Aknīstes novada pašvaldība pastāvēja 2009. - 2021.gadā. Tajā bija apvienojušies Aknīstes pilsēta ar lauku teritoriju (vēlāk Aknīs0tes pagasts), Asares un Gārsenes pagasti.
Aknīstes novada pašvaldības dome sastāvēja no 13 deputātiem. Domē darbojās 4 pastāvīgās komitejas: finanšu, tautsaimniecības, sociālo jautājumu un izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja.
Ar domes sēdes lēmumu 2009.gada 1.jūlijā tika noteikts, ka novada administratīvais centrs ir Aknīste. Šajā sēdē tika pieņemts lēmums par pašvaldības iestādes "Aknīstes novada pašvaldība" veidošanu, kā arī apstiprināti saistošie noteikumi "Aknīstes novada pašvaldības nolikums", kurš noteica Aknīstes novada domes un pašvaldības struktūru un darbību.
Novada administrācija sastāvēja no šādām struktūrvienībām: kaceleja, finanšu un grāmatvedības nodaļa, attīstības un plānošanas nodaļa, kultūras nodaļa, tautsaimniecības nodaļa, Gārsenes pagasta pārvalde, Asares pagasta pārvalde.
Avots:
Aknīstes novada pašvaldības publiskais gada pārskats par 2009.gadu // http://www.akniste.lv/?id=196&lang=lv (mājas lapa vairs nepastāv)
Aknīstes pagasts / pilsēta
Pagasta pašvaldības pirmsākumi skaitāmi no 1863.g., jo vēl 1862.g. pastāvējušas klaušas.
Pagasta darbinieki – pagasta vecākie, skrīveri un skolotāji bieži mainījušies, un amata personas, kas būtu sekmējušas zemnieku stāvokļa uzlabošanu, nav zināmas.
Iesākoties pasaules karam, uz Krieviju evakuēts pagasta arhīvs par pēdējiem 3 gadiem, bet pagasta tiesas – par pēdējiem 20 gadiem. Pārējais arhīvs sadedzināts vācu okupācijas laikā, kas sākās 1915.g. augusta beigās.
1919.g. februārī ienāca lielinieki, nodibinot pagastā izpildu komiteju, kas savu darbību izbeidza jau maijā. Līdz ar to svešu varu darbība Aknīstes pagastā bija izbeigusies un pagasta pašvaldība sāka darboties tā paša gada vasarā. Pagasta pašvaldība savos pirmajos pastāvēšanas gados bija nestabila un tās darbība raksturīga ar maziem pienākumiem: bija jāizgatavo dažādas atļaujas iedzīvotāju kustībai, jāsavāc produkti apgādības ministrijai un šķūtnieki komandantūras vajadzībām. Arī vēlāk pagasta pašvaldības darbība nesekmējās daudzo politisko novirzienu un saprašanās trūkuma dēļ. Tikai pēc 1934.g. 15. maija pagasta pašvaldība atveseļojusies un uzsākusi ražīgāku darbu.
1937.g. pašvaldības amata personas: pagasta vecākais Eduards Mežaraups, dzīvo Smeķerstānos, 4 klm. no pagasta nama; padomes priekšsēdētājs Jānis Grīntāls, dzīvo Aknīstē; pagasta tiesas priekšsēdētājs Jānis Porietis, dzīvo Jaunzemjos; pagasta darbvedis Otto Buciška, dzīvo pagastnamā; policijas kārtībnieks Kārlis Kažoks, dzīvo Aknīstē.
Avots:
Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – 1937. – 11.-15.lpp.
Bijušais Susējas pagasts*
Visas vēsturiskās ziņas par pagasta senatni līdz ar pagasta arhīvu pasaules kara laikā gājušas zudumā. Pēc pagasta vecāko iedzīvotāju atmiņām un datiem, pagasta pašvaldība nodibinājusies 1861.g. Pagasta valdes pirmais sēdeklis ierādīts Susējas muižā, kādā neapdzīvotā ēkā.
