Finanšu un banku politikas maiņa

Atjaunot ekonomiku  nesanāks, kamēr praktiski visi biznesā darbināmie resursi Latvijā pieder bankām. Ja kāds vēl uz kredīta bāzes gribēs kaut ko attīstīt še, nekas neizdosies - nav pat teorētiski ķīlu uz kā bāzes to darīt, kā arī teorētiski vairs neeksistē biznesa virzieni kur var 50+% "vārīt", no kā pietiktu kredītu atmaksai (apēd vismaz 35% no peļņas) un paliktu nodokļiem, amortizācijai, attīstībai un uzkrājumiem.

Eiropā normāla peļņa grozās ap 5-15% no apgrozījuma. Pie mums tas nav iespējams dēļ banku ēstgribas. Atliek 2 varianti:

  • restarts visai kredītu vēsturei (bankas nobrucinam) un nodzēšam kredītvēsturi izmantojot force-majore apstākli (civiltiesiskais regulējums paredzēts visos kredītlīgumos). To protams kaismīgi LB negrib pieļaut.
  • visu EK+SVF naudu (finanšu sektoram paredzēto) sagrūst iekš jaunās Attīstības bankas, kas izveidota uz bijušās Parex Bankas atliekām. Dempingot kredītprocentu būšanu un nosacījumus, fiksējot visu termiņu naudas cenas, ignorējot visus EIRIBOR+LIBOR mehānismus (banku kašķu nodoklis?), pārpērkot visus likvīdos uzņēmumu kredītus [izmantojot standarta pārkreditāciju]. Valsts gan limitē nozares un kvotas, lai mirušos uzņēmumus neattīstāmās jomās nestutētu. Tādējādi izglāb no banku verdzības jēdzīgus uzņēmumus.
Banku politikas maiņa
  • Valsts tomēr darbojas banku sektorā kā dalībnieks - pati finansē stratēģiskās investīcijas caur speciālu Attīstības banku, kas tiek izveidota uz kāda valstij piederošas bankas bāzes. Finansējumu iegūst izlaižot akcijas, kuras var iegūt un paturēt tikai Latvijas valsts pilsoņi un uzņēmumi kuru daļas vismaz 80% pieder.
  • Banka vairs nav parasts bizness
  • Izstrādāt efektīvākus kontroles mehānismus kontrolei pār banku kredītpolitikām, lai tās nestimulē spekulatīvo ekonomikas daļu, bet labvēlīgi attīsta ražojošo un eksportējošo ekonomikas daļu.
  • Aizsargāt banku sistēmu no ārējās iedarbības un regulācijas (ārvalstu kapitāls viegli var sagraut lokālo ekonomiku pie lielas koncentrācijas).
  • Jāpalielina konkurence banku starpā riska investīciju jomā (jauniem uzņēmējiem) .
  • Vietējo banku investīciju apjomi ārzemēs jāierobežo, piesaistot to lielumu bankas pašu aktīviem.
  • Attiecināt visām naudas aizdevēju sabiedrībām (lombardiem un tamlīdzīgiem) identiskas prasības ar bankām (kredītvēsture).
  • Valsts piedāvā stratēģiski vai atbalstāmajām nozarēm īpaši labvēlīgus un nemainīgus kredīta nosacījumus caur tai piederošajām bankām, tādi saasinot konkurenci komercbanku starpā. Valsts piedāvā pārkreditētie uzņēmumam uz valsts kontrolētu banku, ja komercbankas sāk šantažēt uzņēmumu vai citādi traucēt tā attīstību.
  • Ķīlu sistēmas reforma (attiecināms uz jaunajiem kredītiem), ka kredīta devējs nevar prasīt no ņēmēja atsavinot ķīlu starpību, kas pārsniedz kā trešdaļa no zaudētās vērtības [lai bankrotējusi mājsaimniecība nemaksā mūžīgi par to ko vairs nevar izmantot dēļ ārējiem apstākļiem].
  • Aizliegt pārdot kredīta prasību pret kredītņēmēju bez viņa rakstiskas piekrišanas (parādu tirdzniecība konkurentiem vai spekulantiem). To var darīt tikai vienas koorporācijas/uzņēmuma un to meitas uzņēmumu ietvaros.

