ValstsResursuAtistiba

Vides degradācijas novēršana.

• • Atgūt pārpurvojušos mežus un laukus (meleorācija, apstādīšana, bebru iznīdēšana), kamēr vēl nav par vēlu, bet ievērojot ekoloģiskās intereses.

  • Piešķirt veto tiesības lokālajām vides aizsardzības institūcijām kā arī 40% iedzīvotāju ja tie pamatoti protestē pret kādu būvniecību.

Kvalitāte valsts infrastruktūras pasūtījumos

• • Izstrādāt stingrus un modernus ceļu būvniecības/uzturēšanas standartus, kā arī objektīvus kvalitātes kontroles mehānismus lai varētu novērtēt to būvniecības/atjaunošanas kvalitāti.

  • Ieviest obligāto garantijas termiņu 5 gadi ar garantijas depozīta piesaisti.

Ceļu infrastruktūras izbūve pa jaunu ar jauniem materiāliem

• • Sagādāt piemērotas tehnoloģijas! Dot Latvijas zinātnei uzdevumu atrast un izstrādāt 2 gados Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotāku ceļu būvniecības materiālu un/vai tehnoloģiju, kura nepārsniegtu vairāk kā par 1/3 tradicionālo asfalt-betona tehnoloģiju izmaksas, bet būtu vismaz 2 reizes izturīgāka gan slodzes, gan kalpošanas ilgumā, kā arī varētu iestrādāt 6 reizes nodiluma izturīgākus ceļu apzīmējumus [lai nav jāpārkrāso katru gadu strīpas]. Veidot telpiskas 3D struktūras ar tukšumiem/burbuļiem, kuras spēj nest kravu, amortizēt spiediena izmaiņas, bet ietaupot materiāla masu tā samazinot transportēšanas apjomu. Būtu klājams uz esošajiem sabojātajiem ceļu segumiem bez iepriekšējās kārtas noņemšanas - vien izurbjot konusveidīgus iedobumus 15..20cm dziļumā, 50..80 cm atstatumā, aizpildot ar jauno materiālu. Ideāli būtu uzbūvēt ko līdzīgu putu-uzklāšanas tehnoloģijai, putu kārtas virsmu pārklājot ar nanotehnoloģiju uzlabotu aizsargkārtu ar speciālu faktūru, kas mazinātu nodilumu, apledošanu vai uzlabotu saķeri slidenā/mitrā laikā/kalnainā apvidū.

Transporta sistēmas modernizācija.

• • Dot latvijas zinātnei uzdevumu atrast optimālāko risinājumu, kā aizvietot un izveidot jaunu reģionālo un nacionālo pasažieru un sīko kravu ekoloģisku elektro mono-sliežu transporta sistēmu, kura varētu nodrošināt transporta pakalpojuma pieejamību visā valsts teritorijā, kur iedzīvotāju blīvums pārsniedz 20 cilvēki uz kvadrātkilometru.

  • Šim transporta veidām jābūt gala patērētājam lētākam par tā individuālā transportu, kā arī ātrākam par individuālo transportu (līdz 70km/h apdzīvotās vietās, 120-160km/h ārpus apdzīvotām vietām, bez gaidīšanas uz luksaforiem, sastrēgumiem, krustojumiem, dzelzceļa šķērsojumiem).

  • Transporta tīklam jābūt realizētam uz zemē iedzītiem stabiem -[variējams augstums, atkarīgs no reljefa un sķēršļiem], kuros pakārtas vai uzslietas monosliedes, tā lai netraucētu esošajiem transporta tīkliem, kā arī neprasītu zemes virskārtas transformācijas, neprasītu dārgu apkopi ziemas periodā (kaisīšana/tīrīšana).

• • Transporta sistēmas vadība ir automatizēta, bet ietekmējama no attālināta reģionālā/vislatvijas monitoringa centra.

  • Šīs transporta tīkla un transporta diagnostikai, apkopei un remontam jābūt vismaz 80% automatizētai. Fiziski sliežu ražošanu un uzstādīšanu veic robotizētas sistēmas.

  • Transporta tīklam jābūt unificētam visā valstī un piemērotam izmantošanai pilsētvidei. Tam jābūt piemērotam automatizētai nelielu [līdz 10 tonnām] kravu piegādei visā Latvijas (Baltijas?) teritorijā.

  • Sistēmai jānodrošina iespēju uz viegli uzbraucamām platformām uzbraukt standarta gabarītu vieglās automašīnu līdz 3,5 tonnām, platformu automātiski pievienojot pasažieru vagonu sastāvam kurā brauks auto-pasažieri.

  • Apmaksas sistēmai jābūt unificētai transporta tīklā [e-talons] un jāstimulē ilgstoša izmantošana.

  • Transporta sistēmas modernizācijas finansēšanai jāizveido valsts akciju sabiedrība, kurā akcijas var iegādāties valsts iedzīvotāji. Valsts no iegūtās peļņas patur sev 30%, 20% investīcijas, 20% veic uzrājumus, bet 30% regulāri izmaksā privātpersonām - akcionāriem. Akcionāram-privātpersonai nav tiesību pārdot akcijas juridiskām personām (izņemot valsti), bet tikai citam Latvijas iedzīvotājam ar ierobežojumu ka darījuma rezultātā saņēmējam nav vairāk par 0.1% no akciju kopapjoma.

  • Valsts cenšas eksportēt šo risinājumu visā Austrumeiropā.

  • Sistēmas un vagonu ražošanu pamatā izmanto vietējās ražotnes (Rīgas Vagonu Rūpnīca).

  • Pa naktīm, kad to maz izmanto cilvēku pārvadāšanai, šo sliežu sistēmu izmanto lai automatizēti transportētu kravas – piemēram, speciāli piemērotos konteineros kurināmo koksni 12 elektrostacijām, vai veic atkritumu izvešanu no pilsētas, vai arī pārtikas preču piegādes uz pilsētām no reģionos izvietotajām ražotnēm/noliktavām, vai arī veicot pasta piegādes pakalpojumus. Šāda sistēma būtiski saudzēs mūsu asfalta ceļus.

  • Lielpilsētu perimetros veidot ŗobotizētas daudzstāvu park&ride stāvvietas , kur torņa tipa stāvvietās uz robotizētām platformām kompakti novieto automašīnas. Tālāk auto pasažieri izmantot reģionālo sliežu transportu tīklu. Reģionālā transporta mēneškarte nodrošina vietas rezervāciju vienā konkrētā stāvvietā par ļoti izdevīgām cenām.