Metodiskais materiāls veltīts 11. novembra svētkiem - Lāčplēša dienai, lai pamatskolas skolēni izprastu Brīvības cīņu nozīmi, kā arī noskaidrotu Lāčplēša Kara Ordeņa vēsturi. Tēma aktuāla arī mūsdienās, jo varonību pierāda mediķi, glābēji, karavīri, ugunsdzēsēji un citi cilvēki, viņi tiek pamanīti, veidojot apbalvojumu “Latvijas lepnums”. Šajā stundā tiek runāts par jauniešu drosmi atbildīgos dzīves posmos, kad karā devās skolnieki, kuriem bija tikai 12 gadi un jauniešiem, kuri spēj izglābt cilvēkus ugunsgrēkā vai ielūzušus āliņģī. Varonība - tēma, kas būs aktuāla vienmēr, bet par visu labo ir jāprot pateikt Paldies, stundā saruna arī par pateicību.

Tēma par jaunlaiku revolūcijām sniedz izglītojamajiem ieskatu Rietumu civilizācijas vērtību veidošanās procesā, ļauj izprast tautas varas un cilvēktiesību jēdzienus un būtību, kas bija centrālie jautājumi abās revolūcijās.

Pārbaudes darbā skolēni demonstrē iegūtās zināšanas un izpratni par jaunlaiku revolūcijām Francijā un Ziemeļamerikā, to nobriešanas un izcelšanās cēloņiem, norisi, rezultātiem un sekām, kā arī nozīmi mūsdienu Rietumu sabiedrības uzskatu sistēmā par sabiedrību un valsti

Materiāls paredzēts kā summatīvi vērtējamais darbs 8.klasē.

Latvijas valsts proklamēšana un Brīvības cīņas ir, varbūt, svarīgākais notikums Latvijas XX gs. vēsturē. Tam tiek veltītas 8 mācību stundas ar apjomīgu ieskaiti noslēgumā.

Jauniešu attieksme, zināšanas un izpratne par notikumiem Latvijā, Eiropā un pasaulē Pirmā pasaules kara un pēckara gados visskaidrāk atklājas radošajā darbā - strukturētā esejā, kas prasa gan nozīmīgāko faktu, personu un jēdzienu atlasīšanas māku, gan cēloņseku sakarību izpratni un analīzi. Izglītojamo interpretācijas un vērtējumi ļauj ne tikai diagnosticēt viņu zināšanu un izpratnes dziļumu par Latvijas valsts tapšanu, bet arī dod iespēju pedagogiem veidot jauniešu attieksmes, virzīt viņu vērtīborientācijas patriotisma un savas zemes mīlestības gultnē.

Materiāls paredzēts kā summatīvi vērtējamais darbs - esejuzdevums 12.klasei

Ar pēckara konfliktiem un kariem tiek saprastas starptautiskās attiecības un to samezglojumi laika posmā pēc Otrā pasaules kara līdz PSRS sabrukumam, kad, “aukstā kara” apstākļos, valdošais bija bipolārais starptautisko attiecību modelis.

Ieskaites mērķis ir nostiprināt skolēnu zināšanas un izpratni par pasaules kārtību, kāda izveidojās saskaņā ar Jaltas-Potsdamas sistēmu, par no tās izrietošo starptautisko konfliktu un karu būtību, par pasaules politisko sadalījumu Austrumi (PSRS un tā sabiedrotie) - Rietumi (ASV un to sabiedrotie).

Lai skolēni izprastu tēmu, tai tika veltītas 6 mācību stundas politikas un tiesību kursā, kuru ietvaros tika aplūkota karu un konfliktu teorija; skolēni prezentēja konkrētu sevis izvēlēto pēckara konfliktu vai karu, kā arī sagatavoja strukturētu ziņojumu par to.

Materiāls paredzēts kā summatīvi vērtējamais darbs 12.klasei