virtualiesaeimasdeputati
Virtuālie Saeimas Deputāti
Gunāra Rodina priekšlikums Latvijas demokrātijas modernizācijai.
Videoieraksts no idejas prezentācijas GovCamp 2010 : http://tv.delfi.lv/video/memgYqEv/ (35 minūtes)
Prezentācijas oriģinālu var dabūt še: [taisīts OpenOffice 3.1.1] http://files.inbox.lv/files/download/?id=1217924
Publikācija TVNET 10.02.2010 "Daļējā tiešā demokrātija kā risinājums neticībai politiķiem, partijām un valstij"
Publikācija Tautas Forumā 12.02.2010
http://www.tautasforums.lv/?p=1556
Rakstu kā parasts pilsonis, kurš aktīvi seko līdzi pēdējo gadu notikumiem. Esmu piedalījies pēdējo 3 gadu protestos pie Saeimas. Vai esmu panācis ko gribēju? Diemžēl nē. Politika no naudas varas nav kļuvusi neatkarīgāka. Politiskās partijas nav kļuvušas par viedokļu un ideju līderiem. Godīgus un atbildīgus varas pārstāvjus nespējām nosargāt. Valsts suverenitāti arī nav izdevies aizstāvēt. Lemt tālredzīgāk un valstiski ievēlētajiem neesam iemācījuši.
Ko tālāk? Pievienoties aizbraucējiem, īdētājiem, pasīvajiem? Negribu!
Paciemojos Brīvības ielas telšu pilsētiņā, aprunājos ar to iemītniekiem un secinājām, ka lielākoties mūsu domas saskan. Mēs esam par demokrātiju, bet ne pašreizējā kroplīgā izpausmē. Mūsu lielākais valsts ienaidnieks ir NETICĪBA! Netic valstij, tās dzīvotspējai, nedz tās vadītājiem, nedz partijām. Vairums netic masu protestiem, telšu pilsētiņai jēgai, netic piketiem, netic važu slēgšanai. Aicinot uz destruktīvām metodēm tikai parādam neticību. Mēs neko paši neiesākam darīt, tādēļ ka neticam sev un savām spējām, bet alternatīvas un risinājumus nepiedāvājam. Citiem arī nespējam principiāli uzticēties, tādēļ jau principiāli arī vēlēt nav par ko. Dēļ neticības ka spējam ko ietekmēt, mēs vairs nedomājam par to ko patiešām gribam sasniegt, izņemot ēst, gulēt, izklaidēties. Partijām jau īsti nav ko pārstāvēt, viņām nav nedz ideju un redzējumu, nedz aiz tām stāv vēlētāji.
Dumburšova izmisīgais jautājums "Ko darīt?" joprojām paliek! Man ir priekšlikums neapmierinātajiem.
Visiem neapmierinātajiem izdomāt pašiem (neceriet ka politiķi izdomās Jūsu vietā), kas būtu jāmaina valsts pamatos tā, ka spētu uzticēties tai (arī maksāt nodokļus). Ar argumentiem, ar paškritisku plusu un mīnusu izvērtējumu savam redzējumam. Ja var - arī kā to panākt.
Man ir arī priekšlikums ko mainīt šai varas sistēmā:
Ideju nosaucu "Virtuālie saeimas deputāti".
Tiek izveidoti papildus esošajiem 100 vai 66 deputātu vietām 34 virtuālo deputātu vietas [bez cilvēkiem]. Viņus pilnībā kontrolē vēlētāji izmantojot valsts nodrošināto eParaksta (www.e-me.lv + vēlēšanu reģistrs + saeimas balsošanas mašīna) sistēmu.
Darbības mehānisms ir sekojošs:
Ja kādā likumdošanas jautājumā vairāk kā 10% balsstiesīgo ir viedoklis (par/pret, “atturās” opcija neeksistē) un tie 2 mēnešu balsošanas laikā par konkrēto likumprojektu ir balsojuši, tad stājās spēkā +34% virtuālo deputātu mehānisms, kurā atkarībā no iedzīvotāju balsīm proporcionāli sadalās šās deputātu 34 balsis “par” un “pret”. Ja gadījumā sabiedriskā aktivitāte pārsniedz 50% +1 no potenciālajiem vēlētājiem, tad tas iegūst referenduma spēku, tas ir – reālo deputātu balsojums tiek ignorēts.
