Skat.:
Asares pagasta vizītkarte (video 1991) - https://failiem.lv/u/wqas6bf7b4
Asares pagasta vēsture (2018) - tiks pievienots
Asares pagasta agrākie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asarnskaja. Nostāstus par to, kā radies Asares vārds, rakstītos avotos nav izdevies atrast. Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka pagasta teritorija ir bagāta ar ezeriem un tajos bijis daudz asaru.
Ar seno laiku liecībām Asares pagasts ir viens no nabadzīgākajiem novadā. Ir vienīgi agrāku laiku ziņas par arheoloģiskajiem atradumiem pie Zuju ezera. Pārmeklējot ezera apkārtni un tā krasta nogāzes, terasē pie Vanagu mājām konstatēts apmetnes kultūrslānis. Spriežot pēc atrastās trauka lauskas, Vanagu apmetne varētu attiekties uz viduslaikiem. Jau 1926.g. pieminekļu valdē bija saņemta ziņa, ka kādā lielā kalnā Zuju ezera krastā pie Vanagu mājām atrastas senlietas. Turpat kaimiņos Vanagiem Asares-Aknīstes lielceļa malā atrodas Krastiņu mājas, kas ap 1931.g. uzbūvētas nelielā kalniņā. Šo uzkalniņu agrāk saukuši par Karātavu vietu, jo te bijusi soda vieta ar karātavām. Sodītos turpat kalniņā aprakuši. Turpat līdzās Karātavu kalniņam ir vēl kāds mazāks paaugstinājums, kas no visām pusēm, izņemot ceļu, īpaši norobežots. Gar šī kalniņa (caurmērs 30 x 20 m) austrumu pusi izrakts grāvis. Iespējams, ka te pie lielceļa bijis sens nocietinājums, kas bloķēja Asares lielceļu visšaurākajā vietā starp Zuju ezeru un Vilkupes purvaino ieleju.
Asares pagasts piederēja pie senās sēļu Naujenes pavalsts. 1388.g. Ikskula dzimta ieķīlāja visus savus zemes īpašumus Vācu ordenim. Vācu ordenis pārņēma Ikskula lēņa turēšanas tiesības.
1400.g. Asares pagasta teritorija pievienota Daugavpils iecirknim.
1418.g. novadā plosījās mēris.
1530.-1532.g novadā daudzi nomira „angļu sveidrā” (no gripas).
1562.g. Daugavas kreiso krastu iekļāva Kurzemes hercogistes teritorijā. Asare bija pierakstīta pie Gārsenes amata un Gārsenes sv. Jura baznīcas draudzes, ko apkalpoja Subates mācītājs.
1567.g Asarē ieviesa baznīcas vizitāciju. Nodeva mācītājam no katras zemnieku saimniecības 1-3 sieki.
Asares muiža pirmoreiz minēta 1569.g., kad tā piederēja hercoga Gotharda Ketlera galma ārstam Cahāriasam fon Veisam (citā avotā: Kurzemes hercoga rātskunga Zahariasa Veisa (Weiss) lēņu muiža, vēl citā: 1569.g. hercogs Gederts izdeva Asares novadu savam padomniekam Dr. Cacharijam Veisam. Veiss šeit iekārtoja muižu ar kapliču). Šajā gadā tika uzcelta pirmā koka baznīca. Vēlāk tā nodegusi.
1657.-1661.g. novadā plosījās mēris.
1695.-1697.g. neražas dēļ izcēlās bads.
1698.-1699.g. bija ārkārtīgi auglīgi gadi.
1667.-1668.g. pēc hercoga Jēkaba pavēles starp Vilkupi un Eglaines upi tika rakts kanāls, lai savienotu Daugavas un Lielupes ūdens ceļus un apietu Rīgas muitu. No kanāla vecās trases palicis ap 500 metru garš gabals ūdensšķirtnē starp Eglaini un Vilkupi. (skat. pielikumā: "Hercoga Jēkaba kanāls Asarē" J.Urtāns - "Lauku Dzīve" 1988.g. Nr.10, 13.lpp. un "Pirmie kanālu projekti Latvijā" V.Pāvulāns - Dabas un vēstures kalendārs 1989.g.)
1705.g. novadu okupēja krievi un lietuvieši.
1709.-1710.g. mēris iznīcināja līdz 60% no iedzīvotājiem.
Ap 1715.g. kapličas vietā Asarē uzcēla koka baznīcu.
1748.-1756.g. Asares muižas īpašnieks bija Grimbergs-Altenbokums (Grimberg-Altenbockum), kurš 1749.g. uzcēla pili.
