Latvija 2030: Nacionālās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas analīze

Pamanīju ziņās, ka valdībai izskatīšanā ir iedota Stratēģiskās analīzes komisijas veidotais dokuments Latvija 2030 (http://www.latvija2030.lv/upload/latvija2030_strategija.pdf).

Dokuments ir galīgi "garām" un mana argumentācija šim viedoklim ir sekojoša:

1) Dokuments nesatur skaidru ziņojumu sabiedrībai par turpmāko valsts attīstības vīziju, lai arī ir ar uzstādījumu, ka tas ir vienkāršai tautai domāts (449).

2) Nekādas pašpietiekamības stratēģijas dokumentā - lai arī ilgtspējība nav atraujama no pašpietiekamības jēdziena

3) Nav fokusa uz kritisku nacionālu problēmu risināšanu, ir tikai atsauces uz citiem pētījumiem un vēlmes formā "vajadzētu" secinājumiem. Nacionāliem stratēģiskiem pētījumu pasūtījumiem un to vēlamajiem rezultātiem še netiek runāts. Deklarētā resursu pieeja dokumentā aprobežojas ar cilvēkresursu un to ekspluatēšanu ...

4) Dokumentā praktiski nav atrunātas ārpolitikas lietas, neskatoties uz mūsu dalību Eiropas savienībā un globāliem procesiem, pat tādiem kā imigrācija un emigrācija, gaidāmās ekoloģiskās un ekonomiskās katastrofas, starptautiskie konflikti (Afganistāna / Irāka) , ekonomiskie konflikti (Krievija - šprotes)

5) Globalizācijas ietekme uz Latvijas valsti ilgtermiņā dokumentā vispār netiek vērtēta

6) Ģimenes institūcijas degradācija valstiskā līmenī - (82) (83) (85)

7) Vispār nav ņemta vērā krīze, kas jau ir no 2009 gada, un tā ietekmi uz tautsaimniecību.

8) Ja pareizi esmu piefiksējis, Eiropas struktūrfondu finansējums izbeigsies 2014. gadā, bet arī tas plānā nekādā veidā netiek ietverts - kas mainīsies, kā tālāk...

9) Tautsaimniecības finansēšanas modelī [komercbankas] ir atklājušās būtiskas problēmas un investīciju stratēģijas neesamība, bet šis dokuments šī problēmas pat necenšas risināt.

10) Daudzas no stratēģiskām iecerēm prasa nopietnus ieguldījumus, zinot mūsu tautsaimniecības struktūru, nav skaidrs kā paredzēts iegūt līdzekļus šīm iecerēm - dokumentā tas vispār nav atrunāts. Viens no tādiem: transporta tīklu kapacitātes problēmas, kas neļauj īstenoties (339).

11) Globālas finanšu krīzes ietekme nav vērtēta un nekādi pretpasākumi nacionālā līmenī šo efektu mazināšanai nav pat paredzēts domāt.

12) Valsts taisās pievienoties 2014 gadā Eirozonai - tās ietekme vispār nav analizēta

13) Valsts no 2010 gada būs parādā 7.5 miljardi eiro valsts līmenī, bet ~60 miljardi eiro nacionālā līmenī - nekas šai dokumentā neliecina par plānveida izejas stratēģiju, kā mazināt šo faktoru, jo tas būtiski ietekmē mūsu ilgtspēju

14) Mūsu valsts konkurences stratēģija pat kaimiņvalstu līmenī dokumentā nav ietverta, šāda analīze nav pat paredzēta

15) Urbanizācijas efektu pastiprināšana nevis vājināšana (343) (345), sapņi bez pamatojuma

16) Nekādas saiknes ar notiekošajām reģionālajām reformām un "cirpieniem", ar izrietošajām ilgtermiņa sekām

17) Eksistē sausi vēlamie indikatori (91+92 lapa), bet sasaiste ar plānošanas aktivitātēm nekādi nav iegūstama - tas nekādi nav stratēģijas cienīgi.

