Variācijas:

1. Kas pietrūkst? Izliek kartiņas, izrunā, kas tajās redzams, apgriež otrādi samaisa un vienu noņem nost. Kartiņas tiek atgrieztas atpakaļ ar attēlu vai vārdu uz augšu un visi cenšas uzminēt, kura kartīte tika izņemta no spēles.

2. Var noderēt, lai mācītos dzejoļus, dziesmiņas, vai izrādes tekstus. Kartiņas ar vārdiem saliek secīgi pēc kārtas un visi kopā izrunā teikumu, dziesmas vai dzejoļa rindu, ko tās attēlo. Pēc kārtas, pa vienai kartītes tiek noņemtas/apgrieztas otrādi, bet visi turpina izrunāt neredzamos vārdus vai frāzes.

Bingo, ko mēdz saukt arī par Loto jeb Muciņām, ir laba spēle, lai mācītos skaitļus. Taču šīs spēles variācijas ar bingo kartītēm var izmantot, lai meklētu, saklausītu, pierakstītu atrastos vārdus vai objektus.

Piemēri:

1. Āra bingo. Kartītē tiek ievietoti mācību tēmai atbilstoši attēli vai vārdi. Bērni pagalmā vai pastaigas laikā, kādā noteiktā vietā cenšas pamanīt visus objektus un atzīmēt tos savā kartītē.

2. Filmu bingo. Video, animāciju vai filmu laikā bērni cenšas saskatīt un savā kartītē atzīmēt redzētos objektus.

3. Klausīšanās bingo. Stāstu laikā bērni cenšas saklausīt vārdus, kas atrodas viņu bingo kartītēs.

Lai lejupielādētu Bingo šablonus uzspiediet uz tiem ar labo peles taustiņu un izvēlieties pogu "save image as" jeb "saglabāt attēlu kā".

Izmēģiniet pielāgot šos šablonu pēc vajadzībām Canva interneta vietnē.

Vārdu kartītes, dažādi objekti, burti vai cipari, kas paslēpti telpā palīdz pievērst uzmanību, izkustēties meklējot paslēpto un pēc atrašanas sniedz pamatu diskusijas uzsākšanai par atradumiem.

Variācijas.

1. Meklējot tiek dotas norādes - auksts, silts, karsts (jo meklētājs atrodas tuvāk objektam, jo "kļūst siltāks") vai mācoties puses var teikt pa labi vai pa kreisi.

2. Viens spēlētājs aizgriežas vai iziet blakus telpā, pārējie sēž aplī. Pie viena no apļa dalībniekiem ir paslēpts kāds objekts (visērtāk, ja šim objektam var uzsēsties virsū). Šis cilvēks sit plaukstas, knipjus, rāda dažādus žestus un pārējie cenšas atkārtot kustības. Kad cilvēks, pie kura paslēpts objekts, nomaina kustību, tad pārējie arī pielāgojas jaunajam ritmam. Cilvēks, kurš izgāja ārā nostājas apļa vidū un cenšas uzminēt kustības mainītāju. Ja tiek uzminēts pareizi, kustības rādītājs atklāj pie sevis paslēpto objektu.

Spēlē visi sasēžas rindā. Pirmais dalībnieks izdomā vai vadītājs parāda attēlu ar vārdu, ko jāiečukst ausī blakus sēdētājam. Blakus sēdētājs iečukst vārdu nākamajam cilvēkam un tā vārds tiek padots līdz rindas beigām. Pēdējais nosauc vārdu skaļi, tiek salīdzināts pirmais nosauktais vārds ar pēdējo.

Variācijas.

1. Visi dalībnieki sasēžas kolonā un pēc kārtas viens otram uz muguras ar pirkstu zīmē nelielu attēlu, ciparu vai burtu, kas tiek parādīts pirmajam spēlētājām. Pēdējam šis zīmējums jāuzzīmē uz papīra. Var veidot precizitātes sacensības, kura grupa (ne vairāk par pieciem) būs sapratusi pareizi doto zīmējumu.

2. Visi sastājas kolonnā un pēc kārtas viens otram parāda kādu žestu kombināciju. Skatīt piemēru šeit.

Metodei var izmantot objektu kartītes, priekšmetus, dabas materiālus (lapas, zarus, akmeņus).

Variācijas:

1. Tēmai raksturīgie priekšmeti/kartītes tiek izkārtotas pa telpu un vadītājs, lūdz aizskriet (aizlēkt, aizrāpot, aizcilpot...) līdz norādītajam.

2. Telpā ir iezīmētas zonas, kur norādīti konkrēti objektu veidi. Bērniem tiek dotas kartītes, kas jāieliek attiecīgajās zonās. Piemēram, zonas ir augļi, dārzeņi, ogas un uz kartītes ir uzzīmēts burkāns, ābols vai mellene. Saņemot kartīti "burkāns" bērns to aiznes uz dārzeņu zonu.

1. Visi nosēžas aplī un apļa vidū tiek nolikti attēli ar mācību tēmai raksturīgiem vārdiem, kurus būs jāiekļauj stāstā. Tiek izvēlēts vadītājs, kas iet apkārt un stāsta stāstu, piemēram: "Reiz es gāju pa mežu un ieraudzīju ...". Tam, kuram vadītājs uzliek roku uz pleca, ir jānosauc kāds no vārdiem attēlā, tādejādi pabeidzot teikumu un kopīgi veidojot stāstu.

2. Visi sasēžas aplī , skolotājs liek roku uz pleca un nosauc vienu vārdu katram dalībniekam. Ja vārds atbilst konkrētai pazīmei, spēlētājam ir jāsasit plaukstas, jāpalecas vai jārībina kājas utt. Papildus var izmantot izslēgšanas metodi (ja nesasit plaukstas - spēlētājs izstājas).

Iepriekš tiek iezīmēts rūtains laukums. Vadītājs ir sagatavojis norāžu lapu, kurā ir atzīmētas "mīnas" (sk. blakus attēlu). Spēlētāji nostājas vienā kolonnā, pa vienam cenšas iziet "mīnu lauku". Vadītājs seko līdzi katram solim, ja kaut viena kāja tiek sperta uz mīnas, viņš saka "BUM" un spēlētājs iet atpakaļ nostāties kolonnas beigās. Turpina nākamais spēlētājs. Spēle beidzas, kad visi veiksmīgi tikuši otrā pusē. Ja ir saskanīga grupiņa var ļaut viens otram palīdzēt, teikt priekšā kur jākāpj.

Ar šo spēli var mācīties stātīt norādes un atšķirt labo no kreisās puses.

Līdzīgi kā spēlē "Mīnu lauks" tiek dota secība, kā jāvirzās cauri norādītajiem laukumiem. Laukumi var sastāvēt no skaitļiem, burtiem vai jebkuriem citiem attēliem.

Variācijas.

1. Notiek virzība pa attēliem kā caur mīnu lauku, iepriekš ir pierakstīta secība, un visi cenšas tikt cauri, atceroties, kādu ceļu veica iepriekšējais spēlētājs.

2. Var spēlēt pāros. Vienam tiek dota kartīte ar vārdu vai ciparu kombināciju, piemēram "DACE". Spēlētājs sauc šo vārdu pa burtiem, otram jāatrod nosauktie burti, jāpiesit ar plaukstu vai jāsoļo pa burtu attēliem.