KP

Zvārtes ieža tuvumā vēsturiski atradušās vairākas mājas, kas iezīmētas jau 17. gs. zviedru sagatavotajās kartēs – “Vieļas”, “Zvārtes”, “Viļņi”. Saglabājies nostāsts, ka 1872. gada lielajā vētrā rija no “Zvārtēm” upes malā aiznesta un nolikta pie Vieļu mājām pļavā, kur to, atjaunotu 1986. gadā, redzam vēl šodien. Vēsturiskās „Zvārtes” mājas nav sagalabājušās. 1939.gadā tika mainīta Amatas gultne, jo straumes radītā erozija apdraudēja iezi. Tika izrakts kanāls, novirzot straumi no Zvārtes kraujas.

Veclauču niša un pagrabs. Amatas kreisajā krastā, apm. 150 m lejpus Veclauču tilta, nišveidīga, daļēji aizbirusi ala, l = 3,5 m, pl = 3,8 m (pie ieejas). Apm. 10 m tālāk - klintī mākslīgi cirsts pagrabs, l = 1,9 m, h = 2,1 m, netiek izmantots.

Mazā Kājiņu ala. Zema pankūkas formas smilšakmens ala ar šauru ieeju Amatas labā krasta otrajā terasē, lejpus Veclauču tilta, starp upi un ceļu uz Kājiņu mājām. Alas ieeja aizaugusi ar krūmiem, tās l = 4,2 m, pl = 4 m, h = 1 m.

Kājiņu ala. Sarkanīgā smilšakmens ala Amatas labā pamatkrasta augšējā malā iepretim Veclauču tiltam, Kājiņu iezī. Ala ar plašu un skaistu vestibilu un divām šaurām ejām klints dziļumā. Atrakta un tīrīta 1986.gadā. Alas sienā atrastas dažas senas rakstu zīmes. Visu eju l = 28 m, 1989.g.mērījums.

Vecupes ieža niša. Gaujas kreisā pamatkrasta Kājiņu kalna Z nogāzes pakājē, Vecupes iezī. Stipri aizbirusi niša, tāpēc drīzāk atgādina alu, l = 5 m.

Jaunapsīšu alas. Sauktas arī par Inkrustāciju alām, jo tajās atrastas reti sastopamas ar kaļķi sacementējušās smilšakmens garoziņas – inkrustācijas.. Trīs plaisveidīgas alas Gaujas kreisajā pamatkrastā nedaudz augšpus Briedīšu ieža, mežā. Alas izveidojuši spēcīgi avoti, kas šajā Gaujas krasta nogabalā bagātīgi izplūst no pazemes. Vidējās Jaunapsīšu alas l = 5,5 m. Šajā alā avots tek pa tās “pagrabstāvu”. Malējā Jaunapsīšu ala (apakšējā no trim) ir vēl šaurāka ieslīpa plaisa klintī, kurā iespraukties iespējams tikai rāpus un sāniski. Alas l = 6,2 m.

Lielā Jaunapsīšu ala. Lielā Jaunapsīšu ala ir augšējā no trim. Tās l = 10 m, h = 4,5 m, pl = 1 m pie grīdas, bet uz augšu nedaudz platāka. Alai ir neliels “lodziņš” virs ieejas 4 m augstumā no alas grīdas.

Dzērdupes ala. Nišveidīga ala ar avotu Dzērdupes labajā krastā, 100 m pirms ietekas Gaujā, nedaudz lejpus meža ceļa. Alas ieeju aizsedz izgāztas egles sakne, l = 4,1 m, pl = 3,8 m, h = 1,4 m.

Sorķu gravas ala. Saukta arī: Rāceņu ala. Neliela niša ar šauru alu Dzērdupes (Simtupes) kreisā krasta Sorķu gravas labajā sāngravā starp Sorķu mājām un Rāceņiem. Pašas alas l = 2,8 m, bet kopā ar nišu l ~ 4 m. Stipri pienesta ar dubļiem.

Ainavu krauja. Atrodas Amatas labajā krastā. Augstākais iežu atsegums Latvijā – 46 m. Kraujas garums vairāk nekā 500 m gara. Lielisks skats uz Amatas senleju visos gadalaikos.

Stūķu ala. G.Eniņš grāmatā „Alas Latvijā” šo alu nosaucis par Nāvinieku alu. Un ne bez pamata – smilšakmens tajā ļoti irdens un nenoturīgs! Jauna, nesen atklāta ala gaišā irdenā smilšakmenī Stūķu iezī, Amatas labajā krastā. Ala ar avotu, tā strauji veidojas. Tās visu eju l = 43 m, iekšpusē h = 4,5 m (2002.g. mērījumi), bet alas ieeja šaura, zema un mālaina. Iezis alas priekšā vairākkārt nobrucis, 2007.g. – ievērojami (nobrucināts?), izveidojot tagad alu ar divām ieejām, savukārt tās garums samazinājies par 6–7 m. Uz alu tagad ved taka, bet no alas izplūstošais avots iesprostots caurulē.

Pērļupītes ala. Sarkanīgā smilšakmens ala Amatas un Pērļupītes kreiso pamatkrastu sadurē, pamatkrastu augšējā malā, ar divām šaurām ieejām - gan no Amatas, gan no Pērļupītes puses. Atrakta 1990.gadā. Visu eju l = 33 m, h = 2 m alas lielākajā telpā. Smilšakmens samērā irdens, alu atrokot, sabrucis pīlārs.

Dzilnas ala. Nesen (2005.g.?) atklāta jauna ala gaišā smilšakmenī Amatas pamatkrasta pakājē augšpus Dzilnas ieža. Alas l = 8 m, h = 1,7 m, tajā no alas iztekošais prāvais avots izveidojis 45 cm augstu ūdenskritumu. Alas ieeja šaura un zema, tā pirmajos metros izveidojusies augsnes virskārtā un mālos. Arī turpmākajos metros smilšakmens spraugās zeme un saknes. Ala nav droša, tajā līst bīstami!!

Dančupītes ala. Smilšakmens ala Ieriķu apkārtnē, Kumadas labās pietekas Dančupītes kreisajā krastā, apm. 100 m no ietekas Kumadā, pie Lejassesīļu mājām. Alas l = 5,7 m, h = 1,6 m, pl = 1,6 m (1989.g. mērījumi). Tagad alas ieeja jau daļēji nobrukusi, un alas izmēri samazinājušies.

Ieriķu dzirnavu dabas taka un ūdenskritums. Ieriķu dzirnavas ir vairāk nekā 300 gadu vecas. Pēc 1987.gada ugunsgrēka no dzirnavām bija palikuši tikai iespaidīgi mūri. Ūdensdzirnavas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Atjaunotais dzirnavu ūdensrats, lielākais Baltijā nosaukts agrākā saimnieka Ziemeļa vārdā – par Jorģi. Mazā Melderupe (Grūba, Grūbupe, Ieriķupe) ievērojama ar skaistiem stāvkrastiem un septiņiem dažāda augstuma ūdenskritumiem, kurus dēvē arī par Grūbas ūdenskritumiem. Viens no tiem ir iekļauts Latvijas skaistāko ūdenskritumu sarakstā. Pastaiga pa dabas taku ir maksas pasākums. Samaksa skaidrā naudā (2-3 EUR).

Ar savām sajūtām, kritiku, ieteikumiem esat aicināti dalīties - ŠEIT