Piemērs: Pārstrādājamo atkritumu īpatsvars paredzēts no 34% tagad panākt vairāk par 80% - dokumentā 5 sekcijā nav neviena vārda par to ka ieviesīs nacionālā līmenī atkritumu šķirošanas aktivitātes, bez kā pārstrāde nav pat iespējama.

18) Dokuments pretendē (454, 455) uz ļoti augsta dokumenta statusu, kaut arī ir citi alternatīvi dokumenti (456)(457) kuri ir ar likuma spēku. Kārtējais konflikts. Kārtējais dokuments starp (450) simtiem jau tapušajiem plānošanas dokumentiem.

19) Praktiski neviena taustāma uzstādījuma vai realizējamas idejas - tālāk par papīrīšu un programmu drukāšanu nav paredzēts

20) Dokuments ļoti tendēts uz maksimāla cilvēku dzīves laika izmantošanu un ilgstošu pārmācīšanos - zinot mācību dārdzību, par šīs ekonomiskā faktora mazināšanu praktiski netiek domāts [kas to sponsorēs?], zinot ka tuvākajos gados augstākai izglītībai budžets tikai samazināsies!

21) Pilnīgi nav domāts par noziedzības mazināšanu un cietumnieku problēmu [sačakarē neatgriezeniski cilvēkus]. Pie ilgstošās sliktās finansu situācijas šis efekts kļūs ar vien būtiskāks. Soda sistēmu ir jāmodificē.

22) Lai arī dokuments ļoti sludina inovatīvu pieeju it visā, nekāda praktiska atbalsta instrumenta izņemot TOP 10 sabiedriskās līdzdalības pārvaldīšanā tas nepiedāvā. Nav nekādu nacionālo inovāciju tematisko konkursu (līdzīgi kā DARPA), kuros visi cienīgie konkurenti saņem praktisku palīdzību ideju sacensībai.

23) Nav saprotams kā valsts pašfinansēsies, zinot reālās demogrāfijas tendences - par tēmu daudz runāts 2 sekcijā, bet nekas tamlīdzīgs tur nav analizēts .Vienīgi minēts ir tas, ka būs vairāk jāstrādā - jautājums par likumdošanas maiņu šai kontekstā vispār nav atrunāts (atceļam 40 stundu darba nedēļu?).

24) Netiek meklēti jauni sociālās aizsardzības risinājumi, zinot ka demogrāfiskā situācija līdzšinējo pieeju neļauj lietot. Vienīgais inovatīvais uzstādījums ir energoefektīvu "vienkameras" mājoklīšu būvēšana un pensionāru iesaistīšana soc-aktivitātēs skolās.

25) Deklarētā resursu pieeja stratēģijai iekš dokumenta izbeidzas jau pēc pirmās nodaļas

26) Zinot, ka deklarētā Rīgas de-urbanizācija (338) prasīs no tautsaimniecības lielāku neatjaunojamās enerģētika pieaugumu, šis faktors nekādi netiek plānots dokumentā.

27) Attīstības centru tīkla attīstība arī šajā dokumentā atstāta pašplūsmā - aprobežojoties ar dabisko atkarību no reģionu lielpilsētu ietekmes.

28) Šai stratēģijā netiek analizēts, kādēļ iepriekšējās plānošanas ir cietušas neveiksmi, kā arī šis dokuments pat necenšas šo parādību kaut kā izskaust.

Ticu, ka šāda līmeņa dokuments ir ļoti vajadzīgs, bet ne kā kārtējais simtais nedzīvais plānošanas dokuments. Patlaban dokuments atbilst kārtējam putekļu vācēja statusam!

Ja nepieciešams, esmu gatavs savu viedokli aizstāvēt klātienē.

Šo viedokli ar aicinājumu nepieņemt šādu dokumenta redakciju Aizsūtīju Valsts prezidenta, Ministru kabinetam un protams stratēģiskās analīzes komitejai.