Ja vēlētāju aktivitāte ir zem 10%, tad to balsis tiek ignorētas un 34 virtuālie deputāti netiek skaitīti (paliek spēkā esošais mehānisms).
Ko tas dos (plusi un mīnusi)?
======== (plusi) ===============
Pēc modernizācijas paliek darboties spējīgs parlaments. Politiskā sistēma un likumdošanas mehānismi netiek kardināli mainīti. Nepieciešamas maza apjoma izmaiņas Satversmē un Saeimas kārtības rullī.
Nav autoritārā režīma “stingrās rokas” nepieciešamība. Vara joprojām pieder tautai - pat vairāk kā iepriekš, kā tas rakstīts 2. Satversmes pantā.
Ja parlaments strādā korekti, virtuālo deputātu mehānisms tiek iedarbināts reti. Aug jauna viedokļu līderu paaudze, ko likt esošo politiķu vietā.
Standarta scenārijs: 20% iedzīvotāji nosaka atlikušo 80% tiesību ievērošanu.
Samazinās plaisa starp politiķiem un vēlētājiem. Parlamenta darba leģitimitāte dinamiski uzlabota dēļ sabiedriskās kontroles.
Vēlētājs, kurš nav spējis izvēlēties savu pārstāvi parlamentā ("nav par ko vēlēt"), savu piedalīšanos politikā var realizēt bez pārstāvja parlamentā
Atbildība par lēmumiem tiek dalīta starp deputātiem un sabiedrību, pie kam motivācija sabiedrībai ir lielāka, jo fiziski maksā par kļūdām no savas nodokļu naudas.
Deputātiem un ideju autoriem daudz nopietnāk un vienkāršāk nāksies skaidrot savas ieceres, argumentus, plusus un mīnusus.
Masu mēdijiem, arodbiedrībām, sabiedriskām organizācijām būs konstruktīvāka nozīme un pozitīvs virziens kurā darboties, nevis meklēt “ļaunos” deputātu grēciņus un intereses.
Tā būs bāze, kā politikā iesaistīt “jaunas asinis”. Jaunas paaudzes viedokļu pārstāvji mācīsies pasniegt savas idejas neiesaistoties “netīrajās spēlītēs” politiskajās partiju ietvaros un naudas varas (sponsoru) važās.
Nav jāveido milzīgs sabiedrisko organizāciju koks ar izkliedētām tematikām un interesēm, lai savu vēlmi nonestu līdz lēmējvarai.
Tiktu atrisināta problēma ar deputātu atalgojuma noteikšanu - darba ņēmējs nosaka sev peļņu. Vēlētāji beidzot varētu to apstiprināt.
Interešu konflikts par partiju darbības regulējošo likumu veidošanā un modificēšanā tiktu leģitīmi atrisināts.
Vēlētāji savas tiesības ērti var realizēt praktiski pilnā mērā no visām pasaules vietā jebkurā diennakts laikā (arī izbraukušie uz ārzemēm). Nav jāstājas partijās vai sabiedriskās organizācijās lai paustu savu vēlētāja viedokli.
Elektroniskā vēlēšanu sistēmu paredzēts būvēt šā vai tā. Šādā griezumā mēs viņu lietosim nevis 2 reizes 4 gados vēlot parlamentu un pašvaldības, bet gan biežāk – no tā sistēmu lietderība un atdeve tikai palielinās.
Nav nepieciešamība pēc tautai ne visai pieņemama ietekmēšanas formas – protestiem. Tas izbeigtu principu – kas skaļāk bļauj vai riebīgāk uzvedas, tam vairāk atlec.
Neatkarīgo amatpersonu (Valsts Prezidents, Latvijas Banka, Prokurors, Tiesneši, KNAB .... ) vēlēšanā var piedalīties tauta – joprojām vēl parlaments, bet tautas griba var tik ņemta vērā. Ja tauta piedalījusies amatpersonas vēlēšanā, nekādas aizdomas par “pirkšanu” vairs nevar figurēt – amatpersona bauda autentisku uzticību un leģitimitāti. Ja partija izvirzīs necienīgu kandidātu, viņa saņems noraidījumu - politisku pliķi.