Pirmais darbvedis-skrīveris bijis vācietis Redlihs, tas izpildījis arī muižas skrīvera pienākumus. Redlihs ļoti labi sapraties ar zemniekiem, un drīz, kā muižniekiem nepatīkams, atlaists no amata. Ap 1862.-63.g. pagasta skrīveris ir Stenders, viens no plaši pazīstamā vecā Stendera radiniekiem, kas pastāvīgi dzīvo Gulbenē, bet uz Susēju atbrauc tikai zināmās dienās. Par pagasta vecāko (staršinu) šai laikā ir Skušķis, kas skaitās par vienu no izglītotākiem pagastā – ir mācīts mērnieks un labi pārvalda vācu valodu. No 1877.-1883.g. pagasta skrīveris ir Briedis, kas tādu pat amatu izpilda arī Rubeņu pagastā. Toreizējais Susējas un Asares muižas īpašnieks Valters-Vittenheims ir visai humāns cilvēks. Pagastnama būvei viņš dod par brīvu 3 ha lielu zemes gabalu un visus nepieciešamos būvmateriālus. Pagasta pašvaldība 1885.g. ķeras pie tagadējā pagastnama būves, ko izved pa daļai klaušu kārtā. Pēc pagasta pašvaldības pārcelšanas uz jaunizbūvēto pagastnamu, no 1885.g. līdz 1905.g. pagasta skrīveris bija Felikss Kalniņš un pagasta vecākais – Pēteris Mucenieks. Kā 1905.g. kustības atbalstītāju Kalniņu apcietina un atlaiž no amata. 1906.g. īsu laiku par skrīveri ir Bērziņš, 1907.g. par skrīveri pieņem Bulgakovu, kas sanāk konfliktā ar toreizējo krievu tautības komisāru un viņu tanī pašā gadā no amata atceļ. Pēc viņa par skrīveri pieņem Kļaviņu no Zasas, kas kopā ar pagasta vecāko P. Mucenieku nostrādā līdz pasaules karam. 1915.g. 31.augustā, ienākot vāciešiem, Kļaviņš ar pagasta arhīvu aizbrauc uz Krieviju.
1916.g. vācieši par pagasta vecāko ieceļ Stūri.
1918. g. decembrī ienāk lielinieki, kuri atkal ieved savu kārtību. Nodibina sevišķu izpildu komiteju, par kuras priekšnieku ieceļ Mežanci, kuru vēlāk partizāni nošauj.
Pēc Latvijas nodibināšanas un lielinieku padzīšanas 1919.g. sāk organizēties pagasta pašvaldība no vietējiem iedzīvotājiem. Pirmajā laikā trūkst kancelejas iekārtas, nav rakstāmlietu, jo vācieši un lielinieki visu izpostījuši. Daļu kancelejas inventāra ziedo pagasta iedzīvotāji. Šinī laikā darbvedis ir Viktors Griška, bet pagasta vecākais – Puķēns. Pagasta pašvaldībai daudz darba, lai savestu kārtībā izpostīto pagastnamu un skolas namu, kuru iekšējā iekārta kara laikā stipri cietusi.
1920.g. par darbvedi ievēlēja Pēteri Ribāku, bet par pagasta vecāko 1922.g. – Mārtiņu Lejiņu, kas strādā līdz 1928.g., kad par pagasta vecāko ievēlēja Pēteri Prodiški. 1934.g. par pagasta vecāko atkal ieceļ Mārtiņu Lejiņu, bet par valdes locekļiem – Jāni Puķēnu un Juri Rozenbaku. 1936.g. 1.jūlijā darbvedi P. Ribāku un Asares pagasta darbvedi Juri Pūriņu pārceļ vienu otra vietā.
Avots:
Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – 1937. – 119.-122.lpp.
* 07.01.1957. Susējas ciems likvidēts, teritorija pievienota Aknīstes strādnieku ciematam, izņemot P.Stučkas kolhozu, kas pievienots Slates ciemam.
