Embedded Files
SATIKSME
Aknīstes pagasts / pilsēta
Satiksmes ziņā pagasts labā stāvokli: to šķērso 2 šosejas (Daugavpils-Neretas, pa kuru notiek kārtējā autobusa satiksme, un Aknīstes-Jēkabpils), kā arī apkalpo Jēkabpils-Aknīstes šaursliežu dzelzceļš. Pēc jaunā tilta atklāšanas pār Daugavu, starp Jēkabpili un Krustpili, dzelzceļu virsvalde uztur arī kārtējo autobusa satiksmi starp Aknīsti un Jēkabpili.
Avots: Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – Ilūkstes apriņķa pagastu pašvaldības, 1937. – 11. lpp.
Aknīsti šķērso autoceļi Nereta-Subate, Aknīste-Bebrene.
Avots: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. – R.: Zinātne, 1967. – 46.lpp.
Lauku teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļi Vecumnieki-Nereta-Subate (P73) un Siliņi-Aknīste (P74).
1.pasaules kara laikā vācieši uzbūvēja Aknīstes-Jēkabpils šaursliežu dzelzceļu (st. Aknīste, Radze, Susēja).
Avots: Latvijas pagasti, I. – R.: Preses mans, 2001. – 35., 36.lpp.
Šaursliežu dzelzceļš
Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā uzbūvēja pagaidu kara lauku dzelzceļu tīklu Vācijas un Krievijas armiju apgādei aptuveni 1000 km garumā. Pēc kara teju visu vācu armijas militāro transporta tīklu saremontēja un izmantoja miera laika kravu un pasažieru pārvadāšanai. Šie dzelzceļi Latvijā kalpoja līdz pat 20.gadsimta 70.gadu sākumam.
Foto: 600 mm platuma dzelzceļi 1917.g.
Foto: Tilts Aknīstē pār Dienvidsusēju*
(iespaidīgā, vairāk nekā 10 m augstā konstrukcija) 1.pasaules kara gados
Avots: Ņiprais mazbān'īt's // Ilustrētā Pasaules Vēsture, 2008. Nr.8 - 64., 66.lpp.
* žurnālā kļūda, jo rakstīts pār Ziemeļsusēju, bet cauri Aknīstei tek Dienvisdusēja
Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls bija Latvijas lielākais 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkls, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam, kad tas tika slēgts un nojaukts. Dzelzceļš savienoja lielākās Sēlijas pilsētas un vairākus ciemus: Neretu, Viesīti, Daudzevu, Jēkabpili, Aknīsti un citus. Maksimālais dzelzceļa kopgarums tā pastāvēšanas laikā bija 280 km.
Dzelzceļa līnijas būvēja vācu armija un vietējie iedzīvotāji no 1915. līdz 1916.gadam, lai apgādātu gar Daugavu izvietoto fronti.
Līnijas Siliņi - Aknīste pamatā bija līnijas Pasmalve (Lietuva) - Eglaine – Geidāni - Siliņi un Roķiški – Aknīste - Geidāni. Pēc 1923.gada posmi no Eglaines līdz Geidāniem un no Roķiškiem līdz Aknīstei tika slēgti. Līnija Aknīste – Geidāni - Siliņi pastāvēja līdz 1964.gadam, kad tika slēgts posms Aknīste - Zasa, bet, spriežot pēc Latvijas dzelzceļa kartes, kustība posmā Geidāni - Aknīste nenotika jau 1962. gadā.
Lielākās stacijas bija Viesīte, Nereta, Jēkabpils, Siliņi un Geidāni. Līdz līnijas Geidāni - Eglaine likvidācijai (1923.gadā) Geidāni bija trīsvirzienu mezgla stacija. 1927.gadā stacija tika atkal atvērta. Otrā pasaules kara laikā stacija tika sagrauta. 1956.gadā uzcēla jaunu stacijas ēku.
Foto: Vilcienu saraksts maršrutā "Jēkabpils - Aknīste" 1940.g. vasarā
Avots: Viesītes šarsliežu dzelzceļš // http://lv.wikipedia.org/wiki/Vies%C4%ABtes_%C5%A1aurslie%C5%BEu_dzelzce%C4%BC%C5%A1
Asares pagasts
Asares pagastu šķērso labi grantētu ceļu tīkls.
Avots: Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – Ilūkstes apriņķa pagastu pašvaldības, 1937. – 16. lpp.
Teritoriju šķērso republikas nozīmes ceļš Aknīste-Bebrene (Daugavpils virzienā).
Avots: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. – R.: Zinātne, 1967. – 112.lpp.
Gārsenes pagasts
Pagasta novadu šķērso vairāki veci zemes ceļi, krustodamies muižas un pagastnama tuvumā: ziemeļdienvidu virzienā – Ilūkstes-Neretas ceļš pie Vilkupes-Gārsene-Bajāri-Roķiškis (Lietuva) un atzarojums – Gārsene-Tumasāņi-Obeliai (Lietuvā); austrumrietumu virzienā – Subāta-Rūdupe-Gārsene-Elsīte-Aknīste.
