1.g.t.s.-15.gs. Aknīstes novada teritoriju apdzīvo sēļi. Vēstures liecības ir Aknīstes (Susējas pilskalns), kas tautā saukts par franču skanstīm.
Aknīstes pilsētciemata teritorijā valsts aizsardzībā atrodas republikas nozīmes piemineklis – Susējas pilskalns Susējas un Saltupes satekā; vietējās nozīmes pieminekļi – Stūrageidānu senkapi Stūrageidānos; Rāceņu senkapi (Mēra kapi) pie bijušajām Rāceņu mājām; Ulasu Airīšu senkapi ar kapakmeni Ulasos pie Airīšu mājām, Radžupes kreisajā rastā; Kaparnieku senkapi pie Kaparnieku mājām; Saltupju Svētavots ar dobumakmeni – kulta vieta pie Mīkļu mājām, Susējas kreisajā krastā. Nozīmīgākais Aknīstes arheoloģijas piemineklis ir Susējas (arī Saltupes Šaltupes, Aknīstes) pilskalns, kas ikdienā tiek dēvēts par Franču skansti. Šis arheoloģijas piemineklis atrodas Susējas upes kreisajā krastā pie jaunizveidotās Līvānu ielas Aknīstes pilsētciemata malā. Pilskalns ierīkots apmēram 20 metrus augstā Susējas upes senlejas izliekumā. No šīs puses tas jau no dabas bija grūti pieejams. No pretējās puses senā nocietinājuma plakumu atdala trīs vaļņi un divi grāvji. Iekšējais, augstākais valnis uzmests uz pilskalna plakuma malas. Cauri visiem vaļņiem un grāvjiem ir pārrakums – tagadējā ieejas vieta pilskalnā. Vaļņi, grāvji un stāvās kraujas ierobežo noapaļoti četrstūrainu pilskalna plakumu, kura caurmērs ir 40 x 40 m. Kopā ar vaļņiem un grāvjiem viss senais nocietinājums aizņem ap 60 x 60 m lielu platību.
Avots :J.Urtāns „Aknīstes arheoloģiskie pieminekļi ”„Padomju Daugava” 1989.g. 21.februāris
Vairāk par arheoloģiskajiem pieminekļiem Aknīstē var lasīt:
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=71&what=16 – „Vides Vēstis” Nr.7/8 (71) 2004
*
1298.gads – Aknīstes vārds pirmo reizi minēts rakstītos avotos. Šāda informācija minēta LPSR enciklopēdijā.
*
1562.gadā, kad Daugavas kreiso krastu iekļāva Kurzemes hercogistē, Aknīste ietilpst Kurzemes-Zemgales hercogistē, kas ir Polijas–Lietuvas vasaļvalsts.
*
No 1795.gada Aknīste ietilpa Kauņas guberņas Roķišķu grāfistē, kas bija grāfu Tīzenhauzenu īpašums. Pagasta robežās ietilpusi Aknīstes muiža, ko īpašnieks Audriņš nospēlējis uz kārtīm, pēc kam tā nākusi Rokišku grāfa Tīzenhauzena un Pržezdzecka rokās. Tā kā muižas īpašnieki – grāfi dzīvojuši Rokiškos, pagastā nav nevienas mūra muižas pils, vai skolas ēkas.
1861.gadā atcēla dzimtbūšanu visā Krievijā, tātad arī Kauņas guberņas Rokišķu grāfistes Aknīstē.
Ap 1861.gadu pastāvējusi tā saucamā mājas skola, Kriškānu mājās pie saimnieka Ancīša, kas minama kā pirmā skola. Tikai 1884. gadā celtas Aknīstes valsts pamatskolas ēkas. Mājas skolu uzturējuši paši zemnieki, bet no 1863. gada atvērto krievu skolu – muižas īpašnieks. Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – Ilūkstes apriņķa pagastu pašvaldības, 1937. – 11.-15. lpp., 1901. gadā skola – Susējā (pirms tam Susējas skola bija izvietota dažādās mājās). 1935. g. Aknīstes un Susējas pagastā darbojās Aknīstes 6-kl. pamatskola, Kalna Ģeidānu, Indaru un Aknīstes lietuviešu 4-kl. pamatskola.
Avots: Latvijas pagasti, I. – R.: Preses mans, 2001. – 34. – 37. lpp.