Nodokļu politikas maiņa
  • Neaplikt ar paaugstinātiem nodokļiem mājsaimniecības, ja tiem ir ikdienā izmantots pilsētas īpašums un arī ir otrs - lauku īpašums brīvdienu un atvaļinājumu pavadīšanai. 
  • Jauniem uzņēmējiem, bez pieredzes, pirmos 3 darbības gadus piemēro pazeminātu nodokļu slogu, pirmajā gadā 30% no pilna apjoma, otrajā - 50%, trešajā - 70%. 
  • 5% PVN piemērošana energoefektivitātes uzlabojumiem vai videi saudzīgu produktu pirkšanai/īrēšanai. 
  •  Atjaunojamo energoresursu ražošanas un tirgošanas neaplikšana ar nodokļiem vai akcīzēm līdz 2015. gadam. 
  •  Ekoloģiskajiem transportlīdzekļiem (elektrības, energošūnas, H2, saspiests gaiss, koka-gāzes) tiek abrīvoti no maksājumiem par piesārņojumiem un atbrīvoti no maksāšanas par štāvēšanu pašvaldību maksas stāvvietās. 
  • Neļaut piedalīties pašvaldību/valsts iepirkumos uzņēmumiem ar nodokļu parādiem, ja vien nav noslēgta vienošanās ar VID, korekti tiek ievērota jau 6 mēnešus. 

Budžeta naudas izlietojuma publiskā kontrole un taupīšana

  • Visus valsts jaunus mērķa tēriņus (projektus) kas pārsniedz 1% no iepriekšējo 3 gadu vidējā valsts budžeta vai to realizācijas termiņš pārsniedz 4 gadus , apstiprina referendumā ar vairākumu no balstiesīgajiem.
  • Visus jaunus pašvaldību tēriņus projektus, kuri pārsniedz 100 000 latu vai 10% no 3 gadu vidējā budžeta vai to realizācija ilgs vairāk kā 4 gadi , jāapstiprina lokālā referendumā ar vairākumu no balstiesīgajiem. - Visus publiskos iepirkumus un projektus, arī to realizācijas gaitu un tēriņus, uz ko neattiecas valsts noslēpums, publicē mājaslapā. Katram projektam jābūt līgumiem un visām tā izmaiņām, pielikumiem, protokloliem, ekspertīzēm, vērtējumiem, plāniem un citai projekta dokumentācijai. Konkursa dalībniekiem ir jāiesniedz gan elektroniski, gan rakstiski savi komercpiedāvājumu, kuri visi tiek publicēti izsludinot konkursa rezultātu. Konkursu aptur ja iesniedz pamatotu sūdzību IUB vai KNAB par tā nepilnībām (nepietiekama detalizācija vai dažādi interpretējamām prasībām) vai tendenciozitāti un dalībnieku ierobežošanas. Par netaisnīgu konkrusa rīkošana soda ar reālu sodu pasūtītāja vadību.
  • Stimulēt iestāžu taupību. Budžetā paredzētos bet ietaupītos līdzekļus pusi pārnes uz jauno gada budžetu iekaitot speciālā kontā, pusi ieskaita atpakaļ valsts budžetā, bet 10% no ietaupītās summas izmaksā iestādei prēmijās pēc speciāla valdības apstiprināta unificēta algoritma.
  • Valsts un pašvaldība, mācību iestādes līdz 2015. gadam centralizēti pāriet uz atvērtajām programmatūras risinājumiem (open-source), pēc iespējas maksimāli izmantojot bezmaksas programmatūru, ja nepieciešams adaptējot vai lokalizējot (tulkojot) nacionālajām vajadzībām ar speciāliem iepirkumiem. Valsts pārvaldē pāriet uz publiski atvērtiem dokumentu un informācijas apmaiņas standartiem, tādējādi vairs nespiežot saistītajiem (kontrolētajām) uzņēmumiem, organizācijām, privātpersonām lietot kādu konkrētu vienas ražotājkompānijas produktu pakalpojuma vai informācijas saņemšanai.
Iedzīvotāju bankrots un kaitīgas spekulāciju apkarošana