Reālie deputāti mācīsies no virtuālo vēlētāju balsojumiem patieso tautas gribu. Ar teorētiskajām vizītēm pie vēlētājiem to nav iespējams panākt - fiziski nevar paspēt kvalitatīvi uzklausīt. Vēlētāja vizīte pie pārstāvja arī nedarbojas - jo viens deputāts neko nevar ietekmēt šo daudzo partiju mašinērijā arī labi gribēdams.
Politiskais tirgus vairs nebūs tik prognozējams un iegrožots ar "koalīciju" līgumiem vai frakciju, pozīciju/opozīciju dalījumiem, personāliju savstarpējām patikšanām vai antipātijām. Tas uzlabos lemšanas kvalitāti.
Naudas vara parlamentā mazināsies, nāksies cīnīsies ar ideju un argumentiem. Balsošanas mašīnas un lokomotīves zaudēs lielu daļu sava spēka. Par viedokļu līderi var kļūt bez milzīgas naudas izgrūšanas reklāmās.
Visāda veida stratēģiskie lēmumi – piedalīšanās karos, aizņemšanos, starptautisko attiecību saraušanas/veidošanas, starpvalstu līgumi tiks kontrolēti arī no tautas puses. Satversme patlaban to aizliedz.
Likums/grozījums, kurš ir svarīgs vēlētājiem ar 50%+1 mehānismu iespējams pieņemt paātrinātā režīmā (parasti likuma veidošana/modificēšana prasa ap 4-6 mēneši).
Jau redzot vēlētāju aktivitāti konkrētā likumdošanas jautājumā politiķi var operatīvi mainīt nostāju, veidojot konstruktīvus priekšlikumus izmaiņām vai atsaukt negatīvus priekšlikumus, tādējādi netērējot dārgo laiku bezcerīgai iecerei.
Ar 10%+ vēlētāju balsīm ir legālas tiesības veidot savu likumdošanas iniciatīvu, iniciēt neatkarīgās parlamentārās izmeklēšanas komisijas.
Patlaban parlamenta deputāta neaizskaramību sargā partijas, bet ja tomēr kāds ir nopietni sagrēkojies ar virtuālo deputātu palīdzību legāli balsojot iespējams nodot administratīvai vai kriminālvajāšanai jebkuru deputātu. mainīs politisko kultūru un attieksmi pret savu amatvietu.
Veidosies jauna politiskā kultūra arī sabiedrībai – nebūs mūžīga kritika. Neticībai politiķiem un varai vairs nebūs tik liela negatīva ietekme kā patlaban, ar laiku samazināsies plaisa starp varu un vēlētāju.
Iespējams piesaistīt gados jaunos vēlētājus politiskajiem procesiem dēļ lietošanas vienkāršības un ērtuma.
Iespējams kvalitatīvi saglabāt saiti ar ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, dodot tiešas ietekmes instrumentus, caur ko arī cerību par Latvijas nākotni. Interese par Latvijā notiekošo var tik saglabāta.
Igaunijā e-vēlēšanu pieredze ir pozitīva. Tā kā virtuālo deputātu darbināšanai nav nepieciešama lielākas iemaņas kā internetbankas vai draugiem.lv lietošanā, nācija ir jau gatava un akceptētu tāda veida instrumentu lietošanu. Ja Latvijā to ieviestu, mēs uzreiz pa kārtu apsteigt Igauniju un Eiropu ar ļoti pozitīvu signālu!
Latvijā šiem mērķiem pietiekamas kvalitātes internets pieejams 95% teritorijas un iedzīvotāju.
====== (mīnusi) ==========================
-) Aktīvākajai vēlētāju daļai - veciem cilvēkiem ir maz pieredzes vai pat bailes lietot modernas tehnoloģijas. Bet ja jau var iemācīt viņus lietot banku pakalpojumus piespiedu kārtā - saņemt pensiju bankomātos, tad ir iespējams iemācīt lietot arī šādu sistēmu. Tam protams vajag labi saprotamu izglītošanu un kvalitatīvu asistēšanu.