1863.gadā izveidots Aknīstes pagasts. Krievijas impērijā 19.gs.80.-90.gados tiek īstenota rusifikācijas jeb pārkrievošanas politika. Pagastā un skolā ieviesta krievu sarunu un rakstu valoda.
1866.gadā Oknistē pastāv skola.
*
1905.gada notikumi Aknīstes pagastu nav jūtami skāruši. 1905.gadā atbruņota policija, un tās vietā nodibināta milicija. Muižas īpašnieks nav pieprasījis soda ekspedīciju.
1914.gadā sākās pasaules karš. Iesākoties pasaules karam, tikai dažas ģimenes devušās bēgļu gaitās, jo pagasts no tiešas kara darbības maz cietis. Uz Krieviju evakuēts pagasta arhīvs par pēdējiem 3 gadiem, bet pagasta tiesas – par pēdējiem 20 gadiem. Pārējais arhīvs sadedzināts vācu okupācijas laikā, kas sākās 1915.gada augusta beigās. Okupācijas varas darbību raksturoja darba klaušas, kā vecos dzimtbūšanas laikos, sitieni un lamu vārdi. 1918.gada rudenī Aknīstes pagastā vācu okupācijas darbība izbeidzās.
1914.-1918.g. Pirmā pasaules kara laikā Oknistē tiek uzbūvēts šaursliežu dzelzceļš, kas iet no Lietuvas Roķišķiem caur Jodupi Latvijas virzienā, vācu armijas vajadzībām. Vācieši mobilizēja vietējos zemniekus grants, gulšņu un sliežu pievešanai. Topošais dzelzceļš gāja apkārt katram lielākam pauguram un purvam. Pēc pirmā pasaules kara dzelzceļu pielāgoja pasažieru un kravu pārvadāšanai. Īpaša rosība uz dzelzceļa sākās Latvijas Republikas laikā 20.gs. 20.gados. Bānītis vairs negāja Lietuvas virzienā, bet bija dzelzceļa līnija "Aknīste-Jēkabpils". (skat. lapā "Satiksme, sakari, prese")
1918.gada 18.novembrī nodibinājās Latvijas Republika. Aknīste atradās Lietuvas sastāvā.
1919.gadā Latvijā nodibinājās padomju vara. Aknīstes-Gārsenes apkārtnē virsleitnanta J.Valdmaņa vadībā darbojās partizāni, kuri aizsargāja savas sētas no izlaupīšanas. Daudzi iestājās Augškurzemes partizānu pulkā un cīnījās par latvijas atbrīvošanu.
Robežu jautājumu starp Lietuvu un Latviju uzsāka 1919.gada pavasarī, bet nevarēja panākt vienošanos. Sarunas turpinājās 1920.gada augustā, bet bez iznākuma. 1921.gada 20.martā šķīrējtiesa pieņēma lēmumu Palangu u.c. teritorijas piešķirt Lietuvai, bet Aknīsti u.c. teritorijas pievienot Latvijai.
No 1920.gada līdz 1940.gadam Aknīste ietilpa Ilūkstes apriņķī. Aknīstes pagasta kopēja platība bija 106,4 kvadrātkilometri. Kopējais iedzīvotāju skaits 2580. Savukārt 1935. gada tautas skaitīšanā Aknīstes pagastā reģistrēti 1.164 vīrieši un 1.263 sievietes. Pagastā bija 629 zemes īpašumi. Caur pagastu tecēja Susēja un Radžupe. Pagastā atradās valsts 6 klašu pamatskola un vēl 3 pagasta pašvaldības uzturētas pamatskolas, kurās darbojās 13 skolotāji pie 360 skolēniem.
Aknīstes pagastā 1937. gadā ietilpa Aknīstes ciems un lauku teritorija. Šis ciems bija izveidojies ap bijušo muižas centru un Aknīstes ciema attīstībā lielu nozīmi devušas tādas pilsētas kā Jēkabpils un Daugavpils, kas veicinājušas tirdzniecību caur Aknīsti.1937. gadā Aknīstē dzīvoja 473 iedzīvotāji, no kuriem 45,88% latvieši, 42,07% ebreji un 7,61 % lietuvieši. Aknīstes ciemā arī atradās divas valču dzirnavas, 26 dažādu preču veikali.
