Mazajā Tīreļpurvā, Klīves mežniecības teritorijā, vietās, kur 1916. g. 23.XII / 1917.g.5. I pirms Ziemassvētku kauju sākuma bija novietojušies 8 latviešu strēlnieku pulki, 1991.g. 5.I ar Latvijas Kultūras fonda gādību tika uzstādīti sārtā granīta piemiņas akmeņi ar pulku devīzēm. Tēlnieks Uldis Sterģis.

Pirmais uz fronti cīņā pret vāciešiem devās 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons. 9. oktobra vakarā 12 virsnieki, 819 apakšvirsnieki un strēlnieki ar četriem ložmetējiem, 40 zirgiem atstāja kazarmas un devās pretī nezināmajam.

Bataljona rotas tika piekomandētas 12. Sibīrijas strēlnieku divīzijai un pakļautas ģenerālim Egertam.

12. oktobrī strēlnieku 2. rota, kas izturēja galveno triecienu, dienas sadursmē zaudēja divus biedrus — strēlnieku Jēkabu Voldemāru Jāņa d. Timmu un strēlnieku Andreju Jura d. Stūri. Tās pašas dienas vakarā ap pulksten 20 notika īsa apšaude ar vācu izlūkiem, kurā krita 2. rotas strēlnieks Jons Jona d. Gavens. Pirmie trīs latviešu strēlnieku bataljonu kritušie pēc nāves tika apbalvoti ar 4. šķiras Svētā Jura krustu un viņiem piešķīra jefreitora dienesta pakāpi.

Kritušos karavīrus sanitārās nodaļas automašīna pārveda uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur atradās armijas evakuācijas punkts.

Bēres organizēja Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, kas panāca, ka pirmajiem trim varoņiem ierāda kapavietas Ķeizarmežā. Līdz ar to tika likti pamati mūsu tautas svētnīcai — Rīgas Brāļu kapiem.

Kaut gan 15. oktobris bija darbdiena (ceturtdiena), J. V. Timmu, A. Stūri un J. Gavenu izvadīja ļaužu tūkstoši. Mūsu tautas vēsturē tā ir viena no lielākajām manifestācijām. Pirmos kritušos pēdējā gaitā pavadīja gan rīdzinieki, gan arī daudzi bēgļi no Kurzemes un Zemgales. Cilvēkus uz bēru ceremoniju, kura sākās “Māmuļā”, aicināja Rīgas laikraksti. Kapos mācību komanda cīņasbiedrus pavadīja ar trīskāršu šauteņu salūtu.

Pēc uzrunas kapteinis R. Bangerskis uz kapa nolika vainagu ar uzrakstu “Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā”. Kritušo cīņasbiedru vainagu rotāja zīmīgi vārdi — “Jo retākas kļūst mūsu rindas, jo ciešāk ap karogu stāsim”.

N 56° 50.865; E 023° 42.889

1990. 13.X Maztīreļpurva A malā pie bij.Kraslovsku māju ceļa atklāja piemiņas akmeni pirmajiem trim kritušajiem latviešu strēlniekiem. Tas ir tēlnieka Ulda Sterģa apstrādāts sarkans laukakmens (ņemts no Vilces Igates grantskarjera). Kādreiz piemiņas plāksne bija piestiprināta pie Kraslovsku māju ozola.

N 56° 51.958; E 023° 39.592

20.gados Ložmetējkalnā tika uzstādīts liels koka krusts. Tad vairākus gadus tur nebija nekādas piemiņas zīmes. 1977.14.VII Ložmetējkalnā uzstādīja piemiņas akmeni (bez plāksnes). Akmens atvests no Cēsu rajona Stalbes pagasta. Uzstādīšanas darbus veica Jelgavas ūdenssaimniecības celtniecības 13.PMK.

1987.g.17.I pie akmens tika atklāta kapara piemiņas plāksne ar tekstu latviešu un krievu valodā: LOŽMETĒJKALNS – PIRMĀ PASAULES IMPERIĀLISTISKĀ KARA CĪŅAS VIETA. ŠEIT 1917. GADA JANVĀRĪ KAUJĀS LATVIEŠU UN SIBĪRIJAS STRĒLNIEKU PULKI CĪNĪJĀS PRET ĶEIZARISKĀS VĀCIJAS KARASPĒKU.