-) Nav iespējama aizklātā balsošana tagadējā izpildījumā, tagad deputāti met biļetenus kastītē. Virtuālie deputāti ir nemateriālas būtnes. Iespējams, jāmaina mehānisms (ar pogu spiešanu slēgtā kambarītī?).
-) Virtuālie deputāti nevar piedalīties parlamenta komisijās un komitejās. Viņi gan var iebalsot neatkarīgus sabiedrības pārstāvjus, kuri bauda uzticību šajās komisijās.
-) Nepieciešama plaša interneta izplatība, ar garantētiem piekļuves punktiem (jau tagad ir skolas, pašvaldības un bibliotēkas tam piemērotas, bankomāti). Nepieciešams visiem pilsoņiem piešķirt obligātā kārtā eMe kartiņas un individuālā aparatūra, jāapmāca to lietošanā.
-) Jāizveido jauna sistēma virtuālo deputātu realizēšanai. Jau tagad eksistē visi priekšnosacījumi lai tas būtu izdarāms 8 mēnešu laikā. Eksistē a) elektronisks vēlēšanu reģistrs, b) moderna saeimas balsošanas mašīna c) eksistē elektroniskā paraksta sistēma – viņas tikai jāapvieno un jānomodificē.
-) Nepopulāri lēmumi grūtāk pieņemami, jo tas prasa idejas autoru aktīvu viedokļa un ieguvumu izskaidrošanu. Pasaulē ir piemēri, piemēram Šveicē , kur tiek pozitīvi balsots arī par jaunu nodokļu ieviešanu un esošo celšanu.
-) Kiberuzbrukuma draudi palielinās (servisa pārslodzes, identitātes zagšana, servisa nepieejamība). Jālieto papildu biometriskās autentifikācija [e-me kartiņa+parole+pirkstu nospiedumu/plaukstas asinsvadu skenējums]. Apdraudējuma ietekme palielinās. Jābūt mehānismam kā validēt balsojumu, ja ir aizdomas par masveida krāpšanos. Iespējamība, ka serviss nestrādātu dēļ ilgstošas (vairākas nedēļas) un masveida interneta nepieejamības ir ļoti niecīga.
-) Nevar pieņemt straujus operatīvus lēmumus ārkārtas gadijumos (2..3 nedēļas ātrākais). Nepieciešamība pēc tādiem lēmumiem 20 gadu vēsturē neatminos.
-) Ar valsts noslēpumu saistītos jautājumos virtuālie deputāti nevar piedalīties.
-) Virtuālie deputāti nevar fiziski piedalīties saeimas debatēs. Jāveido kāda alternatīva. Kaut ko līdzīgu likuma apspriešanas forumam - ar automātisku komentāra celšanos, gremdēšanu pēc citu vēlētāju vērtējuma izmantot zvaigznīšu sistēmu (jo vairāk piešķir zvaigznītes, jo redzamāks kļūst komentārs, jo relatīvi mazāk - ar laiku “grimst nebūtībā”).
====
Biežāk uzdoto jautājumu atbildes
J:) Cik tas varētu maksāt?
A:) Esmu 20 gadus IT sfērā, izaudzis līdz IT sistēmu arhitektam, ar dalību e-Ventsils, e-Rīga, jaunā vēlēšanu reģistra, jaunā iedzīvotāju reģistra u.c. projektos. No pieredzes spriežu, ka šo 3 sistēmu integrēšana izmaksās ap 400 000 Ls (vienreizējs pasākums), + 600 000 e-me kartiņu izdāļāšana iedzīvotājiem izmaksās ap 800 000 Ls (pagarināšanu ik pēc 2 gadiem vajadzētu nomainīt uz 5 gadi), + valsts sponsorētu digitālā laika zīmoga uzturēšana izmaksātu ap 100 000 Ls katru gadu. Īsumā - tas maksātu mazāk par vienu klasisko referendumu (1.4M Ls), bet ieguvums - 200 referendumu organizēšana.
J:) Kādēļ tieši 34 deputāti?