Aknīstes pagasts atrodas Lietuvas pierobežā, Ilūkstes apriņķa ziemeļu galā un robežojas ar Jēkabpils apriņķa Elkšņu, Biržu un Zasas pagastu un Ilūkstes apriņķa Susējas un Gārsenes pagastu. Pagasts atdalīts no bij. Kauņas guberņas, un tā platība ir 106,4 kv. km. No tiem apm. 36% – aramzemes, 25% – pļavu un ganību, 13% – mežu un 26% – purvu. Nospraužot Latvijas-Lietuvas robežu, daļa no agrākā Aknīstes pagasta, apm. 4 km. plata josla, palikusi Lietuvai.
Pagastā 629 zemes īpašumi, no tiem 309 vecsaimniecības un ilggadējās rentes mājas, 78 jaunsaimniecības, 84 amatnieka zemes gabali un 155 apbūves gabali. Pēdējie izveido Aknīstes ciemu. Pagastā ir 2573 iedzīvotāji, no kuriem 78% latviešu, 11% lietuviešu, 9% ebreju, 1% vāciešu un 1% krievu un nansenistu.
Satiksmes ziņā pagasts labā stāvokli: to šķērso 2 šosejas (Daugavpils-Neretas, pa kuru notiek kārtējā autobusa satiksme, un Aknīstes-Jēkabpils), kā arī apkalpo Jēkabpils-Aknīstes šaursliežu dzelzceļš. Pēc jaunā tilta atklāšanas pār Daugavu, starp Jēkabpili un Krustpili, dzelzceļu virsvalde uztur arī kārtējo autobusa satiksmi starp Aknīsti un Jēkabpili.
Aknīstes ciemā atrodas: Aknīstes-Susējas-Gārsenes pagastu pašvaldību rajona ārsts Fr. Stenders un vecmāte Ieva Brunovska, Aknīstes rajona veterinārārsts A. Tarzieris, 26 dažādu preču veikali, K. Neilanda aptieka un 2 dzirnavas. Agrākais Lietuvas Rākišku muižas īpašnieks, kam piederēja arī Aknīstes muiža, devis uz nomu 1/3–2/3 ha zemes, kā arī kokus māju celšanai, un tā radies Aknīstes ciems.
Pagasta iedzīvotāju vairums nodarbojas ar graudkopību, linkopību un mazākā mērā ar lopkopību. Nedaudz audzē arī cukurbietes. Zemkopju pļavas gar Susējas upi pastāvīgi pārplūst, kas slikti atsaucas uz siena ražu un labumu. Minētā upē veikti tikai meliorācijas priekšdarbi.
Pagastā 3 pašvaldības uzturētas 1.pakāpes pamatskolas un no 1933.gada valsts pārziņā pārņemtā Aknīstes 6-kl. pamatskola. Visās 4 skolās 13 skolotāji un 360 skolēnu.
Pašvaldības amata personas: pagasta vecākais Eduards Mežaraups, dzīvo Smeķerstānos, 4 klm. no pagasta nama; padomes priekšsēdētājs Jānis Grīntāls, dzīvo Aknīstē; pagasta tiesas priekšsēdētājs Jānis Porietis, dzīvo Jaunzemjos; pagasta darbvedis Otto Buciška, dzīvo pagastnamā; policijas kārtībnieks Kārlis Kažoks, dzīvo Aknīstē.
Pagastā darbojas biedrības: Aknīstes izglītības biedrība, dibināta 1918. gadā kā pirmā Aknīstes pagastā; Aknīstes krājaizdevu sabiedrība; lopkopības pārraudzības biedrība „Nākotne”; patērētāju kooperatīvs „Centība”; meliorācijas sabiedrība „Noteka”; lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrība „Gārša” un Aknīstes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Bez tam vēl pagastā rosīgi darbojas aizsargu nodaļa.
*
Aknīstes pagastā skaistākā vieta – Radžupe ar saviem stāvajiem un klinšainajiem krastiem.
*
1937.gadā atzīmēja Augšzemes kultūras dienas, kuru programmu veidoja svinīga pamatakmens ielikšana Aknīstes 6. valsts pamatskolai. Susējas- Gārsenes pienotavas iesvētīšana. Bērnu svētki. J. Akurātera zemgaliešu Brīvības cīņu lugas „ Viesturs” brīvdabas izrāde Zemnieku drāmas teātra iestudējums.