1990.g. rudenī plāksne tika sabojāta (sašauta), bet 1993.g. maijā norauta. Augustā tika pielikta koka plāksne ar tekstu: LOŽMETĒJKALNS – LATVIEŠU STRĒLNIEKU ZIEMASSVĒTKU KAUJU PIEMIŅAI.

N 56° 52.952; E 023° 44.878

Pāris kilometrus pa kreisi no Rīgas-Kalnciema šosejas 25.km pie Tīreļu mājām (bij. Antiņu mežsarga māja Nr.1) atrodas paši lielākie 1.Pasaules kara brāļu kapi, kuros vienkopus guldīti ap 1800 latviešu strēlnieku un 2000 karavīru no citām krievu armijas daļām.

1.Pasaules kara laikā pie mežsarga mājām Nr.1 atradās II Latviešu strēlnieku brigādes pārsiešanas punkts. Nākamajā dienā pēc Ziemassvētku kauju sākuma – 1917.g. 6.I (j.st.) – naktī vien šeit apglabāja 105 kritušos strēlniekus no 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulka. Apbedīšanas ceremoniju veica pats pulka komandieris pulkvedis Jukums Vācietis, Bernharda Valles vadītā pulka orķestra pavadībā. Uz kapa tika uzstādīts koka obelisks.

1925.g.7.VI Valsts prezidents J.Čakste atklāja pēc arhitekta Eižena Laubes projekta Brāļu kapu komitejas gatavoto betona obelisku (230 x 88 x 55 cm) ar uzrakstu:

1916. – 1917.

ŠE APGLABĀTO

1240 LATVJU STRĒLNIEKU

PIEMIŅAI

KURI KRITA VARONĪGĀS CĪŅĀS

PRET VĀCIEŠIEM IEBRUCĒJIEM PIE

LOŽMETĒJU KALNA

LABĀK MANU GALVU ŅĒMA,

NEKĀ MANU TĒVUZEMI.

Turpmākajos gados šeit apglabāto skaits pieauga.

Jau 1928.g. vasarā Brāļu kapu komitejas Valde piešķir Babītes nodaļai Ls 600 lielu pabalstu kapu kopšanai un atsevišķu kapu parvietošanai uz kopējiem kapiem.

1936.g. vasarā BKK Babītes nodaļa uzsāka no apmēram 30-40 Babītes pagastā esošajām karavīru apbedījumu vietām trūdus izrakt un savest vienkopus Brāļu kapos pie Antiņu mežsargu mājām. Tā paša gada 16.VIII kapus iesvētīja. Pārapbedīšana tomēr vēl turpinājās un tikai 1937.g.XII BKK Babītes nodaļa ziņo, ka kapu izveidošana tuvojas noslēgumam un lūdz komiteju izstrādāt projektu jaunceļamam piemineklim. Valde nolemj uzdot arhitektam šādu projektu izstrādāt. Nav zināms vai tas tika izdarīts, bet realizēts dabā gan netika.

Mūsdienās teritoriju, kurā nav kapu kopu, veido zālājs ar celiņiem un dažādu koku stādījumi.

Blakus Antiņu kapiem blakus būs redzama atpūtas vieta un betonēts bunkurs – kādreizējā medikamentu noliktava, kas lazaretes vajadzībām būvēta 1917. gadā. Lai arī tautā runā, ka šai betona bunkurā vesti kritušie pirms apbedīšanas brāļu kapos, tas tomēr neatbilst īstenībai. Pārsimts metrus tālāk būs atjaunotie strēlnieku nocietinājumi.

N 56° 52.377; E 023° 37.620

Pie Silenieku mājām (mājas pēc 1.PK nav atjaunotas), Rīgas – Kalnciema šosejas malā atrodas 1.PK brāļu kapi, kur lielākā daļa apbedīto krituši Ziemassvētku un Janvāra kaujās Ložmetējkalna rajonā. Zināms, ka tur apbedīti 167 (53 uzvārdi zināmi) 8.Valmieras latviešu strēlnieku pulka, 94 (uzvārdi zināmi) 6.Tukuma pulka un 70 (uzvārdi zināmi) 7.Bauskas pulka strēlnieki.