Pagātnē dzīvākā kustība ritējusi pa ziemeļdienvidu ceļiem. Seni nostāsti liecina, ka pa Vilkupes-Gārsenes-Bajāru-Rākišku ceļu 16.-17.g.s. leišu-poļu vojevodas veduši mājās naturālās naturālās nodevas no savām vasaļu muižām Inflantijā (Latgalē), bet krievu laikos pa šo ceļu bagātīgi virzījušies Augšzemes ražojumu vezumi uz Roķišku nedēļas tirgiem vai Kamaju gada tirgiem. 1812. g. pa to pašu ceļu atkāpās lielas krievu karaspēka daļas un tām sekoja vācu kara pulki. Ceļam Ābeļu (Obēliai) virzienā bija sevišķi liela nozīme, jo Ābeļi gārseniešiem bija tuvākā dzelzceļa stacija.
Avots: Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – Ilūkstes apriņķa pagastu pašvaldības, 1937. – 39. – 47 .lpp.
Caur ciema centru ved ceļš no Aknīstes uz Subati un Abeļiem (Lietuvas PSR).
Avots: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. – R.: Zinātne, 1967. – 562.lpp.
Gārsenes pag. ZA daļu skar 1.šķiras autoceļš Vecumnieki-Aknīste-Subate (P73), pag. šķērso 2. šķiras autoceļi Aknīste-Gārsene-Ausmas (V709) un Vilkupe-Gārsene-Lietuvas robeža (V823).
Avots: Latvijas pagasti, I. – R.: Preses mans, 2001. – 305. – 307. lpp.
SAKARI
Aknīstes pilsēta un pagasts
Ciemā atrodas sakaru nodaļa.
Avots: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. – R.: Zinātne, 1967. –562.lpp.
Asares pagasts
1899.g. iekārtoja telefona satiksmi ar Vitenheima Susēju un Subati.
1902.g. Asari caur Biržiem pievienoja Jēkabpils telefona centrālei.
LVVA, 2977.f., 1.apr., 277.lieta, 2.-8.lp. (Asares pagasta vēsture)
Asares tautas nams (privātpersonas īpašums), kur 1935.gadā ierīkota pagasta pasta palīgnodaļa.
Avots: Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – Ilūkstes apriņķa pagastu pašvaldības, 1937. – 18.lpp.
Divas sakaru nodaļas (viena Asarē).
Avots: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. – R.: Zinātne, 1967. – 111., 112.lpp.
Gārsenes pagasts
Pagastnamā atrodas telefona centrāle un pasta palīga nodaļa, ko pārzina pagasta darbvedis.
Avots: Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības 1937.gadā. – Ilūkstes apriņķa pagastu pašvaldības, 1937. – 39. – 47 .lpp.
Ciemā atrodas sakaru nodaļa.
Avots: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. – R.: Zinātne, 1967. –562.lpp.
Gārsenes pasta nodaļa.
Avots: Latvijas pagasti, I. – R.: Preses mans, 2001. – 305. – 307. lpp.
Ziņu par mobilajiem sakariem un internetu projekta autorēm nav.
Prese
Aknīstes Komunārs – laikraksts iznāca 1950–56 Aknīstē 3 reizes nedēļā. Izdeva Latvijas kompartijas Aknīstes rajona komiteja un darbaļaužu deputātu padome. Pirmais redaktors J.Sīlis (1950–52).
Avots: https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Akn%C4%ABste&id=930856&g=1
Aknīstes 49.tipogrāfijā Aknīstē, Padomju ielā 24*, 1950.gada 3.oktobrī redaktors Jānis Sīlis turēja rokās pēc tipogrāfijas krāsas smaržojošo tikko iespiesto Aknīstes rajona laikraksta «Aknīstes Komunārs» pirmo numuru. To drukāja 1620 eksemplāros.
Avots: Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.53 (05.05.1989), 2.lpp.
Jānis Kuciņš no 1952. gada līdz 1955. gadam bija laikraksta «Aknīstes Komunārs» redaktors.
Avoti: Stars (Madona), Nr.31 (12.03.1983), 4.lpp. / Skolotāju Avīze, Nr.11 (16.03.1983), 5.lpp.
Grāmatizdevējam, novadpētniekam, žurnālistam Arvīdam Celmiņam (1931-2017) pirmā publikācija bija 1951.gada 29.septembrī laikrakstā "Aknīstes Komunārs".
Avots: https://www.literatura.lv/personas/arvids-celmins
* turpat atradās arī laikraksta redakcija
! Diemžēl "Aknīstes Komunārs" www.periodika.lv nav atrodams. Var interesēties Aknīstes bibliotēkā, Jēkabpils Vēstures muzejā (bet nav visu numuru) un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kad Aknīstes rajona teritoriju pievienoja Ilūkstes (1957), Daugavpils (1963) un Jēkabpils (1967) rajoniem, iedzīvotāji abonēja attiecīgā rajona laikrakstu: "Sarkanais Karogs", "Avangards", "Padomju Daugava" - tagad "Brīvā Daugava".
1994.-2009.g. Aknīstes, Asares un Gārsenes pašvaldības izdeva informatīvās avīzītes "Mana Aknīste", "Asares Pagasta Vēstis" un "Gārsenes Vēstis", kurās iedzīvotājus informēja gan par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, gan pasākumiem u.c. notikumiem. Par katras pašvaldības izdevumiem interesēties tās bibliotēkā.
Izveidojoties Aknīstes novadam (2009), iznāca "Aknīstes Novada Vēstis".
Pēc 2021.gada administratīvi teritoriālās reformas Aknīstes novadu pievienoja Jēkabpils novadam, šobrīd iznāk "Jēkabpils Novada Vēstis".
Page updated
Google Sites
Report abuse