Augšzemes kultūras dienas organizēja Ilūkstes apriņķa pašvaldības, skolas un sabiedriskās organizācijas. Svētki iedalījās divās daļās. Pirmā - svētku atklāšana notika Aknīstē, kur norisinājās pamatu likšana jaunajai Aknīstes 6 klašu pamatskolai. Otrā - Vilkupē, kur notika Susējas-Gārsenes tvaika koppienotavas atklāšana.
Svētku atklāšana sākās 1937. gada 13. jūnijā, ap pulksten 1000 no rīta, Aknīstē. Bija izveidoti goda vārti ar uzrakstu: „ Augšzemes pirmā kultūras diena”, te pulcējās cilvēki, lai sagaidītu Latvijas iekšlietu ministru V.Gulbi. Starp sagaidītājiem atradās arī Aknīstes pagasta vecākais E.Mežaraups, kas oficiāli apsveica V.Gulbi. Ministru apsveica arī Aknīstes pamatskolas pārzinis J. Grīntāls, kam sekoja aizsardžu apsveikumi. Jau 1933. gada rudenī, V.Gulbis, kā izglītības ministra vietnieks, parakstīja rīkojumu par Aknīstes pamatskolas pārņemšanu valsts pārziņā.
Tālāk ministrs teica runu par nacionālas un stipras nākotnes radīšanu un kā šī mērķa sasniegšanai palīdzēs Aknīstes 6 klašu pamatskola. V.Gulbis slavēja prezidenta K.Ulmaņa nopelnus nacionālās kultūras stiprināšanā kopš 1934. gada 15. maija un par skolas namu būvi. Pēc ministra runas, svētku dalībnieki nodziedāja Latvijas valsts himnu. Aknīstes jaunās 6. klasīgās skolas pamatakmeni iesvētīja profesors V.Maldonis. Tālāk sekoja apsveikumi aknīstiešiem ar jaunas pamatskolas būves uzsākšanu. Pasākuma pirmās daļas noslēgumā svētku dalībnieki slavināja prezidentu un nosūtīja prezidentam K.Ulmanim, kara ministram J.Balodim un izglītības ministram K.Tentelim apsveikuma telegrammas. No Aknīstes ministrs V.Gulbis un pārējie goda viesi devās uz Vilkupi, kur norisinājās otrā svētku daļa. Svētku atklāšanā spēcīgi jūtams K. Ulmaņa personības kults. Nepārprotama ir valsts politika: patriotisma, valstiskuma un vienotības popularizēšana.
Vilkupē ministrs un goda viesi piedalījās Susējas-Gārsenes tvaika pienotavas iesvētīšanā. Pienotavas renovēšanai bija piešķirti 50 000.Agrāk te atradās spirta dedzinātava. Arī šeit ministru sagaidīja apsveicēju pulks, starp kuriem bija piens. sab. valdes priekšsēdētājs N.Sirmovičs un M.Purene. Piensaimnieku valdes priekšsēdētājs norādīja, ka pienotava, kas ir modernākā plašā apkārtnē, dienā pārstrādā 10, 000 litrus piena un ražo 8 muciņas 1.šķiras eksportsviesta.
Tālāk sekoja vēl viena ministra V.Gulbja uzruna, kurā viņš minēja kļūdas, kas traucējušas piensaimniecības attīstību un plaukšanu. Bet apvienojot vairāku pagastu pienotavas var izveidot produktīvu pienotavu, kā šinī gadījumā kalpo kā izcils piemērs, Susējas- Gārsenes pienotava. Arī šeit ministrs nodeva prezidenta K.Ulmaņa vēlējumus un sveicienus. Pienotavu iesvētīja V.Maldonis, piedaloties vietējiem mācītājiem. Tālāk tika nodoti sveicieni goda viesiem un ministram. Svētku noslēgumā skanēja „Dziesma brīvai Latvijai”. Tad ministrs iepazinās ar pienotavas iekārtām. Šie notikumi kalpoja kā pamats pēc dažām nedēļām pamatu liešanai jaunajam pašvaldības un administrācijas namam Ilūkstē, kas līdz tam bija Grīvā.
Augšzemes kultūras dienu galvenais sarīkojums notika Susējā. Iekšlietu ministrs Susējā ieradās pēcpusdienā. Svinības norisinājās gleznaina norā. Pie izveidotajiem goda vārtiem ministrs saņēma apsveikumus un solījumus Vadonim no Asares pamatskolas pārziņa A.Dūma .