Jau 1917.g. paši strēlnieki uz savu cīņu biedru kapa uzstādīja no baļķiem veidotu krustu – sākumā ar dēļu plāksni, vēlāk skārda ar uzrakstu:

СПИТЕ ОРЛЫ БОЕВЫЕ

8 Вольмарскаго

Латышскаго стрълковаго полка

----------

MAIGU DUSU

VARONĪGAJEEM 8.V.L. PULKA

STRĒLNEEKEEM KRITUŠEEM

23.DECEMBRĪ 1916.g., 167 CILVĒKI

Kad 1924. 7.IX krusta vietā uzcēla granītā veidotu pieminekli pēc mākslinieka K.Celmiņa meta, krustu ar orģinālo uzrakstu novietoja Jelgavas muzejā, bet kapara plāksnes kopiju nostiprināja pie ozola. Piemineklis, kuru atklāja Valsts prezidents J.Čakste un iesvētīja bīskaps K.Irbe, ir simboliski tautiskā stilā darināts obelisks ar slīpajā pamatnes daļā veidotiem astoņiem izcilņiem, kas simbolizē astoņus strēlnieku pulkus. Pieminekļa pamatnē iekalts:

IZ NĀVES TUMSAS JŪS SAULI NESĀT LATVIJAI,

Otrā pusē - SPĒKĀ LIESMOT TĒVIJAS MĪLAI.

Sānos – bronzas bareljefs 0,5 m diametrā. Pieminekļa kopējais augstums (ar pamatu) – 5 m, pamatnes laukums – 310 x 310 cm. Cēlusi Ložmetējkalna pieminekļa komiteja Jelgavā, bet kalšanas darbus veikusi E.Kuraua firma Rīgā. Izmaksājis 5800 latu, kas saziedoti. Pieminekļa priekšā atradās 3,5 x 20 m liela kapu kopa, teritoriju apjoza eglīšu stādījums.

1990.g. uzstādīts jauns neliels koka krusts ar analogu plāksni un tekstu (mainot valodu secību un pareizrakstību) kā pie kādreizējā krusta.

N 56° 52.909; E 023° 38.104

Peitiņu kapsētā pie Peitiņu un Neiņu m., netālu no Rīgas – Kalnciema šosejas (sakarā ar ceļa iztaisnošanu tagad atrodas ceļa labajā pusē), apbedīti 1.PK kritušie divpadsmit 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka un 1500 Sibīrijas pulku strēlnieki. Latviešu strēlnieki apbedīti apmēram 50 m no ieejas, pa labi no galvenā celiņa, kopā ar viena strēlnieka māmuļu, kas atrasta nosalusi apbedīšanas naktī pie kritušā dēla līķa.

Kapa kopas (2 x 4 m) malā stāv no lielgabala granātu čaulām montēts krusts, bet aizmugurē uz neliela betona pamata 1964. VI tika novietota melnā granīta piemiņas plāksne (80 x 62 x 12 cm) ar tekstu:

MŪŽĪGA PIEMIŅA VAROŅIEM

6.TUKUMA LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKA

12.STRĒLNIEKIEM, KAS KRITUŠI CĪŅĀS

18.JANVĀRĪ 1917.GADĀ

(Seko tas pats teksts krievu valodā)

Jānis Veide Jūlijs Rudzītis Jānis Degle Jānis Eglītis Jānis Gailis

Stepans Skangals Eduards Knoks Žanis Grandovskis Krišjānis Podiņš

Staņislavs Spalčs Alfreds Rozenbergs Ernests Ādamsons

un viena strēlnieka māmuļa

Krievu karavīriem, no kuriem lielākā daļa miruši tuvumā esošajā pārsiešanas punktā, izveidota viena kopēja kapu kopa (5,2 x 28,0 m), lai gan 1917.g. fotogrāfijās redzams, ka apbedījumi aizņem daudz plašāku teritoriju. Uz neliela betona pamata stāv melnā granīta piemiņas plāksne (89 x 88 x 15 cm, uzlikta 1964.g.) ar tekstu:

MŪŽĪGA PIEMIŅA 1500 KRITUŠAJIEM SIBĪRIJAS STRĒLNIEKIEM, KAS KOPĀ AR LATVIEŠU STRĒLNIEKIEM CĪNĪJĀS PRET VĀCU IEBRUCĒJIEM 1915 – 1917. G. (Seko tas pats teksts krievu valodā)

N 56° 51.746; E 023° 37.982

Starp Sileniekiem un Ložmetējkalnu, Klīves mežniecības 5.kvartālā, trijās pagarās kapu dobēs (agrāk varēja saskatīt 36 kapu kopiņas) apbedīts nezināms skaits Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku. 1988.g. kapi sakopti, bet 1990. 22. VI kapu tālākajā galā uzstādīts pelēks laukakmens ar tekstu:

SARGĀ SAVU TĒVU ZEMI

Augšdaļā iemūrēta strēlnieku bronzas nozīmīte. Kapu priekšā stāv neliela sarkanā granīta plāksne ar tekstu:

ŠEIT APGLABĀTI PIRMAJĀ PASAULES KARĀ KRITUŠIE LATVIEŠU STRĒLNIEKI.

