Teritorija

Bijušā Aknīstes novada teritoriju senos laikos apdzīvoja sēļi, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi. Rakstītos avotos Aknīste pirmo reizi minēta 1298.gadā. [1]
16. gs. vēstures avoti min veselu virkni Augšzemes muižu, starp tām arī Asari, Aknīsti, Gārseni. [2]

Aknīste administratīvās un politiskās piederības ziņā nav atšķīrusies no apkārtējiem ciemiem un pagastiem, t.i., līdz 13.gadsimtam tā bijusi senās Sēlijas, bet pēc tam Livonijas daļa (Ordeņa īpašums). [3]
Pēc Livonijas ordeņa sabrukšanas novads ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistē. Cariskās Krievijas laikā to iekļāva Kauņas guberņā. 1863.g. tika izveidots Aknīstes pagasts. 1921.g. lielāko daļu pagasta teritorijas pievienoja Latvijai. 1945.g. Aknīstes pagastā izveidoja Aknīstes, Mežciema un Paupes ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. [1]
31.12.1949. izveidoja Aknīstes rajonu (rajona centrs – Aknīste), kurā ietilpa Subates pilsēta, Aizpores, Aknīstes, Asares, Bērzones, Birznieku, Dignājas, Dunavas, Eglones, Elkšņu, Gārsenes, Kaldabruņas, Komjauniešu, Liepas, Mežciema, Nomavas, Paupes, Rubenes, Sila, Slates, Susējas, Vārkavas, Vecumu un Zasas ciemi. Rajons tika likvidēts 1954. g. [4]
1950.g. nodibināja Aknīstes strādnieku ciematu, 1951.g. likvidēja Aknīstes ciemu, tā teritoriju pievienojot Mežciema ciemam. 1957.g. strādnieku ciematam pievienoja daļu Mežciema ciema un daļu Susējas ciema, 1958.g. pārējo Mežciema ciema daļu. Vēlāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Aknīstes pilsētas lauku teritorijā iekļauta bijušā Aknīstes pagasta (izņemot Z stūri, kas pievienots Leimaņu pag.) un lielākā daļa bijušā Susējas pagasta teritorijas. [1]

Aknīste – pilsēta Jēkabpils rajonā Latgales kultūrvēsturiskajā reģionā 151 km no Rīgas, 53 km no Jēkabpils. R, Z un A robežojas ar Aknīstes lauku teritoriju, D ar Gārsenes pagastu. Aknīste atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma ZR daļā, Dienvidsusējas krastos (ielejas krastu augstums 25 m virs upes līmeņa). Pirmoreiz vēstures avotos minēta 1298. Strauji uzplauka Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Pilsētas tiesības no 1991; platība 3 km2 (2000). Iedzīvotāji – 1470 (1999), kopā ar lauku teritoriju – 2031 (2000), to skaitā latvieši 77,8%, krievi 11,4%, lietuvieši 7,7%, baltkrievi 1,1% (1997). Iedzīvotāji ar augstāko izglītību 5,9%, pensionāri – 29,6%. Dzīvojamā platība 11,9 m2 uz 1 cilvēku; individuālā apbūve 61,7%.

© Nacionālais Apgāds, 2002

Avots: https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Akn%C4%ABste&id=930855&g=1

Asares novads tikai 1388.g. nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā. Asares pagasts izveidojās muižas teritorijā (1866.g. sāka darboties pagasta valde). 1889.g. to pievienoja Gārsenes pagastam, bet daļu pagasta funkciju tas saglabāja. 1918.g. tas atdalījās no Gārsenes, bet boļševiku valdīšanas laikā 1919.g. tos atkal apvienoja. 1945.g. pagastā izveidoja Asares un Vārkavas ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1951.g. Asares ciemam pievienoja Vārkavas ciemu, līdz 1977.g. notika vairākas administratīvi teritoriālas pārmaiņas, un 1990. g., kad atjaunoja Asares pagastu, tā robežās bija nonākusi daļa bijušā Susējas pagasta (uz Z no Eglaines upes) un Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), bet Spēlēnu apkaime pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime tagadējās Subates pilsētas lauku teritorijai. [1]

Gārsenes nosaukums cēlies no vārda, kas apzīmē vietu, kur aug gāršas. Gārsenes novads 14.gs. nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, pēc kura sabrukšanas tas ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistē. Gārsenes pagasts izveidojās Gārsenes muižas teritorijā. 1889.g. tam pievienoja Asares pagastu, kuru 1918.g. atkal atdalīja (arī 1919.g. abi pagasti bija apvienoti). 1945.g. Gārsenes pagastā izveidoja Gārsenes un Vecumu ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1954.g. Gārsenes ciemam pievienoja Vecumu ciemu, 1990.g. atjaunots pagasta nosaukums. [1]

Aknīstes ar lauku teritoriju, Asares un Gārsenes ciemu (pagastu) teritorijas no 07.12.1956. ietilpa Ilūkstes rajonā, no 18.12.1962. - Daugavpils rajonā, no 10.01.1967. - Jēkabpils rajonā. [4]

Aknīstes novada pašvaldība izveidota 2009.g. 1.jūlijā, teritoriālās reformas ietvaros apvienojoties Aknīstes pilsētai ar lauku teritoriju un Gārsenes un Asares pagastiem. Novads ir mazākais bijušajā Jēkabpils rajonā un 14.mazākais valstī. Aknīstes novada teritorija - 28459,8 ha, t.sk. Aknīstes pilsēta - 349,9 ha, Aknīstes pagasts - 12964,2 ha, Asares pagasts - 8348, 7 ha, Gārsenes pagats - 6797,0 ha. [5]

Avoti:

[1] Latvijas pagasti, I. – R.: Preses mans, 2001. – 34., 35., 72., 305. lpp.

[2] Visnoliņš K. Aknīste laikmeta griežos // laikr. ,,Jēkabpils Vēstnesis”.- 06.03.1993. – Nr.18.

[3] Ancītis V. Aknīstes grāmata II (Sēlijas grāmatas otrā daļa). – R.: Signe, 2007. – 10. lpp.

[4] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. – R., 1997 – 479 lpp. 

[5] Aknīstes novada pašvaldības publiskais gada pārskats par 2009.gadu // http://www.akniste.lv/?id=196&lang=lv 

Aknīstes novads (2009-2021)

(no Latvijas kartes http://kontakti.lv/karte