Grandioza izvērtās brīvdabas izrāde, J.Akuratera lugas „Viesturs” iestudējums Susējā. Brīvdabas izrādei uzcēla dekoratīvo ietērpu- pilis, nometnes, paaugstinājumus. Ap izrādes lauku „uzcelts karogu mežs” Kultūras dienas rīcības komiteja norāda, ka par nokļūšanu sarīkojumā organizētā veidā ar smagām auto mašīnām, rūpes uzņēmušās aprinķa pilsētu un lauku pašvaldības. Susējā vairāki tūkstoši ļaužu noskatījās bērnu priekšnesumus un izrādi „Viesturs” Zemnieku teātra izpildījumā. Teātra direktors P.Ašaks. Svētkos piedalījās 1000 skolēni un 200 mazpulcēni no 10 skolām.
*
Aknīstes katoļu baznīcas iesvētīšana un skolas atklāšana 1940.g. 2. jūnijā bija pēdējie objekti, kuru atklāšanā piedalījies Latvijas valsts prezidents K. Ulmanis.
*
1940.gadā nodibinās padomju vara. Vēsturē to sauc par baigo gadu. Latvijas iedzīvotāji piedzīvo deportācijas. Mūsu novads ietilpa Ilūkstes apriņķī. Ar sīkāku deportāciju analīzi var iepazīties adresē: http://www.itl.rtu.lv/LVA/dep1941/attels1.php?id=1001
1941.g. 14.jūnijā no Ilūkstes apriņķa Aknīstes izsūtīti 11 cilvēki, Asares pagasta 9 cilvēki, Gārsenes pagasta 8 cilvēki, Susējas pagasta 12 cilvēki. Ar izsūtīto novadnieku sarakstiem var iepazīties sekojošā adresē:
https://www.archiv.org.lv/dep1941/meklesana41.php?rinda=0
*
1941.-1945.vācu okupācijas laiks.
Traģiskas vēstures lappuses ir ebreju iznīcināšana vācu okupācijas laikā. Ebreji Aknīstē dzīvojuši jau no 1860.gada.1920.gadā Aknīstē dzīvoja 194 ebreji, kas bija vairāk nekā 50% no aknīstiešiem. Ebreju kopienai bija 2 sinagogas, bibliotēka, drāmas pulciņš.(Dokumentācijas centrs ”Ebreji Latvijā” B-401) 1935.gadā Aknīstē dzīvoja 199 ebreji, kas bija 42% no iedzīvotājiem. 1941.gada jūlijā Aknīstē holokaustā bojā gājuši 200 ebreji. (Dokumentācijas centrs ”Ebreji Latvijā” B-401) Skaitlis iespējams ir mazāks, jo daļai ebreju izdevās atkāpties uz PSRS. Pēc Arnolda Kovaļevska atmiņām ~107 cilvēki.
Aknīstes komandants šajā laikā bija J.Valdmanis.
Padomju okupācijas vara atjaunojās pēc vācu okupācijas beigām.1945.gadā izveidoja Aknīstes, Mežciemu un Paupes ciemus. Padomju vara īstenoja kolektivizāciju, padomju dzīves modeļa ieviešanu. Politikas sastāvdaļa bija represijas pret iedzīvotājiem un deportācijas.
1949.g. 25.martā no Aknīstes, Asares, Gārsenes un Susējas pagastiem izsūtīto iedzīvotāju saraksti. Skatīt:
chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/saraksti/07_Ilukstes_apr.pdf
*
1950.-1956.g. bija Aknīstes rajons. Tajā ietilpa Subates pilsēta, Aizpores, Aknīstes, Asares, Bērzones, Birznieku, Dignājas, Dunavas, Eglones, Elkšņu, Gārsenes, Kaldabruņas, Komjauniešu, Liepas, Mežciema, Nomavas, Paupes, Rubenes, Sila, Slates, Susējas, Vārkavas, Vecumu un Zasas ciemi.
1950.-1956.g. Iznāca Latvijas K(b)P Aknīstes rajona komitejas un Aknīstes rajona izpildkomitejas laikraksts „Aknīstes Komunārs”. Laikraksts iznāca 3 reizes nedēļā. Te fragmenti no AK Aknīstes rajona laikā: Aknīstē uzceļ partijas komitejas ēku, pirti, darbojas slimnīca, izveido Aknīstes kāpnes, darbojas tipogrāfija. Rajonā pastāvēja 20-24 kolhozi.