(Seko tas pats teksts krievu valodā)

1935. 17. XI baznīcā iesvētīta baltā marmora plāksne (150 x 120cm) ar tekstu:

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS UN PASAULES KARĀ KRITUŠIEM KALNCIEMA-KLĪVES DRAUDZES DĒLIEM

***

MIRDZAT SPOŽI SVĒTUGUNIS

LATVJU TAUTAS SVĒTNĪCĀ

ESAT MODRI LATVJU SARGI

ATBRĪVOTĀ LATVIJĀ

JĀKOBSONS ROBERTS, DEICENBERGS JĀNIS, BELTE JOHANS ALFREDS, BELTE FRICIS, GRAVA JĀNIS, GRANTS AUGUSTS, DIMZA GOTFRĪDS, FELDMANIS JĀNIS, ROZENBERGS JĀNIS, ROZENBERGS JĒKABS, SKUJA VILIS, SILBATARS ALEKSANDRS, KRAUKLIS ŽANIS.

TIE SAVU DZĪVĪBU NAV MĪLĒJUŠI LĪDZ NĀVEI.

Jāņa p.gr.12

PATEICĪBĀ KALNCIEMA-KLĪVES DRAUDZE.

18.XI 1935.

Apkārt Kalnciema-Klīves baznīcai, spriežot pēc betona krustiņiem, apbedīti aptuveni 380 vācu un 51 nezināms krievu armijas karavīrs, starp kuriem var būt arī latviešu strēlnieki. Vairākums no tiem krituši 1917.g. 23.-30.janvārī.

Centrālā kapu pieminekļa nav, ir tikai individuālie betona krustiņi, no kuriem lielākais ir Nr.392.

N 56° 51.056; E 023° 36.406

Pie Melderu mājām, Rīgas – Kalnciema šosejas kreisajā pusē aiz Sileniekiem, Klīves mežsaimniecības 11. kvartālā, vienā kopējā kapā apbedīti Ziemassvētku kaujās kritušie latviešu strēlnieki (nezināms skaits). Kapos vairākkārt nomainītas piemiņas plāksnes –

1976.g. sarūsējušās skārda plāksnes vietā tika uzstādīta koka plāksne, kura savukārt tika nomainīta kapu rekonstrukcijas laikā 1987.g.X. Kapu kopa apmūrēta ar 0,5 m augstu dolomīta (kaļķakmens) mūri un pie koka stabiņa piestiprināta koka plāksne ar tekstu:

1916 – 1917

ZIEMASSVĒTKU KAUJĀS KRITUŠO

LATVIEŠU KARAVĪRU

BRĀĻU KAPS

NEGAID’ MANI MĀMULĪTE

NO KARIŅA PĀRNĀKOT.

MAN SAULĪTE NORIETĒJA

TĒVU ZEMI SARGĀJOT.

2007.gadā tur atrodama koka norāde “Strēlnieku kapi” un akmens plāksne ar tekstu:

ŠEIT APGLABĀTI

PIRMAJĀ PASAULES KARĀ

KRITUŠIE

LATVIEŠU STRĒLNIEKI.

ЗЕДСЬ ПОКОЯТСЯ

ЛАТЫШСКИЕ СТРЕЛКИ

ПОГИБШИЕ

НА ПЕРВОЙ МИРОВОЙ ВОИНЕ

N 56° 50.092; E 023° 40.882

Grabu-Ložmetējkalna ceļa malā, Klīves mežniecības 38.kvartālā, 1988.g. pavasarī Jelgavas pilsētas sabiedriskās organizācijas izveidoja piemiņas vietu, kā pieminekli uzstādot vācu dzelzbetona šaujamtorni virs kura no šāviņu čaulām sametināts krusts.

2007.gadā šeit tika apglabātas 5 strēlnieku mirstīgās atliekas, no kurām vienu izdevās identificēt, kā 5.Zemgales pulka jaunāko apakšvirsnieku Andreju Zaļmežu.

