ekonomikasatveseļošana

Mazināt enerģētisko atkarību no ārvalstīm, mazināt energo resursu importu, palielināt biodegvielas eksportu atbilstoši ES direktīvai 2001/77/EU. Izveidot Eiropas un valsts subsidētu programmu turpmākajiem 10 gadiem.

Centrālās statistikas pārvaldes lapā ir pieejami rādījumi par elektroenerģijas importu - http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=2383 , pagājušo gadu importēts 4,833 TerraWatu elektrības, un tikai līdz 2007 gadam dati par naftas produktu importu -

Pārrēķinot uz blīvumiem un pieņemot ka benzīns un dīzelis maksājis vidēji 0,5Ls litrā, tad kopā sanāk rupji apaļojot, valsts "izgrūž" degvielā vairāk kā 1 milijardu latu gadā (salīdzinājumam valsts budžeta izdevumi 2010.gadam ir 3.7 milijardi latu) . Pat ja 10% no tā visu iegrūstu lauku teritorijās mūsu pašu ekonomikā, tas būtu varens atspaids visai valstij. Pietam paredzu ka atkal pēc 3 gadiem naftas cenas sāks milzu lēcienus uz augšu, lai varenās valstis varētu viena otru un mazās valstis terorizēt.

2 gadu laikā izstrādāt projektu un 10 gados uzbūvēt reģionos 9 koģenerācijas (koka gāzes turbīnas) elektro stacijas (15-30MW), kuras darbinātu Latvijā izaudzēti autjanojamie bioresursi, ar kopējo elektro-jaudu 200MW. Saražoto siltumu novada reģionu pilsētām un/vai ciematiem, lokālajiem uzņēmumiem, bet pārpalikušos siltumenerģiju izmanto sagadātā degmateriāla žāvēšanai un energoietilpīgai ražošanai (biodegviela). Pie šīm jaunajām bāzes jaudām nodrošināt iespēju lēti pieslēgt un pārdot uzņēmēju vai privātpersonu īpašumā ekoloģiski saražoto elektroenerģiju, balansējot patēriņu/ražošanu ar lokālajām stacijas jaudām. Ar pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem slēgt ilgstošus degvielas resursu piegādes līgumus, nodrošinot iespējas izīrēt specializēto tehniku un iegādāties sertificētus biomateriālus audzēšanai, pie tam rīkoties atbildīgi un igspējīgi pret meža un bio resursiem, nepieļaujot un novēršot augsnes eroziju vai pārpurvošanos. Izmantojot Latvijas un ES zinātisko potenciālu, atrast labāko tehnoloģisko risinājumu, kā izmantot izdedžus celtniecībā, ceļu būvniecībā vai eksportējuma mēslojumu veidošanā.

Elektro staciju aptuveno izvietojumu un būvniecības secību var apskatīt kartē raksta apakšā.

Investīcas 10 gados – ap 1mijijards EUR, nodarbinātība 20 000 jaunas darbavietas jau pirmajos 2 gados [koksnes stādīšana un apkope], 40 000 – 80 000 pēc 6 gadiem, kad būs uzbūvētas visas 9 rūpnīcas. Saistītajās nozarēs vēl 30 000-150 000 darbavietu 5 gados (tehnikas apkopes/īres/tirdzniecība , reģionālā ceļu būve, granulu/šķeldu rūpnīcas, gateri, apkopes servisi, lauksaimniecība alternatīvie ienākumi, vēja ģeneratoru parki, ūdens energoparki, bio-gāzes koģenerācijas stacijas, biodegvielas rūpnīcas ).

Izmantojot CSP elektroenerģijas importa datus varam izrēķināt cik mēs ietaupīsim naudu + ietaupam uz gāzes iepirkumiem no Krieviejas. Ņemot vērā ekonomisko multiplicēšanas efektu, iegūsim nodarbinātības un nodokļu formā budžetā ilgtermiņā. Ieguvumi: Lokāli piegādāti elektroenerģijas zudumi kļūs stipri mazāki, kā arī attīstīsies ilgtermiņa ražošanas perspektīva, veidosies jauni rūpnieciskie centri un varēs atjaunot stratēģisko rūpniecību (cukura ražošana, energoietilpīgā lauksaimniecība, biodegvielas ražošana), tiks sakārtoti ceļi, mazvētīga augsne tiks izmantota, piesārņojums būs izkliedēts, energo pārrāvumu risks mazināsies, izbeigsies Latvenergo monopols, palielināsies energo neatkarība no Lietuvas un Krievijas. Var iegūt atbalstu no ES. Varam kļūt par biodegvielas ražotājvalsti.

http://www.ecobalt.lv/request.php?436 (documents par kurināmo konksni)

http://www.china-power-contractor.cn/

cenas shadiem generatoriem [10-30MW] (2 līdz 4M$).

http://www.china-power-contractor.cn/Quotation-30MW-Condesing-Steam-Turbine.html (30MW = 2-3M$). Vēlams saražot pašiem.