1756.g. Asares muižu ieguva dzimtkungs rotmistrs Ernsts Kristians Holtejs.
1797.g. Asares novadā bez muižas bija 46 zemnieku mājas, kas apvienotas ciemos.
1811.g. Asares novadā dzīvoja 407 vīrieši.
1812.g. sakarā ar krievu-franču karu krievu iestādes no zemniekiem ievāca pārtiku un lopus. Zemnieku šķūtis Jēkabpilī saveda lielus pulvera un dižgabalu ložu krājumus diviem artilērijas parkiem. Jūlijā Asari okupēja franču-poļu karaspēks. Nemitīgas ienaidnieka rekvizīcijas izsauca zemnieku partizānu darbību. Ar stiprām ziemas salnām ienaidnieks atstāja Asares novadu un novembra vidū izbeidza okupāciju.
1816.-1826.g. Asares novads nodeva 6 rekrūšus.
1818.g. 24.decembrī izsludināja zemnieku brīvlaišanu.
1820.g. muižas Ernsta Kristiana Holteja (Holtey) valdīšanas laikā (1756.-1832.g.) tika likti pamati mūra baznīcai, par ko liecina gadskaitlis tās pamatakmenī. 1823.g. celtniecība tika pabeigta un 26.augustā baznīca tika iesvētīta. (Skat. prezentāciju "Baznīcas Aknīstes novadā" un tekstu sadaļā "Reliģija, kapsētas")
1824.g. par pirmo Ilūkstes apriņķa ārstu tika iecelts Ernests Valters, kurš esot ārstējis Holteju, no kura ieguvis Asares muižu un no 1832.g. muiža piederēja Valteriem-Vitenheimiem (Walther-Wittenheim). 1840.g. pili gotizēja, tās vecajai daļai piebūvējot divas izbūves ar agrīnās Tjūdoru gotikas stila iezīmēm.
Muižai piederēja Brillenes un Velna krogs, Spēlēnu, Vārkavas, Ozolnieku un Patmalnieku pusmuižas ar krogiem un dzirnavām. Zemes platība piederēja Ernestam Valteram-Vitenheimam, izņemot 40 dzimtspircēju mājas ar mācītāja muižu un 7 rentes mājas.
1826. gadā Asares pagasta tiesas priekšsēdētājs bija Andrejs no Brūveriem, piesēdētāji – Pēteris no Dimperāņiem un kalps Juris, pagasta priekšnieki – Jānis no Dimperāņiem un Brencis no Apelāņiem, skrīveris – Fricis Konvels. Pagastā bija 327 vīrieši.
1830. gadā Asares pagasta tiesas priekšsēdētājs bija Andrejs no Bubuļiem, piesēdētājs – Andrejs no Pakalniem.
1835.g. Asares muižas pagasta zemnieku saimēm piešķīra uzvārdus: Bubulis, Apelāns, Zosēns, Vēvers, Aušiņš, Kalniņš, Dimperāns, Spēlens, Sīlans, Sakss, Vanags, Strupiņš, Urbans, Kukna, Brūvers, Pakalns, Varkovičs, Braže, Cīrulis, Bancāns, Emziņš.
1840.g. Asares muižas pagastā nebija skolas. Mājmācībā atradās 83 bērni. 1842.-1843.g. nodibināta Asares skola.
No 1857.g. uzcelta skola Baltkalnos, kur tā darbojās līdz 1877.g., kad tika uzcelta jauna skolas ēka Dimperānos. Jaunajā ēkā bija paredzētas telpas arī pagasta valdei: kancelejas un aresta telpas, bet nezināmu iemeslu dēļ pagasta valdes kanceleja skolas ēkā nav pārvietota.
Asarieši piedalījās 1861.g. zemnieku nemieros Bebrenē.
Ancenes pusmuižas zemnieki 1863. gadā piedalījušies zemnieku nemieros.
Pagasts izveidojās Asares muižas teritorijā. 1866.g. sāka darboties pagasta valde. Tās vajadzībām muižas īpašnieks Ernests Valters-Vitenheims ierādījis vienu no muižas kalpu ēkām, kur atrodas tagadējais pagastnams.
1886.g. Asares pagasta valde pārgāja uz krievu rakstu valodu.