Asares pagasts
Dokumenti par pagasta vēsturi nav uzglabājušies, bet pēc vecāku cilvēku nostāstiem pirmā pagasta valde sākusi darboties 1866.g. Pagasta valdes vajadzībām Asares muižas īpašnieks Ernests Valters-Vitenheims ierādījis vienu no muižas kalpu ēkām, kur atrodas tagadējais pagastnams. Pirmais pagasta vecākais bijis Jānis Zakss. Līdz 1872.g. skrīvera amatu izpildījis pārvaldnieks Antonovskis. Dažus gadus vēlāk skrīvera amatu izpildījis Prodes pagasta skrīveris Joze Lielausis. No 1872. līdz 1875.g. pagasta vecākais bijis Salmiņš no Viļumāniem, bet no 1875. līdz 1881.g. – Biernāns. Šinīs gados uzcelta arī pamatskolas ēka. Jaunajā skolas nama ēkā paredzētas telpas arī pagasta valdei: kancelejas un aresta telpas, bet nezināmu iemeslu dēļ pagasta valdes kanceleja skolas ēkā nav pārvietota. No 1881. līdz 1884.g. pagasta vecākais bijis Jānis Pūriņš, bet no 1884. līdz 1889.g. – Mārtiņš Kukņa, kā pēdējais.
1889.g. ar zemnieku lietu komisāra rīkojumu Asares pagasts pievienots pie Gārsenes pagasta, kaut gan pagastiem robežas nesaiet kopā. Apvienoto pagastu pirmais pagasta vecākais bijis Jaunbrākmanis un skrīveris – Ekštanis. Asares pagastam pastāvot kā atsevišķai pašvaldībai, pēdējā pagasttiesa bija: priekšsēdētājs Jānis Biernāns, tiesneši: Jānis Zakss un Ansis Auziņš-Kalējs. Pēc tam nodibināja pagasttiesu kopā Susējas, Asares-Gārsenes pagastam ar sēdekli Susējas pagastnamā. Kaut gan apvienoti, pagasti tomēr darbojušies patstāvīgi.
1915.g. septembra sākumā pagastu okupēja vācu karaspēks. Okupācijas laikā Asares pagastā nodibināja pagasta valdi, bet lielinieku valdība pagastu atkal pievienoja Gārsenes pagastam. 1919.g. 14.jūnijā Augškurzemes partizānu pulkam sākot darboties, Asares pagastā nodibināja pagaidu rīcības komiteju ar priekšsēdētāju Jāni Biernānu, locekļiem Pēteri Borski, K. Paulovu un Pēteri Osīti un sekretāru Pēteri Zaksu. Par pagasta komandantu Augškurzemes partizānu pulka komandieris Jānis Indāns iecēla Oskaru Tumšu.
1919.g. septembrī sasauca pagasta sapulci, kurā nolēma atdalīties no Gārsenes pagasta. 1919.g. 25.septembrī pirmās pagasta padomes vēlēšanās par izpildu komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Andžānu un par sekretāru – Jēkabu Skoliņu. Pēdējais sekretāra amatu izpildīja līdz 1920.g. 1.martam. 1920.g. 1.martā par pagasta darbvedi ievēlēja Juri Pūriņu, kas šo amatu izpildīja līdz 1936.g. 1.jūlijam, kad viņu un Susējas pagasta darbvedi Pēteri Ribaku pārcēla vienu otra vietā.
Pēc Jāņa Andžāna (1920.g.) nākošie pagasta vecākie: Jānis Pūriņš, Jānis Mačulāns, Krišjānis Kakste, Eduards Rāviņš, Jānis Kukņa un Jānis Muižnieks, pēdējais līdz 1934.g. 9.oktobrim. No 1934.g. 9.oktobra pagasta vecākais ir Jānis Porietis. No 1920.gada pagasta padomes priekšsēdētāja amatā bijuši: Jēkabs Miezāns, Eduards Rāviņš, Pēteris Rāviņš, Jānis Kukņa, Andrējs Jerusevičs un Jānis Balodis. Pēdējais no 1934.g. 1.oktobra. No 1920.g. pagasta revīzijas komisijas priekšsēdētāji bijuši: Pēteris Marķevičs, Jānis Balodis, Pēteris Zakss, Jānis Biernāns, Jānis Stucis un Jānis Zakss, no 26. jūnija 1936. gada.