N 56° 52.909; E 023° 38.104

Pie bijušām Grabu mājām Jelgavas – Kalnciema šosejas malā, Brāļu kapos apbedīti 30 vācu karavīri, kas krituši 1917.g.janvāra kaujās. Ir viena liela kapu kopa, kuras vidū stāv granīta piemineklis (1938.g.) ar tekstu:

DEUTSCHER KRIEGERFRIEDHOF

GRABBE

1914 – 1918

HIER RUHEN

30 DEUTSCHE SOLDATEN

INF RGT. 410

INF.RGT.44

FUSL.RGT. 33

SIE ALLE STARBEN..

Kapu kopas malā pret ieejas vārtiņiem guļ 8 betona plāksnes, kurās minēti kritušo uzvārdi un krišanas datumi. Apkārt kapiem aug lielas egles.

N 56° 50.353; E 023° 34.721

Kalnciema pilsoņu kapsētā, atrodas arī Brāļu kapu nodalījums, kurā apbedīti 1. pasaules karā kritušie 147 vācu un 8 krievu karavīri. Kaut arī daļa no bijušās Brāļu kapu teritorijas ir iznīcināta pilsoņu virsapbedījumu dēļ, ir daļēji saglabājušās visas 9 apbedījumu rindas ar 144 betona krutiņu atliekām (tai skaitā nolauztiem krustiņiem un to pamatiem), akmens mūra vārti ar kaltu dzelzs vērtni un centrālais granīta piemineklis (1938.g.) ar uzrakstu:

DEUTSCHER KRIEGERFRIEDHOF

KALNZEM

1914 – 1918

HIER RUHEN

147 DEUTSCHE SOLDATEN

8 RUSSISCHE SOLDATEN

LDST.INF.RGT.49

LDST.INF.RGT.429

LDST.INF.RGT.57

LDST.INF.RGT.29

INF.RGT.410

INF.RGT.427

GREN.RGT.4

FUSL.RGT.33

INF.RGT.44

R.INF.RGT.59

R.JAG.BTL.1

SIE ALLE STARBEN..

1997.g. Vācu un latviešu jauniešu kapu kopšanas nometnes dalībnieki Brāļu kapu kopšanas nometnes dalībnieki Brāļu kapu saglabājušos daļu sakārtoja, ārējo malu norobežojot ar sētiņu.

N 56° 52.377; E 023° 37.620

Klīves mežniecības 21.kvartālā, apmēram 2 km no bijušām Piķu mājām un šosejas, atrodas vācu karavīru Brāļu kapi “Pikke” ar 254 apbedījumiem. Lielākā daļa apglabāto krituši 1917.g. janvārī. Uz lielākā numura (121.) krustiņa minēti divi nezināmi karavīri no Dzelzsdivīzijas, kas krituši 1919.g. 22.V. Kapi stipri postīti. 1988.g.VI kapu teritoriju atbrīvoja Rīgas 82.vsk. skolnieki. Ir granīta piemineklis (1938.g.) un betona krustiņi, no kuriem daudzi sadauzīti. Piemineklī iekalts teksts:

DEUTSCHER KRIEGERFRIEDHOF

PIKKE

1914 – 1918

HIER RUHEN

254 DEUTSCHE SOLDATEN

FUSL.RGT. 3

GREN.RGT. 4

R.INF.RGT. 59

R.INF.RGT. 3

INF RGT. 407

INF.RGT.426

LDST.J.RGT.49

R.INF.RGT. 24

FUSL.RGT. 34

SIE ALLE STARBEN..

N 56° 50.231; E 023° 35.439

2.pasaules kara kapi.

SIA "Rīgas Meži" ar Latvijas Kara muzeja informatīvo atbalstu 2005. gadā sāka atjaunot zemnīcas un ierakumus. Šobrīd apmeklētājiem ir pieejamas jau trīs zemnīcas un ap 100 m garš ierakumu posms tādā izskatā, kāds tas bija 1. pasaules kara laikā. Zemnīcu jeb pazemes bunkuru izbūvei nebija vienotu būves principu, tāpēc atjaunotās zemnīcas ir tikai dažas no variācijām. Savulaik zemnīcu jumti tika veidoti īpaši, baļķus izvietojot vairākos slāņos, pat pamīšus ar pamatīgiem betona un metāla stieņiem, tādējādi pasargājot zemnīcas no artilērijas šāviņiem.