A:) Tā ir 1/3 no saeimas. Tā lai nebūtu zudusi parlamenta jēga, bet arī vismaz 10% vēlētājiem būtu gana liela ietekme. Koalīcija ar 51% pārsvaru zaudēs savu dzelžainās disciplīnas (balsošanas mašīnas) jēgu. Politiķu drosme lemt pašiem palielināsies.
J:) Vai 34 deputāti aizvieto 34 fiziskos?
A:) Šī ideja strādās arī ja fizisko deputātu skaitu samazinās līdz 66. Lemšanas kvalitāte pēc līdzšinējās pieredzes no tā necieš - balso frakciju "mašīnas", klāt neesošo deputātu vietā balso klāt esošie, deputātiem neiedziļinoties apspriežamā jautājuma būtībā.
J:) Vai politiķi to pieļaus?
A:) Dalīšanās ar varu nekad nebūs politiķu interesēs. Bet viņiem jau neprasa. Viņi paši saprot, ka pašreizējais ceļš ved uz nekurieni, bet izeju neredz nedz tauta nedz politiķi. Še ir pilns portāls ar līdzīgiem atzinumiem. Mans piedāvājums ir politiķiem gana saudzīgs (ja vien netaisa podus), salīdzinot ar visiem radikālajiem, kā arī piedāvā "jaunas asinis". Neprasa grēku nožēlu, dod iespēju laboties, politiķu atkarību no naudas varas mazina. Demokrātija paliek spēkā un tikai nostiprinas no "apakšām". Vairāk uzvar idejas un argumenti nevis nauda.
J:) Tauta ir kūtra, tas nedarbosies!
A:) Jā ir liela neticība politiskai varai. Neviens no citiem variantiem nerisina šo principiālo uzticēšanās trūkuma problēmu. Arī Šķēle2=?=Ulmanis2 šo problēmu nerisinās. Nav atgriezeniskās vai ietekmes saites kā vien destruktīvi masu pasākumi vai arī "Kurš skaļāk bļauj tam vairāk tiek" aktivitātes. Ja tic datiem http://www.lursoft.lv/stat/ur_stat_066.html, pašlaik ir 5300 privātpersonu dibinātas organizācijas (kopā 11300), un ja katrā ir ap 20 cilvēkiem, tad mazākais 106 000 ļaužu ir sabiedriski aktīvi. Tas nozīmē ka ir teorētiski gan daudz jau aktīvu pilsoņu, kuri jau spētu kontrolēt 34 virtuālos deputātus. Ņemot vērā vienkāršo lietošanu un referendumu pieredzi, 300 000 pilsoņu līdzdalība ir pilnīgi reāla. Virtuālos deputātus lietos nevis pastāvīgā režīmā, bet gan sabiedrībai svarīgos lēmumos.
J:) Mums vajag saimnieku nevis partijas!
A:) Vadonis tāpat ir cilvēks. Viens pats bez jēdzīgas komandas arī neko nevar izdarīt. Cik ilgi vadonis spēj pavilkt? Viņi ātri "izdeg", nastas dalīšanās neder, pacietības un lēnprātības pietrūkst, aizvietotāju vadonim nav jo stiprus konkurentus necieš. Atkal strupceļš pēc 3-5 gadiem. Lai kļūtu par vadoni pēc mūsu gaidām, viņam jābūt gandrīz ideālam - tādēļ nākas visu laiku melot un slēpt (saucās publiskā tēla taisīšana). Protams tas noved līdz absurdam, un melīgais tēls sabrūk, visa epopeja jāuztur mākslīgi ar represīvām metodēm. Atkal strupceļš. Bez tam vadonim vienmēr būs mežonīgs kārdinājums izmantot savu ekskluzīvo varu lai atalgotu savas pūles ārpus sākotnēji nolīgtā. Tas visu pasākumu agri vai vēlu pazudina. Mans piedāvājums dod sistēmisku risinājumu visām nākotnes politiskām variācijām, gan pie stipriem līderiem, gan pie vājiem līderiem/partijām.
J:) Mums vajag vēlēšanu reformu!