No 1920.g. pagasttiesas priekšsēdētāji bijuši: Jānis Tumšs, Jānis Kukņa, Jānis Zakss un Eduards Bružē, no 1935.g. 1.janvāra.
Uz 1937.g. pagasta valde: pagasta vecākais Jānis Porietis, valdes locekļi: Jēkabs Miezāns, Alberts Andžāns, darbvedis Pēteris Ribāks un kancelejas ierēdnis Jānis Pakalns; pagasta padome: padomes priekšsēdētājs Jānis Balodis, padomes locekļi – Jānis Biernāns, Aleksandrs Puķēns, Jānis Indāns, Jānis Radzobs, Pēteris Kalnietis, Krišs Radzobs, Krišs Grigalis, Jānis Mačulāns, Pēteris Zakss, Jēkabs Miezāns, Alberts Andžāns, Jānis Porietis, Pēteris Gasiņš, Oskars Porietis; pagasta revīzijas komisija: priekšsēdētājs Jānis Zakss, komisijas locekļi – Augusts Dūms un Roberts Vēveris; pagasttiesa: priekšsēdētājs Eduards Bružē, tiesneši – Juris Jeruševičs, Pēteris Gasiņš un Pēteris Vēveris.
Avots:
Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – 1937. – 16.-20.lpp.
Gārsenes pagasts
Pagasta pašvaldība tagadējā nozīmē sāka veidoties ap 1863.g., bet noteiktu veidu ieguva tikai tad, ka 1866.g. izdeva jauno likumu par pagasta sabiedrību pārvaldēm. Pirms tam, klaušu laikos, saskatāmas tikai niecīgas pašvaldības pazīmes. Tā, piemēram, muižas rīcībā skaitījās lielais tiesnesis un kādi 3-6 desmitnieki, jeb kalpu tiesneši. Klaušu laiku beigās par lielo tiesnesi bijis Juris Lielausis no Bajāriem, par skrīveri – Baltmanis no Subates.
Pirmais pagasta vecākais pēc jaunā likuma ievešanas bijis Jēkabs Kalnietis no Prunkēniem – no 1867.-1872.g., pēc viņa Juris Kažoks no Kukalēniem 1873.-1878.g., Jānis Lielausis no Indāniem 1879.-1884.g., Stanislavs Kulitāns no Zimbāļiem 1885.-1887.g., Jēkabs Jaunbrākmanis no Bajāriem 1888.-1893.g., Jānis Rāviņš no Elnēniem 1894.-1902.g., Jāzeps Indāns no Zīlēniem 1903.-1909.g. un Pēteris Rāviņš no Zimbļiem 1910.-1915.g.
Skrīveri šai pašā laikā bijuši: Stenders, dzīv. Gulbenes muižā – 1867.-1874.g., Jāzeps Lielausis, dzīv. Prodes pag. – 1875.-1884.g., 1889.-1891.g., Hugovics, dzīvojis Subātā – 1885.-1888.g., F. Miezāns, dzīv. Kaldabruņā – 1891.-1893.g. un Staņislavs Jekstonis, dzīv. Gārsenē – 1893.-1915.g.
Pagasta vecākie visi viņiem dāvāto uzticību godam attaisnojuši un savu laiku lielos panākumus, kas saistās ar zemes uzmērīšanu, skolas, nespējnieku patversmju un pagastnamu būvi, tāpat magazīnas lietu kārtošanu, veikuši sekmīgi, pie tam izgādādami arī pietiekošu labvēlību no muižas puses. apkurināšanai.
No skrīveriem lielākie nopelni Gārsenes un pārējo Subātas apkārtnes pagastu noorganizēšanā, tāpat Gārsenes krājaizdevu sabiedrības dibināšanā un vadīšanā ir Jāzepam Lielausim. Lielausis bija lielā tiesneša Bajāru Lielauša dēls, dzimis 1841.g., beidzis Irlavas semināru, tomēr izvēlējies nevis skolotāja – ērģelnieka amatu, bet jauno un plašo darba lauku pašvaldībās, apkalpodams 4 un vairāk pagastus vienā laikā.