N 56° 49.822; E 023° 42.173

Latvijas Kara muzeja filiāles - Ziemassvētku kauju muzeja teritorijā (brīvdabas ekspozīcijā) ir saglabājušies Baltijas reģionam unikāli I pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām 1916.- 1917.gadā. Muzeja teritorijā apskatāms autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms- blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”. Rekonstruētā vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas daļa ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.

Ložmetējkalnā ir uzstādīts 27 m augsts skatu tornis (aizstājot iepriekšējo). No torņa paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām.

Šobrīd Mangaļi ir Latvijas Kara muzeja nodaļa (filiāle) „Ziemassvētku kauju muzejs”, izveidota 2005.gadā.

Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi „Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas”. Vairāk kā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar I pasaules kara nocietinājumiem.

Darba laiks no otrdienas līdz svētdienai: 10.00 - 16.00 Ieeja bezmaksas

N 56° 47.741; E 023° 39.722

Puču – Mangaļu ceļa malā netālu no bijušajām Dišupju mājām atrodas 1.PK vācu karavīru Brāļu kapi, kuros apbedīti 57 vācu un 2 krievu armijas karavīri no kuriem lielākā daļa krituši 1917.g. janvāra kaujās. Ir betona krustiņi un 1935.g. uzstādīts granīta piemineklis ar tekstu:

DEUTSCHER KRIEGERFRIEDHOF

DISHUP

1914 – 1918

HIER RUHEN

57 DEUTSCHE SOLDATEN

2 RUSSISCHE SOLDATEN

LDST.INF.BTL. 4

INF RGT. 427

INF.RGT.332

FUSL.RGT. 34

INF.RGT. 426

INF.RGT.407

SIE ALLE STARBEN..

N 56° 47.135; E 023° 38.613

Puču pilsoņu kapsētā, Jelgavas – Kalnciema šosejas kreisajā pusē, divās rindās apbedīti 38 zināmi vācu un 3 nezināmi krievu (spriežot pēc patreiz vēl esošajiem 40 betona krustiņiem), kas krituši Ziemassvētku kaujās – 1917.5.I (j.st.).

N 56° 53.67; E 023° 32.133

Salas pagastā, Ķemeru-Kalnciema šosejas 4.km kreisajā pusē, tā sauktajā “Krāčukalnā” (pie Lilijas ezera), 1934.g.19.VIII Latviešu veco strēlnieku biedrības priekšnieks J.Goldmanis atklāja 2 m augstu granīta pieminekli 1.PK kritušajiem latviešu strēlniekiem. Pieminekli pēc plkv. A.Galindoma meta cēlis bijušais strēlnieks Kristaps Druka ar Ķemeru BKK nodaļas atbalstu. Viņa vadībā 1932.g. LVSB un BKK Ķemeru nodaļas biedri radīja arī pašus Brāļu kapus, savācot Ķemeru apkārtnē un uz D no Slokas, Lielupes kreisajā krastā, kritušo strēlnieku trūdus.

1936.g.5.VII piemineklī tika iemūrēta smilšakmens plāksne ar tekstu:

ŠE DUS

MŪŽA MIERĀ

90

LATVJU STRĒLNIEKU,

KAS DZIMTENEI

ZIEDOJUŠI DZĪVĪBAS

1917. GADA

KAUJĀS.

(Līdz tam bija pagaidu plāksne ar tekstu: “Šeit atdusas mūža mierā 1917.g. par Dzimteni kritušie nezināmie latvju strēlnieki.”)

Sākotnēji pieminekļa augšējā daļā bija izkalts krusts, kas tagad nav saglabājies, - izskatās, ka tas nokalts.