*
1967.gads - 2009.gads Aknīste ar lauku teritoriju ietilpst Jēkabpils rajonā.
Līdz 1972.gada 1.janvārim Aknīstes teritorijā bija 3 kolhozi: „Susēja”, „Radžupe”, „Komunārs”. Ar 1972.gada februāri Aknīstes ciemata teritorijā ir viena padomju saimniecība „Aknīste”, kas pastāvēja līdz 1992.gada 7.septembrim.
Padomju varas gados 1972. g. izveidoja padomju saimniecību „Aknīste” (likvidēta 1992. g.), pirms tam pastāvēja kolhozi „Komunārs”, „Radžupe” un „Susēja”. Darbojās pienotava, divas mehāniskās darbnīcas, trīs veikali, Susējas pansionāts. 20.gs 70.gadu beigās ekspluatācijā nodots jauns, moderns piena ražošanas objekts. Tas bija pirmais tāda veida komplekss mūsu apvidū. Tehnika aizvietoja cilvēku darbu. Govju ēdināšana, slaukšana bija mehanizēta, bija iebūvēti dzirdināšanas aparāti, mehanizēta mēslu aizvākšana un transportēšana. Govju kompleksā vetārstiem bija ierīkoti atsevišķi kabineti, slaucējām un citiem darbiniekiem ierīkoja atpūtas istabas, dušas, vannu, lai pēc darba varētu nomazgāties. Vasarā daudzi bērni strādāja kompleksā. Tiem bērniem, kuri strādāja vismaz vienu mēnesi sovhoza labā, par brīvu bija garantētas pusdienas visam mācību gadam. Galvenās problēmas bija dažu cilvēku bezatbildība un alkoholisms. 1975.gadā uzbūvēja darbnīcas tehnikas remontam. 1986.gadā uzbūvēja jaunu kantori. Sovhoza direktors bija Artūrs Britāns. Vēlāk sovhoza direktori bija Kozlovs un Jānis Gasūns. Sovhoza „Aknīste” galvenie kadri bija Laimonis Medveckis - galvenais vetārsts, Valija Kancāne - vetārsts, Aija Arbidāne - agronome, Rozenbaka - grāmatvede, Jānis Gavars - inženieris, Gunvalds Miezāns - šoferis, Regīna Gasūne - grāmatvede, Grigale - kadru daļa, Valentīna Timofejeva - komjaunatnes sekretāre, Serafinovičs - partijas sekretārs. 20.gs. 80.gados radās problēmas ar darbinieku dzīvesvietām, tāpēc bija uzbūvēti jauni objekti. Pirmā jaunā māja uzbūvēta astoņdesmito gadu sākumā. Bija labiekārtoti dzīvokļi, pagalmā bērnu rotaļu laukums.
*
1991.gadā atjaunoja Latvijas neatkarību. Sākās pārmaiņas arī Aknīstē. 1991. g. Aknīstei piešķīra pilsētas tiesības.
Aknīstes pilsētas lauku teritorijā ir 127 zemnieku saimn. 5111 ha kopplatībā, 261 piemājas saimniecības 3589 ha kopplatībā, 224 personīgās palīgsaimniecības 380 ha kopplatībā. Lauks. izm. zeme 6570 ha, no tiem 4713 ha aizņem aramzeme, 871 ha – pļavas, 955 ha – ganības, 29 ha – augļu dārzi; meliorēti 4118 ha. Meži aizņem 4298 ha, krūmāji – 307 ha, purvi – 1047 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība 113 Ls/ha.
Darbojas lauksaimniecības uzņēmumi SIA „Lielmežotne” un SIA „Striki” un kūdras ieguves uzņēmums – SIA „Nordtorf” no 1996.g., 2017.g. decembrī
*
Aknīstes novadā šobrīd (2015) ir reģistrēti 3035 iedzīvotāji. Novada ekonomisko vidi raksturo četri specializācijas virzieni - kokapstrāde, lauksaimniecība un tās produkcijas pārstrāde, derīgo izrakteņu ieguve un tūrisms. Šobrīd Aknīstes novadā strādā 196 ekonomiski aktīvi uzņēmumi un katrs ir atradis savu darbības virzienu - kokapstrādi, lauksaimniecību, graudkopību, lopkopību, ēdināšanas pakalpojumus, celtniecību, kā arī bioloģiskā lauksaimniecību un lauku tūrismu. Starp lielākajiem novada uzņēmumiem minami SIA „Nordtorf”, SIA „Indāres", VSAC „Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca", SIA „Siliņi", SIA „Cesvaines kūdra" u.c. Savukārt, reģistrētais bezdarba līmenis Aknīstes novadā pašlaik ir 6,2%.