1889.g. ar zemnieku lietu komisāra rīkojumu Asares pagasts pievienots pie Gārsenes pagasta. Asares pagastam, pastāvot kā atsevišķai pašvaldībai, bija sava pagasttiesa. Pēc tam nodibināja pagasttiesu kopā Susējas, Asares-Gārsenes pagastam ar sēdekli Susējas pagastnamā. Kaut gan apvienoti, pagasti tomēr darbojušies patstāvīgi. Katrs pagasts uzturējis atsevišķi savus nespējniekus, nespējnieku patversmi un pagasta skolu, labojis ceļus un nesis citas pagasta klaušas. Katram pagastam bijusi arī atsevišķa magazīnas klēts, kurā uzkrāta labība neražas gadiem.
1894.g. iesvētīta Emsiņu kapsēta.
1899.g. iekārtoja telefona satiksmi ar Vitenheima Susēju un Subati. 1902.g. Asari caur Biržiem pievienoja Jēkabpils telefona centrālei.
1906.g. 2.janvārī revolucionāri dignājieša J. Staprāna vadībā ielenkuši Asares muižas pili, kur sadursmē kritis viens pagasta iedzīvotājs. Soda ekspedīcija apcietinājusi vairākus revolucionārus, divus nošāvusi.
1915.g. septembra sākumā pagastu okupēja vācu karaspēks, iedzīvotāji pildīja šķūtis un kara klaušas vācu armijai. Okupācijas laikā pagastā nodibināja pagasta valdi. Ejot pāri frontes līnijai, pagasts tika izlaupīts, dizentērijas dēļ mira daudz cilvēku, citi bija devušies bēgļu gaitās un atgriezās atpakaļ 1918.g. rudenī.
1918.g. Asares pagasts atdalījās no Gārsenes, bet boļševiku valdīšanas laikā 1919.g. tos atkal apvienoja. Lielinieku laikā (1918.-1919.g.) Gārseni, Asari un Susēju skaitīja par vienu pagastu ar valdes sēdekli Gārsenes pagastnamā. 1919.g. Asarē tika organizēts Augšzemes partizānu pulks, kurā apvienojās partizāni no septiņiem pagastiem: Asares, Gārsenes, Aknīstes, Susējas, Dvietes, Prodes, Rubenes. 1919.g. 22.jūnijā Asarē virsleitnants Jānis Indāns parakstīja pirmo pavēli Augškurzemes partizānu pulkam. Par tā novietni izvēlējās Asares muižu.
Asares pagastā nodibināja pagaidu rīcības komiteju. Tika iecelts pagasta komandants.
1919.g. 7.septembrī sasauca pagasta sapulci un nolēma atdalīties no Gārsenes pagasta. 1919.g. 25.septembrī notika pirmās pagasta padomes vēlēšanas.
1920.g. Asares muiža atsavināta no tās īpašnieka Ernsta Johana Valtera-Vitenheima. Līdz agrārreformas izvešanai pagastā ietilpa Asares muiža un pusmuižas - Vārkavas, Spēlēnu, Ozolnieku, Patmalnieku un mācītājmuiža, 7 rentes saimniecības un 40 dzimtpircēju mājas.
1921.g. 10. martā nolēma nesadalīt Asares muižas centru, bet atstāt to kulturāliem mērķiem.
1921.g. Asares pagasta skolu pārveidoja 6-klasīgā pamatskolā un novietoja to Asares muižas pilī.
Pēc agrārās reformas izvešanas pagastā bija 62 vecsaimniecības, 94 jaunsaimniecības, un 22 amatnieku un apbūves gabali un neatsavināmās rūpniecības iestādes.
Agrārreformu izvedot, 1922.g. pagasta pašvaldība nodeva valsts zemes fondā no sava īpašuma „Dimperānu” māju zemi un saņēma pretī Asares muižas zemes gabalu „Maiņas” ar bijušo magazīnas klēti un vienu muižas ēku, kura tika pārbūvēta par pagastnamu. Pagasta pašvaldība savos nedaudzos pastāvēšanas gados, bez valdības pabalstiem un aizdevumiem, saveda kārtībā pamatskolas ēku, kas kara laikā bija izpostīta, inventārs iznīcināts, pārbūvēja nespējnieku patversmi un 1930. gadā izremontēja pagastnamu.
1924.g. 22.jūnijā - Varoņu piemiņas dienā - Asares luterāņu baznīcas dārzā tika ielikts pamatakmens Augškurzemes partizānu pulka Latvijas atbrīvošanas cīņās 39 kritušo partizānu piemiņai. Svinīgajā pasākumā piedalījās Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis. (skat. pielikumā)
1924.g. 1.augustā pilī atvēra Asares 2-gadīgo lauksaimniecības skolu.