Pašvaldības kancelejas vajadzībām lielā tiesneša laikos bijusi ierādīta maza istabiņa kādā muižas ēkā (tagad nespējnieku patversme). Pēc 1866.g. vajadzēja plašāku telpu, tādēļ ierādītas divas istabiņas Baznīcas krogā, atdalot tās ar dēļu sētiņu no skolas telpām. Bet ap 1880.g., atjaunojot pārtraukto kroģēšanu, pagasta valdei vajadzēja šīs telpas atbrīvot krogus vajadzībām. Tad nolemts būvēt pagastnamu, bet pagaidām valdes vajadzībām telpas atvēlējis pagasta vecākais Jānis Lielausis savās Indānu mājās. Pagastnama būve pabeigta 1888.g. un namu lieto vēl tagad. Nama būves sekmīgā izvešanā lieli nopelni pagasta vecākam S. Kulitānam.
Krievu laikos pēc 1866.g. likuma izdošanas pagasta pašvaldības guva lielākas pašnoteikšanās tiesības, bet tām uzgūlās arī lielākas izdevumu nastas pārvaldes uzturēšanai. Pagasta administratīvās robežas bija izveidojušās savādāki. Asares muižas novadu pievienoja Gārsenes pagastam ar sevišķu magazīnas klēti, skolu un nespējnieku patversmi. Bez tam Gārsenes pagasts (ieskaitot Asares novadu) apvienojās ar Susējas pagastu vienā pagasttiesas iecirknī ar tiesas sēdekli Susējas pagastnamā.
1915.g. augustā krievu karaspēka daļas, neskatoties uz uzbūvētām kājnieku pozīcijām Bajāros, atstāja pagastu bez kaujas, un to okupēja vācu armijas – austrumu daļu 4. un rietumu daļu 8. divīzija. Pagasta vecākam P. Rāviņam pavēlēja izbraukt uz Krievijas iekšieni, bet viņš palika pagastā. Vācu okupācijas vara pašvaldības darbību pārtrauca.
Lielinieku laikā (1918.-1919. g.) Gārseni, Asari un Susēju skaitīja par vienu pagastu ar valdes sēdekli Gārsenes pagastnamā.
Latvijas laikā Gārsenes un abi kaimiņu novadi atkal izveidojās par pastāvīgām pagastu pašvaldīobu vienībām.
1919.g. 9.jūnijā Gārsenē sasauca pagasta iedzīvotāju sapulci, kas izvēlēja pagasta padomi, bet pēdējā – šādu rīcības komiteju: priekšsēdētājs Jānis Kulitāns, locekļi – J. Juška, P. Kulitāns, J. Purens, O. Griška; sekretārs J. Dumbris.
Vēlākie pagasta vecākie: Jānis Urķītis – no 1920.g. 6.jūlija, Jāzeps Indāns – no 1920.g. 22.sept., Pēteris Baltmanis – no 1922.g. 9.maija, Jānis Dumbris – no 1925.g. 21.dec., Pēteris Laimiņš – no 1931.g. 11.marta, un tagad Jānis Indāns – no 1934.gada 1.oktobra. Darbvedis Ernests Indāns no 1919.g. 1.novembra.
1936.g. beigās pagasta pašvaldībā bija: valdē – pagasta vecākais Jānis Indāns, valdes locekļi – Pēteris Rāviņš, Jānis Dumbris, darbvedis Ernests Indāns, kancelejas ierēdnis Pēteris Jakāns no Riekstiem un māceklis Jānis Kalnietis; padomē – priekšsēdētājs Jānis Kulitāns, locekļi – Pēteris Geida, Pēteris Laimiņš, Ernests Indāns, Jānis Piščāns, Jēkabs Sprindžuks, Jānis Andžāns, Jānis Kulitāns, Juris Vilāns, Pēteris Jakāns, Jānis Grigāns un Voldemārs Jakāns; revīzijas komisijā – priekšsēdētājs Jānis Purens, locekļi – Vilis Plakanis un Vilis Griška; tiesā – priekšsēdētājs Pēteris Geida, locekļi – Jānis Indāns, Jānis Grigāns un Voldemārs Jekāns /Jakāns/.
Avots:
Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – 1937. – 39.-47.lpp.