https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/1508-lps-un-swedbank-memoranda-ietvaros-aknistes-un-rundales-novados-atklati-bankomati - Publicēts: 2015.gada 05.oktobris
*
Reģistrēti Aknīstes, Viesītes un Ilūkstes ģerboņi (FOTO)
· 06 februaris 2023
Reģistrēti Aknīstes, Viesītes un Ilūkstes ģerboņi, oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis" ziņo Kultūras ministrija.
Aknīstes pilsētas ģerboni veido zaļā laukā zelta brieža galva, savukārt sudraba vairoga galva pārsegta un atbalstīta ar melnu. Ģerbonis reģistrēts ceturtdien, 2.februārī.
Tāpat 2.februārī reģistrēts Viesītes pilsētas ģerbonis, kas šķelts no kreisās puses ar zeltu un sarkanu. Kreisās spāres virzienā ir liektas piecas ozolzīles viena uz otru.
Savukārt piektdien, 3.februārī, reģistrēts Ilūkstes pilsētas ģerbonis, ko veido melnā laukā uzslējies zirgs sudraba krāsā.
Sagatavoja Aija Voitiške
Susējas pagasts (likvidēts 1957.gadā) atrodas Ilūkstes apriņķa rietumu daļā. Ziemeļos tas robežojas ar Slates, Biržu un Zasas pagastu, dienvidos ar Gārsenes, rietumos ar Aknīstes un austrumos ar Asares pagastu.
Pagasta platība 73,62 kv. km. Pagastā 227 saimniecības, no tām vecsaimniecību – 110 un jaunsaimniecību – 117. No iedzīvotājiem 96% latvieši, pārējie 4% – leiši, krievi un vācieši. 60% luterāņi un 40% katoļi. Pēc vecāku cilvēku nostāstiem, agrāk pagastā katoļu nav bijis, bet dzimtbūšanas laikos toreizējais Susējas muižas īpašnieks Vittenheims uz kārtīm iespēlējis un atdevis apm. 70 dzimtcilvēku no Drujas apkārtnes – Latgalē. Tie visi bijuši katoļi un nometināti pagasta ziemeļu daļā, kur arī tagad dzīvo katoļu lielākais skaits.
Lauksaimniecības stāvoklis pagastā vidējs, arī zeme vidēja, pārsvarā viegla smilts.
Pagastā ūdens un tvaika dzirnavas, jauna, moderni iekārtota tvaika pienotava, 3 pārtikas preču veikali un kiosks.
Latvijas kultūras veicināšanas biedrības Susējas nodaļa bijušo muižas krogu „Sudmaliņas” pārbūvējusi par plašāko tautas namu visā apkārtnē. Pagasta pašvaldība uztur vienu 6-kl. pamatskolu ar 3 skolotājiem un 100 skolniekiem. Pie skolas nodibināts mazpulks.
Visas vēsturiskās ziņas par pagasta senatni līdz ar pagasta arhīvu pasaules kara laikā gājušas zudumā. Pēc pagasta vecāko iedzīvotāju atmiņām un datiem, pagasta pašvaldība nodibinājusies 1861.g. Pagasta valdes pirmais sēdeklis ierādīts Susējas muižā, kādā neapdzīvotā ēkā. Pirmais darbvedis-skrīveris bijis vācietis Redlihs, tas izpildījis arī muižas skrīvera pienākumus. Redlihs ļoti labi sapraties ar zemniekiem, un drīz, kā muižniekiem nepatīkams, atlaists no amata. Ap 1862.-63.g. pagasta skrīveris ir Stenders, viens no plaši pazīstamā vecā Stendera radiniekiem, kas pastāvīgi dzīvo Gulbenē, bet uz Susēju atbrauc tikai zināmās dienās. Par pagasta vecāko (staršinu) šai laikā ir Skušķis, kas skaitās par vienu no izglītotākiem pagastā – ir mācīts mērnieks un labi pārvalda vācu valodu. No 1877.-1883.g. pagasta skrīveris ir Briedis, kas tādu pat amatu izpilda arī Rubeņu pagastā. Toreizējais Susējas un Asares muižas īpašnieks Valters-Vittenheims ir visai humāns cilvēks. Pagastnama būvei viņš dod par brīvu 3 ha lielu zemes gabalu un visus nepieciešamos būvmateriālus. Pagasta pašvaldība 1885.g. ķeras pie tagadējā pagastnama būves, ko izved pa daļai klaušu kārtā. Tāpat minētais Valters-Vittenheims dod zemi un materiālus jauna skolas nama būvei, ko pagasta pašvaldība uzceļ 1901.gadā. Līdz tam skola bija nepiemērotās telpās, pie saimniekiem, un kādu laiku pat vienā no pagasta 7 krogiem – Vilkupē.
