Izmantojot kabatas lukturīti un nelielu bumbiņu, kas reprezentē Zemi iespējams vērot gaismas ēnas novietojumu un gaismas koncentrāciju. Ja iespējams, katrs no mājām var paņemt līdzi kabatas lukturīti un no papīra un diega izgatavot savu "Sauli" un "Zemi".

1. Diena un nakts. Uz "Zemes" bumbiņas ziemeļu puslodē uzlīmē mazu uzlīmīti, kas parādītu Latvijas atrašanās vietu. Tad ar gaismiņu (Sauli) spīdina virsū un skatās, kur veidojas ēna, kur gaisma. Runā par Zemes rotāciju, dienu un nakti.

2. Vasara un Ziema. Kāpēc pastāv gadalaiki? Kāpēc ziemā Saule nesilda tā pat kā vasarā? Kāpēc Austrālijā ir vasara, kad mums ir ziema? Var novietot vienu lukturīti perpendikulāri pret kādu virsmu radot koncentrētu gaismas staru un otru pagrieztu leņķī - radot izkliedētu gaismas staru. Pēc kāda laiciņa var ar rociņu pataustīt, kurā vietā uz galda ir siltāks, kurā vēsāks. Pēc tam parādīt, ka šāds pats gaismas izkliedējums rodas arī no Saules uz Zemes, kad tā rotē orbītā. Un tā kā Zemes ass nav novietota vertikāli, bet gan nedaudz slīpi, tad arī gaismas izkliedējums mainās no Zemes un Saules novietojuma.

Uz galda vai aktīvākā varintā pa telpu izkārto uzrakstus "Diena", "Nakts", "Rīts", "Vakars". Bērniem uzdevums pievienot attiecīgajam dienakts laikam noteikto apgalvojumu.

1. Var izdrukāt attēlus ar Mēness fāzēm un katru dienu atzīmēt kādā fāzē Mēness atrodas vai izmantot kalendāru, kur pielīmē Mēness attēlus.

2. Pēc Mēness fāžu pētniecības bērni paši no plastilīna var veidot savus 3-dimensiju Mēnešus dažādās fāzēs.

3. Kāpēc Mēnesim ir caurumi (krāteri). Ārā var nogludināt smiltis un mest pret tām akmentiņus, parādot kā meteorītiem krītot ir veidojušies krāteri.

4. Vai Mēness spīd? Pats Mēness nespīd, tas atstaro Saules gaismu. To var parādīt ar spogulīti, kabatas lukturīti un bumbiņu, kas attēlo Zemi. Gaismiņu novieto pret spoguli, lai no spoguļa krītošais gaismas stars atstarotos uz bumbas. Pārvietojot spogulīti, mainās arī gaismas stars.

1. Uz grīdas vai liela plakāta var izlikt Saules sistēmas planētas un Sauli. Ja iespējams, var izmantot bumbas vai no avīzēm satītas bumbiņas. Var lūgt atrast mūsu planētu, salīdzināt, kura ir vislielākā, kura vismazākā, kura vistālāk no Zemes un Saules, un kura vistuvāk. Uz kuras varētu būt visaukstāk un uz kuras viskarstāk. Var pastāstīt nedaudz par katru planētu, parādīt, kā tās rotē ap Sauli, uzzīmējot to orbītu vai izmantojot diedziņu ceļa iezīmēšanai.

Īsi apraksti par planētām

2. Ja iespējams, uz grupiņu atnes dažādus augļus (ja ne, var izdrukāt augļu bildi), kas parādītu planētu proporcionālo lielumu. Jupīters - arbūzs, Saturns - greifrūts, Urāns - ābols, Neptūns - laims, Zeme- ķiršu tomātiņš, Venera - krūmmellene, Marss - zirnis, Merkurs - pipara graudiņš. Un Saule būtu kā 10 lieli ķirbji. Veikt salīdzināšanas darbības.

3. Vai zinājāt, ka planētām katrai ir sava skaņa? Kad ir izpētītas dažādas planētas, var paklausīties kā no kosmosa ir veidoti planētu skaņu ieraksti. Planētu skaņas.

Kā pēdējo tēmas uzdevumu var apskatīt raķetes palaišanu.

Variācijas:

1. No krēsliem, plediem, klučiem un mantām var veidot savu raķeti. Uzlikt fonā laika atskaiti un izspēlēt raķetes palaišanu. Lidojuma laikā var gatavot savas kosmiskās uzkodas un aizlidojot galā pētīt dažādus "kosmosa" akmeņus vai varbūt noskatīties kādu multeni.

2. Uztaisa savas raķetes kā papīra lidmašīnītes.