A:) Piekrītu, un šis piedāvājums tikai papildina vēlēšanu reformu - vēlētāju varu pār saviem priekšstāvjiem. Vēlētajiem būs plašākas un vienkāršākas iespējas savus savēlētos deputātus mācīt pareizi pārstāvēt.
J:) Priekšlikumi ir labi un efektīvi, diemžēl mūsu Satversmē paredzētie noteikumi par Saeimu un tās darbības principiem ir rakstīti dzīviem cilvēkiem. Tas ir jautājums par atbildību, par konkrētiem lēmumiem jāatbild konkrētiem cilvēkiem, partijai vai organizācijai. Ja mēs lasām jebkuru normatīvu aktu, pat jebkuru dokumentu, lai tas skaitītos dokuments, ir jābūt parakstam un tas uzliek atbildību. Pēc šiem priekšlikumiem iznāk, ka deputāti varēs kliegt, ka viņi nav 100% atbildīgi par lēmumiem. Citreiz ir tā, ka pieņemtie lēmumi ir jāskaidro, nu piemēram jāiet Satversmes tiesā un jāliecina, kāpēc pieņemts tāds lēmums. Vai to gribēs darīt atlikušie 66 vai mazāk deputāti, ja būs bijuši vēl "virtuālie deputāti".
A:)
1) Par to dzīvo politisko cilvēku atbildību es tiešām gribu zināt - jo satversme neparedz pilnīgi nekādu atbildību, izņemot apvainošanu. Satversmes ietvaros visiem deputātiem ir imunitāte. Zemāk pieliku Satversmes pantus (http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980).
28. Saeimas
locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar
saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā
ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut
arī amatu izpildot, izplata:
1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai
2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
29. Saeimas
locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi
aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas
locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.
Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā
jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē
izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa
atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par
Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.
30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai
uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.
14. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā
sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
Sliktākais kas var notikt - ir neievēlēt nākamā sasaukumā (vēlēšanu sistēma gan uztaisīta tā, lai tomēr varētu, vajag vairāk naudas reklāmai). Tādēļ šie paraksti un citi "politiskās" atbildības instrumenti pie mums arī tuvākos 20 gadus nestrādās, kamēr vecie "kadri" nenomirs, jo izmisīgi centīsies saglabāt esošo kārtību un tikumus - bailēs no soda.
2) Satversmes tiesā aicina iniciatorus un viedokļu pārstāvjus, kuri iniciējuši pretlikumīgas darbības. Caur e-parkstu ir identificējamas arī tās fiziskās personas ārpus Saeimas, kuras dabūjušas "cauri" nelikumīgu lēmumu. Iespējamība, ka šitik stingri kontrolētā vidē tāds lēmums varētu rasties ir krietni zemāks nekā pašlaik.
3) Vai kāds deputāti tagad skaidro un 100% atbild par to - daudzi nepiedalās balsojumos, vai atturās, vai balso kā liek koalīcija/partiju bosi .. par kādu atbildību te vispār ir runa? Bieži viņi pat neiedziļinās jautājumu būtībā. Uzprasi kaut vienam "parastajam" deputātam, par 1 nedēļu vecu lēmumu - vai viņš atcerās kādēļ bija jālemj, un kāpēc viņš balsoja tā kā nobalsoja. vienīgi izlocīties mēģinās.
4) Pie atbildības drīkst saukt tikai vēlētāji. Pašlaik vienīgā sodīšanas iesēja ir reizi 4 gados. Saeima pati sevi sargā. Ta tur koalīcija sabruks, ta tur nepatīk alternatīvas un miljons citu iemeslu, kādēļ tā piesegšana notiek, bet fakts - kamēr regulācija ir tikai viņu pašu ziņā, neko mainīt viņi negribēs. Prokuratūra ir atkarīga no tiesas , kas savukārt spilgti atkarīga no parlamenta - tikko bija spilgts piemērs, ka tiesnesim, kurš sankcionēja Lemberga apcietināšanu nesaņēma godīgi pelnīto paaugstinājumu. Politika saaugusi ar mafiju, un tā situācija pati no sevis (saeima sapratīs un pati pratīsies mainīties), tam jābūt demokrātiskam instrumentam, kas to no malas maina.
Informācija atjaunota: 12.02.2010