  • Bankrota procedūras modernizācija - pieņem likumu, ka bankas nevar prasīt nekādus pēcmaksājumus, ja nauda izdota pret ķīlu kas atdota kredītdevējam. Vēlāk viņas pašas piedāvās šitos īpašumus par adekvātiem ekonomiskas stāvoklim cenām (nevis vērtētāju uzpūstajiem).
  • 5 gadus bankrotējusi persona nevar ņemt NEVIENU kredītu. No kredīta verdzības brīvais iedzīvotājs spēs iekrāt pietiekamu naudiņu lai to bez bankas kredīta nopirktu mājokli.
  • Lai bankas un bagātie ļaudis ļaunprātīgi neizmantotu radušos stāvokli (investīcijas pa lēto nākotnes peļņai ) jāievieš progresīvais īpašuma nodoklis pēc īpašuma skaita ar bāzi 0.4% no kadastrālās vērtības, kurš stājas spēkā īpašuma pārdošanas brīdī:
nodoklis = īpašumu skaits kāpināts (0.18 * īpašumu skaits) , limits 80%

Īpašumu skaits vienlaicīgi
 Nodokļa apmērs
(piemēro visiem īpašumiem uzreiz)
1 īpašums 0,4%
2 īpašumi
 1,28%
3 īpašumi 1,81%
4 īpašumi 2,71%
5 īpašumi 4,26%
6 īpašumi 6,92%
7 īpašumi 11,61%
8 īpašumi 19,97%
9 īpašumi 35,15 %
10 īpašumi 63,1%
11 īpašumi 80%

Nodokļa bāze ir kadastrālā īpašumu vērtība, bet nodokli rēķina visiem īpašumiem reizi mēnesī, dalot summu ar 12 (lai nevarētu viegli izvairīties pārdodot īpašumu īsi pirms nodokļa aprēķināšanas).

Nodoklis tiek aprēķināts reizē visiem īpašumiem, visiem īpašumiem uzreiz maksimālais nodoklis: piemēram, ja ir 2 īpašumi nodoklis abiem būs 1.28% , nevis pirmajam 0.4%, otram 1.28%.

Aprēķināto rēķinu piesūta reizi ceturksnī. Progresīvo īpašuma nodokli neattiecina uz īpašumiem kuri tiek atsavināti bankrota gadījumā. Progresīvo nodokli piemēro īpašumam kredītņēmējam nevis Bankai (juridiski banka skaitās īpašnieks līdz kredītņēmējs nesamaksā parādu).

Savukārt lai nesavairotu kantora klonus("RAGI un NAGI 154" ,"RAGI un NAGI 155" ..) lai izvairītos no nodokļa, tad īpašumu reģistrē uz īpašnieka vārda - fiziskās personas vārda. Gadījumos ar domājamo daļu, katra īpašuma daļas eksemplārs skaitas kā atsevišķs īpašums. Apiešanu caur SIA dibināšanu(slēpšanās caur ofšoriem un bomžiem) nogriež saknē, nosakot ka īpašums nevar piederēt neidentificētai personai - to ļoti viegli izdarīt, jo bankām jau tāpat jāidentificē patiesie labuma guvēji. Par katru krāpniecisku gadījumu, īpašums tiek konfiscēts valstij par labu bez atlīdzības pamatojoties ar naudas atmazgāšanas mēģinājumu.
  • Lai nenotiktu lavīnveida spekulācijas (bremzētu jauna NĪ burbuļa pūšanu), tad pirkuma brīdī konkrētam īpašumam laikā piemēro progresīvu spekulācijas nodokli ar limitu 25% no darījuma cenas pēc formulas, ja īpašums tiek atkārtoti pārdots 3 gadu laikā [uz pārdošanas momentu skatās, vai īpašums pēdējos 3 gadus ir mainījis īpašnieku]:
nodeva = cena * (pārdošanas reize kāpināts (0,3 reiz pārdošanas reize)), limits 25%

 Pārdošanas reize
(3 gadu vēsture)
 Nodeva
 1 reize 
 1%
 2 reize
 1.52%
 3 reize
 2.69%
 4 reize
 11.18%
 5 un vairāk reizes
 25.00%

Šādu darījumu uzskaita katram īpašumam (jau tagad dati ir zemesgrāmatā). Šāda shēma izslēdz īstermiņa spekulācijas, bet normalizē īpašuma apriti un nonākšanu pa tiešo gala patērētājam bez starpniekiem. Uz bankām šos nodokļus neattiecina tikai gadījumā ja īpašums ir konfiscēts bankrota procesā, bet attiecina ja sāk tirgot citām finanšu vai investīciju struktūrām.


Comments