiltes, kā arī tvaika lokomotīves, pasažieru vagonu, lokomotīves un vagonetes maketi. Vērtīgākie eksponāti muzejā nenoliedzami ir Meizakilas kādreizējā iedzīvotāja, olimpiādes dalībnieka, smagsvara svarcēlāja Arnolda Luhaēres olimpiskās medaļas. Ja laika apstākļi pieļauj, tad par papildu samaksu var pasūtīt braucienu ar drezīnu pa dzelzceļu, ko mēs arī izdarījām. Meizakila ir mazākā Igaunijas pilsētiņa ar 700 iedzīvotājiem, kas atrodas netālu no Latvijas robežas.
Meizakilas muzejs.
Glezna. Brieži skrien caur mednieku nometni.
Arnolds Luhaēra. Svarcēlājs.
Arnolda Luhaēras Amsterdamas olimpiādes sudraba medaļa.
Agrāk darba pirmrindniekiem piesķīra nozīmītes.
1981.gadā atklāja dzelzceļa līniju Pērnava - Valka.
Vilciena konduktora svilpes.
Papirosi.
Igauņu pirmās neatkarības nauda. Pa labi jau padomju okupācijas nauda.
Sērkociņi.
Agrāk Meizakilā ražoja traktorus.
Pa vidu padomju laika šaha un dambretes pulkstenis.
Izbraucam ar drezīnu.
Arnolda Luhaēras piemineklis Meizakilā.
Pie Meizakilas uz Latvijas robežas atrodas Latvijas vistālākais ziemeļu punkts. Šeit tad ir izstādīts piemineklis visīsākajai Latvijas naktij - baltajai naktij.
Šeit arī svin Jāņus.
Latvijas robežstabs.
Allikukivi alas. 58°9'4''N 25°0'33''E. Netālu no Kilingi-Nemmes (Kilingi-Nõmme) Allikukivi senlejas nogāzē var apskatīt lielas pazemes alas. 1961. gadā atklātā gruntsūdens straumes smilšakmenī izdobtā ala ir 33 m gara un līdz pat 2,7 m augsta. Gruntsūdens, kas uzkrājas alu apakšā, izplūst no senlejas nogāzes pakājes kā neliels avotiņš. Paņemiet līdzi kabatas lukturīti, un dodieties apskatīt šo noslēpumaino vietu tuvāk! Interesanta informācija! Kā vēsta sena leģenda, virs šīs vietas esot iebrukusi pārtikusi lauku sēta par sodu tam, ka tās saime kāzu svinību laikā nedeva dāvanas ubagiem.
Kilingi-Nemmes pārgājienu taka. 58°9'12''N 24°55'53''E. 3 km garā meža taka sākas pie RMK Kilingi-Nemmes meža mājas, takas karte ir redzama uz starta vietas informācijas stenda. Takas mitrākās vietas var pāriet pa dēļu celiņu, kalnā uzkāpt pa koka kāpnēm, pār avotu nokļūt - pār koka tiltiņu. Meža pārgājienu taku, kas sastāv no 12 apskates punktiem, ir plānojis Hendriks Relve, takas sākumā ir meža klase. Pajumtē ar apļveidā izvietotiem soliņiem ceļotāji var atpūtināt kājas un ieturēt maltīti, bet skolas pārstāvji skolniekiem var vadīt dabas mācības stundas. Tuvumā esošajā Kilingi-Nemmes ugunskura vietā var pagatavot sev maltīti un nakšņot teltīs.
Uulu rožu dārza atpūtas parks un citi ir vietējo iedzīvotāju iecienīta dabas skaistuma vieta. No kalna nogāzes paveras skaists skats uz jūru, cauri parka dārzam iet meža taka, kas beidzas pie Uulu kanāla tilta. Rožu dārzā ir apjumta atpūtas zona un soliņi, kā arī neliela āra trenažieru zāle. Pateicoties vietējiem iedzīvotājiem, ir atjaunota rožu dobe un uzstādīts piemiņas zīme barona Stāla fon Holšteina dibinātā rožu dārza piemiņai. No piestātnes var aiziet līdz jūrai un baudīt gleznaini skaistus saulrietus, kas raksturīgi Pērnavas piekrastei. Interesanti zināt! 1867. gadā šeit notika Pērnavas draudzes dziesmu svētki, pirmie šāda veida svētki Igaunijā.
Pērnavas dabas māja.
Drēbju pakaramie garderobē.
Vāveres pēdas.
Vāvere, zīdaste un ezis.
Krāsainās smiltis.
Vakarā vēl nododam tukšās plastmasas pudeles Rimi un iepērkamies, un jau dodamies mājās.