Pēc pagasta pašvaldības pārcelšanas uz jaunizbūvēto pagastnamu, no 1885.g. līdz 1905.g. pagasta skrīveris bija Felikss Kalniņš un pagasta vecākais – Pēteris Mucenieks. Kā 1905.g. kustības atbalstītāju Kalniņu apcietina un atlaiž no amata. 1906.g. īsu laiku par skrīveri ir Bērziņš, 1907.g. par skrīveri pieņem Bulgakovu, kas sanāk konfliktā ar toreizējo krievu tautības komisāru un viņu tanī pašā gadā no amata atceļ. Pēc viņa par skrīveri pieņem Kļaviņu no Zasas, kas kopā ar pagasta vecāko P. Mucenieku nostrādā līdz pasaules karam. 1915.g. 31. augustā, ienākot vāciešiem, Kļaviņš ar pagasta arhīvu aizbrauc uz Krieviju.
1916.g. vācieši par pagasta vecāko ieceļ Stūri. Spaidu kārtā paņem no iedzīvotājiem visu, ko atrod sev par derīgu. 1918.g. decembrī ienāk lielinieki, kuri atkal ieved savu kārtību. Nodibina sevišķu izpildu komiteju, par kuras priekšnieku ieceļ Mežanci, kuru vēlāk partizāni nošauj. Pēc Latvijas nodibināšanas un lielinieku padzīšanas, 1919.g. sāk organizēties pagasta pašvaldība no vietējiem iedzīvotājiem. Pirmajā laikā trūkst kancelejas iekārtas, nav rakstāmlietu, jo vācieši un lielinieki visu izpostījuši. Daļu kancelejas inventāra ziedo pagasta iedzīvotāji. Šinī laikā darbvedis ir Viktors Griška, bet pagasta vecākais – Puķēns. Pagasta pašvaldībai daudz darba, lai savestu kārtībā izpostīto pagastnamu un skolas namu, kuru iekšējā iekārta kara laikā stipri cietusi.
1920.g. par darbvedi ievēlēja Pēteri Ribāku, bet par pagasta vecāko 1922.gadā – Mārtiņu Lejiņu, kas strādā līdz 1928.g., kad par pagasta vecāko ievēlēja Pēteri Prodiški. 1934.g. par pagasta vecāko atkal ieceļ Mārtiņu Lejiņu, bet par valdes locekļiem – Jāni Puķēnu un Juri Rozenbaku. 1936.g. 1.jūlijā darbvedi P. Ribāku un Asares pagasta darbvedi Juri Pūriņu pārceļ vienu otra vietā. Tāda pagasta pašvaldība darbojas līdz šim. Partiju laikā pagastā nebija vienprātības un sadarbības, bet 1934.g. 15.maijs visus partiju nemierus un ķildas nolīdzinājis un tagad pagasta pašvaldība sadarbojas ar iedzīvotājiem, izpilda un saprot pienākumus pret valsti un Vadoni.
Avots:
Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – Ilūkstes apriņķa pagastu pašvaldības, 1937. – 119.-122. lpp.
Susējas ciems izveidots 01.08.1945. Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā, kad pagasta teritorijā tika izveidots arī Aizpores ciems, kurš likvidēts 14.06.1954.
No 31.12.1949. Susējas ciems ietilpst Aknīstes rajonā, no 07.12.1956. - Ilūkstes rajonā, likvidēts 07.01.1957., teritorija pievienota Aknīstes strādnieku ciematam, izņemot P.Stučkas kolhozu, kas pievienots Slates ciemam.
Avots:
Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. - R., 1997.
Sagatavoja Edīte Pulere