1924.g. 17. augustā pie Asares ev. luter. baznīcas tika atklāts piemineklis kritušajiem Augškurzemes partizānu pulka karavīriem (arhit. A. Birzenieks). Svētkos piedalījās valsts prezidents Jānis Čakste, Kara ministra v.i. Arājs. Pieminekli iesvētīja mācītājs E.Stange. (skat. pielikumā) Katru gadu 22.jūnijā pie pieminekļa notika svinības ar valdības pārstāvju, Augškuzemes partizānu un aizsargu un apkārtējo pagastu iedzīvotāju piedalīšanos.
1927.g. 12.janvārī Asares pilī izcēlās ugunsgrēks, no kā izdega visas koka daļas. Pēc ugunsgrēka lauksaimniecības skolas audzēkņiem mācības notika citās muižas ēkās, bet rudenī skola tika pārcelta uz Bebreni un ar Zemkopības ministrijas 1927.g. 21.oktobra rīkojumu pārdēvēta par Bebrenes 2-gadīgo lauksaimniecības skolu (skat.: https://www.youtube.com/watch?v=eMK1ty2rUFc). Pēc aculiecinieku atmiņām pils degusi vairākas dienas, jo bijis liels sals, ūdeni bija jāpieved un tas šļūtenēs sasala. Pēc ugunsgrēka lauksaimniecības skolas audzēkņiem mācības notika citās muižas ēkās, bet rudenī skola tika pārcelta uz Bebreni. Asares pamatskola tika pārcelta atpakaļ uz Dimperāniem. Asares-Rubenes rajona ārsts, vecmāte, aptieka bijusi pilī, bet pēc pils nodegšanas pārcēlušies uz Rubeņiem.
1929.g. 22.jūnijā uz pieminekļa tika novietots krusts ar uzrakstu: A + A LIETUVOS KARIAI ŽUVE DEL LIETUVOS IR LATVIJOS + 1919 (tulkojums no lietuviešu valodas: Mūžīgo mieru. Lietuvas karavīri kritušie par Lietuvu un Latviju ).
1934.g. 22.jūnijā pie pieminekļa Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks svinīgi atklāja plāksni ar 39 kritušo Augškurzemes partizānu uzvārdiem. Profesors R. Maldonis teica svētrunu baznīcā. Pēc viņa runāja pulkvedis Jānis Indāns.
1938.g. Asares spirta kopdedzinātavas sabiedrība pirkšanas-pārdošanas ceļā no Ernesta Valter Vittenheima ieguva spirta dedzinātavu.
1940.g. 2.jūnijā pēc piedalīšanās Aknīstes valsts pamatskolas un Gārsenes 6-kl. pamatskolas izlaidumu svinībās valsts prezidents Kārlis Ulmanis pa ceļam uz Dignāju Asarē apskatīja 1919. un
1920.gadā kritušajiem Augškurzemes partizāniem celto pieminekli. Tā apkārtnes izkopšanai prezidents nodeva aizsargu organizācijai prāvu ziedojumu.
1941.g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 9 cilvēkus, nacisti iznīcināja spirta brūža pārvaldnieka – ebreja ģimeni. Kara laikā uz ārzemēm emigrēja aptuveni 20 asarieši, pēc kara daudzi iestājās partizānos, līdz 1949. g. 20 asarieši tika apcietināti, bet 1949.g. no tagadējā Asares pagasta teritorijas izsūtīti 155 iedzīvotāji (115 no Asares pag. un 40 no vēlāk pagastam pievienotā Susējas pag. daļas). (Skat. sadaļā "Vēsture" prezentāciju "Padomju periods. Deportācijas".)
Asares pagastu ir skārušas administratīvi teritoriālās reformas, mainoties teritorijām un rajonu pakļautībai. Rubenes pagastam pievienoja Spēlēnu pusmuižas teritoriju, Prodes pagastam - Mācītājmuižas teritoriju, kad likvidēja Susējas ciemu, Asares ciemam pievienoju daļu no tā teritorijas. Ancene (Ancenišķi) agrāk bija viens no trim muižu (pusmuižu) pagastiem, kurš tika iekļauts Rubenes (līdz 1925.g. Rubeņu) izveidotajā pagastā, kuru Asares ciemam pievienoja 1951.gadā. Asares ciems bija: no 1951.g. Aknīstes rajonā, no 1956.g. Ilūkstes rajonā, no 1962.g. Daugavpils rajonā, no 1967.g. Jēkabpils rajonā.
