Programma ir izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Universitāti un mecenāta "Ad verbum" atbalstu.
Projekta mērķis ir sniegt pirmsskolas un interešu izglītības pedagogiem ieskatu par spēļu un spēliskošanas elementu izmantojumu mācību procesā. Programma nodrošina tikai pašu pamatu apgūšanu un neiegrimst dziļākā nozares izpētē. Informācija var noderēt arī sākumskolas, interešu izgglītības skolotājiem un aktīviem bērnu vecākiem.
Programmā ir pieejama informācija par spēliskošanas izmantojumu mācību procēsā, forumi, kur dalīties un atrast papildus piemērus, materiālus un spēles, ko var izmantot darba procesā.
Par spēļu pieeju izglītībā
Tradicionāla izglītība lielākoties nespēj noturēt izglītojamo uzmanību un nesniedz iespēju bērnam pašam veikt izvēles mācību procesā, kas samazina to radošumu, aktīvo iesaisti un vēlēšanos apgūt zināšanas (Lamrani 2020). Pirmsskolas izglītība ir jābalsta rotaļu mācībās un jaunie standarti balstās tieši uz to. Biežāk tiek pielietota spēlēšanās jeb rotaļas, kas palīdz vadīt bērna mācīšanās procesu. Tās var iedalīt:
1. Pētījuma spēlēšanās - noris izmantojot fiziskās prasmes un sajūtas, lai uzzinātu par materiāliem un to īpašībām.
2. Konstruktīvā spēlēšanās - izmantojot dažādus materiālus (klučus, plastilīnu, smiltis, uc.). tiek izprasta lietu sakarība, risināti uzdevumi.
3. Radošā spēlēšanās - mākslas un dabisko materiālu izmantošana veicinot elastību, oriģinalitāti, iztēli un jaunu sakaru veidošanu.
4. Sociāli teatrālā spēlēšanās - ietver mijiedarbību un verbālu saziņu ar vienu vai vairākiem spēles partneriem attiecībā no izvēlētās spēles.
5. Fizisko kustību spēles - tiek iesaistītas dažādas smalkās vai lielās motorikas prasmes, visa veida fiziskajās kustībās.
6. Valodas vai vārdu spēles – iekļauj ritmu, vārdu spēles, mīklas un jokus (Lamrani 2020).
Spēliskošanas pieeja
Armando Toda piedāvā divdesmit vienu spēļu elementu dimensiju, kas paredzētas tieši mācību procesam. Tās tiek iedalītas piecās lielās grupās: spēles vides dimensija, sociālā dimensija, personiskā dimensija, izdomas dimensija, veiktspēja / mērīšana (Toda, 2019). Bieži izglītībā spēļošanu var skatīt arī no 4 aspektiem: mācīšanos caur stāstu stāstīšanu, mācību novērtēšanai un atgriezeniskās saites sniegšanai, problēmsituāciju risināšanai, jaunas pieredzes apgūšanai. (OECD, 2018). Apkopojot šīs idejas programmā padziļināti tika aplūkoti četri virzieni:
1. Mērķtiecīga, aktīva virzība uz mācību mērķu sasniegšanu, caur praktisku izzinošu darbību, tālāk saukta par
Projekti un centriņi (Projekts kā mērķis, centriņi kā bērnu radošās darbnīcas, kurās tiek dažādos veidos
apgūta mācību viela);
2. Informācijas nodošana bērniem un bērnu pieeja informācijas konstruēšanā, šīs sadaļas nosaukums - Stāsti
3. Atgiezeniskā saite, kurā tiks apskatīti veidi kā pedagogiem iegūt un nodod atgriezenisko saiti bērniem, lai virzītu mācību procesu.
4. Mini spēles - spēles un metodes, ko var izmantot mācību procesā.