Līdz pirmajam pasaules karam, t.i. līdz 1914. gadam draudze dzīvoja mierīgu dzīvi. Sākot ar 1915. gada 20. jūliju baznīca saņem pirmo triecienu. Ar valdības pavēli baznīcas ērģeles tika izjauktas, sapakotas kastēs un aizvestas uz Rīgu, kur viņas novietoja Raņķa dambja gala elementārskolā. Smagās kastes ar ērģeļu stabulēm novietoja apakšstāvā, bet vieglākās detaļas bēniņos, tai skaitā ērģeļu klaviatūru. Rīgas apšaudīšanas laikā viena bumba bija sprāgusi uz klaviatūras, kura tika sabojāta. Klaviatūru no jauna uzbūvēja tas pats ērģeļu būvētāju meistars Šķerstens (dzimis babītietis). Rīgas jubilejas izstādē ērģeles tika apbalvotas ar zelta medaļu. Pēc baznīcas atjaunošanas Šķerstens ērģeles uzstādīja bez maksas. Tā paša gada augustā ar valdības pavēli tika noņemts baznīcas zvans un aizvests uz Maskavu. Zvana noņēmējs bijis praporščiks Vitelsens. Torni uzspridzināja tā paša gada augusta beigās. Torni spridzinot ļoti cieta baznīcas jumts un logi. Lai gan baznīca bija izpostīta, tomēr cara valdība bija pavēlējusi ierīkot kurpnieku darbnīcu, bet vēlāk munīcijas noliktavu. Vācu okupācijas laikā tika ierīkoti zirgu staļļi.

Karam beidzoties draudzes dzīve sāka pamazām atjaunoties un draudze sāka domāt par pilnīgu baznīcas atjaunošanu, vāca pa mājām ziedojumus. No Baznīcas Virsvaldes būves darbu vajadzībām tika piešķirti 2000 Ls. 1923. gada pavasarī uzaicināja arhitektu Raisteri, kurš sastādīja darba aprēķinu tāmi. Būvdarbus izdeva uzņēmējiem Gaisam un Līkumam. Būvdarbu uzraudzību uzņēmās vietējais pērminderis. Finanses pārzināja Annas muižas rentnieks Andrejs Dūšelis. Jebšu rosīgi tika gādāti līdzekļi, būvdarbiem naudas pietrūka. Tad nāca palīgā Andrejs Dūšelis, kurš naudu aizdeva. Naudu viņam atdeva, ar lielām grūtībām, vairāku gadu garumā. Baznīcas atjaunošanas darbi tika godam veikti līdz 1923. gada rudenī baznīcu, kura tika skaisti izgreznota, varēja no jauna iesvētīt. Trūka vēl altāra gleznas un zvans. Arī par to tika domāts. Bronzas zvanu pasūtīja Rīgā, Skārņu ielā lējējam Švennem. Zvans svēra 240 kg un izmaksāja 1000 Ls. Altāra gleznu pagatavoja gleznotājs Līkums, bet viņa nebija piemērota. Gatavoja jaunu. Zvanu un altāra gleznu iesvētīja 1925. gada 1. novembrī. 1929. gada ceturtajā adventē 22. decembrī draudze svinēja 75 gadu jubileju. Tie bija draudzes ziedu laiki.

Sākoties otrajam pasaules karam, baznīca no jauna ļoti cieta. 1943. gada 9. jūlijā ar vācu karaspēka pavēli tika noņemts baznīcas zvans un aizvests uz Vāciju pārkausēšanai kara vajadzībām. Vācu karaspēkam atkāpjoties, krievu karaspēks no Jūrmalas ar lielgabaliem apšaudīja Kalnciema šoseju. Šāviņi sprāga ap baznīcu, kur no šķembām stipri cieta baznīcas jumts un logi. No karavīriem tika bojātas ērģeles, kroņa lukturi un paņemta lielā altāra Bībele, kura tika dāvināta no Rīgas pilsētas baznīcas 50 gadu jubilejas svinībās.

Bez tam 1952. gada 7. janvārī no vietējiem huligāniem ar ķieģeļiem tika izdauzīti logi.

Šobrīd regulāri dievkalpojumi baznīcā nenotiek - ticīgos pulcē Piņķu Sv.Jāņa draudze.

Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja draudzei radīt jaunu dievnamu. 1995. gadā tika iesvētīts pamatakmens un sākās baznīcas celtniecība. 1998. gada 26. jūlijā Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs dievnamu konsekrēja Kristus Karaļa godam, piedaloties desmit priesteriem un trim kleriķiem. Tā bija pirmā jaunuzceltā baznīca Jelgavas diecēzē. Blakus atrodas interesants koka krucifikss un vecticībnieku lūgšanu nams. Vairāk.

N 56.91696, E 23.81192

Pluģu skansts, saukta arī "Franču batareja" ir 1812. gada kara laika nocietinājumu atliekas. Iekļauta aizsargājamo pieminekļu sarakstā 1930. gada. Tas ir ar grāvi un valni norobežota teritorija ar malu garumu 50 metri (vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis).

Ar savām sajūtām, kritiku, ieteikumiem esat aicināti dalīties - ŠEIT