Padomju varas gados tika izveidoti 6 kolhozi. Tie vairākas reizes tika pārveidoti. 1964.g. Asares ciema teritorijā atradās kolhozs „Centība” un K.Marksa kolhozs, uzceltas 12 dzīvojamās un 14 saimniecības ēkas. Darbojās spirta fabrika, 4 veikali, pamatskola, klubs, bibliotēka, feldšeru un vecmāšu punkts, veterinārais iecirknis, 2 sakaru nodaļas. Tika veidoti lauku ciemati, daudzas viensētas iznīka.
Asares skolu pārveidoja par četrgadīgu skolu, 1968.g. nepietiekošā skolēnu skaita dēļ skolu slēdza 1969.g. janvārī ēka nodega.
Asares spirta brūzis padomju varas gados tika pievienots Kalkūnes spirta rūpnīcai, vēlāk alus un vīna ražošanas apvienībai „Rīga”, tad 1986.g. agrofirmai „Daugava” un 1991.g. kolhozam „Asare”. Tā darbības pēdējos sešos gados ražoja konfektes „Gotiņa”.
1972.g. K. Marksa kolhozam pievienoja „Centību” un palika kolhozs ,,K. Markss” ar centru Ancenē. 1989.g. to pārdēvēja par “Asari”, kuru 1992.g. pārveidoja par paju sabiedrību un 1993.g. likvidēja.
1988.-1989.g. pagastā izveidojās pirmās divas zemnieku saimniecības – tā sauktie „Breša zemnieki”.
Pēc kolhoza likvidācijas bijušie īpašnieki atguva zemi, kolhoznieki par pajām saņēma tehniku, lopus, ēkas u.c., privatizēja zemi un sāka veidot zemnieku un piemājas saimniecības. 2000.g. pagastā bija 164 zemnieku saimniecības, 125 piemājas saimniecības, darbojās gateris.
1991.g. Ancenē tika atklāta jauna skola, kura pirmajā mācību gadā darbojās kā sākumskola, bet ar 1992./93.māc.g. kā pamatskola.
Asares pagasta iedzīvotāji piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā, iesaistījās Tautas frontē, pēc militārās akcijas Lietuvā 1991.g. janvārī brauca uz Rīgu apsargāt nozīmīgākos valsts un sabiedriskos objektus, par ko aktīvākie dalībnieki saņēma 1991.g. barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes.
2005.g. 10.septembrī pie Emsiņu kapu alejas svinīgi atklāja piemiņas zīmi - Balto krustu un piemiņas plāksni - latviešu un lietuviešu apvienoto nacionālo partizānu grupu komandieriem Oskaram Kalnietim un Jāzepam Fričam.
2007.g. 27.oktobrī Asarē tika atklāta piemiņas zīme represijās cietušo pagasta iedzīvotāju piemiņai.
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā no 2009.g. jūlija Asares pagasts ir Aknīstes novadā.
Avoti:
- Asares muiža 1905.g. – Jēkabpils, 2005. (Asares pagasta Vēstures centra izdevums) - https://failiem.lv/u/7wa8x3xa6u
- Ilūkstes apriņķa deportēto iedzīvotāju saraksts. – Represēto saraksts I, II. – R.: Latvijas arhīvi (pielikums) – 1995.
- Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – Ilūkstes apriņķa pagastu pašvaldības, 1937. – 16.-20. lpp.
- Kurzemes un Zemgales hercogiste (tūrisma ceļvedis). – R., 2007. – 335. – 336. lpp.
- Latvijas pagasti, I. – R.: Preses mans, 2001. – 72.-74.lpp.
- Asares pagasta vēsturiskās ziņas (sastādījis Jānis Juškēvičs) // LVVA, 2977.f., 1.apr., 277.lieta.
- Mašnovskis V. Latvijas luterāņu baznīcas, I. – R., 2005. – 86.-89.lpp.
- Latvijas Brīvības cīņu (1918-1920) piemiņas vietas – interaktīva karte // http://www.mod.gov.lv/brivibascinas/ - 73 Asare – piemineklis Augškurzemes pulka karavīriem
- Urtāns U. Asares ciema arheoloģijas pieminekļi // laikr. „Padomju Daugava” 17.05.1988.
- Valsts Prezidents pamatskolu izlaiduma svinībās Augšzemgalē // Latvijas Kareivis. - 04.06.1940., 2.lpp.
- Veltījums Augškurzemes partizānu pulka dibināšanai 1919. gadā. – Madona, 2004. (Asares pagasta Vēstures centra izdevums)
- "Zaļie" partizāni Latvijas brīvības cīņās // http://www.nacionalisti.lv/raksts/1017
Sagatavojusi Edīte Pulere