KP

Atruna : KP ilustrācijai COVID laikā tiek izmantotas arī tīmeklī atrastas footogrāfijas.

Pie pirmās izdevības tās tiks nomainītas pret oriģinālām.

STARTS

Sekojiet ceļa norādei - "Māras kambari"

57.082432 ; 22.377533

Šoreiz starts un finišs ir attālināti! Starts pie Māras kambariem, bet finišs pie Rendas baznīcas. Izvērtējiet savus spēkus, organizējiet transporta loģistiku.

KP 31 - LAUPĪTĀJU ALA

Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidusdaļā, ap 300 m augšpus Māras kambariem. (JC foto)

Laupītāju ala saukta arī par Māras avotiņa alu, un no tās iztekošais avots, iespējams, ir sens svētavots. Laupītāju ala minēta jau 1907. gadā izdotā grāmatā „Album Baltikum”. Šajā grāmatā minēts vēl kāds Svētais avots aptuveni pusotru versti no Māras kambariem, Kalicas muižas mežā, pie kura vecos laikos ļaudis ziedojuši. Būtībā tur ir avotu grupa, kas sastāv no vismaz astoņiem avotiem un atrodas mežā, Abavas labā pamatkrasta ielokā. Var būt, ka kādai no šīm vietām svētvietas statuss piedēvēts jaunākos laikos, bet var būt arī tā, ka, piemēram, katoļu baznīcai aizliedzot senos rituālus pie Māras kambariem, cilvēki sākuši par pagānisko svētvietu lietot grūtāk pieejamo Māras avotiņa (vēlāk sauktu arī par Laupītāju) alu un svētavotu mežā pie Mazstepēm. Pēc citiem nostāstiem Māras avotiņa ala patiesībā esot Laupītāju ala, jo tajā savu laupījumu slēpuši laupītāji, kas uzbrukuši tirgotāju laivām Abavā. Alas garums ir 11 metri, griestu augstums alas telpā vairāk nekā 2 metri.

KP 32 - MĀRAS KAMBARI

Māras kambari ir gaišajā smilšakmenī izskalota alu sistēma Abavas labā krasta sāngravā, apm. 6 km augšpus Rendas un 400 m uz A no Jaunlanku mājām. Divas alas atrodas vienā gravas nogāzē, bet viena - pretējā. Arheoloģisks piemineklis - sena kulta vieta. Alu dziļums ir 4 m, 4,1 m un 6 m. Divu lielāko alu platums ir 1,5 m pie ieejas, savukārt garākā no trim ir šaura un plaisveidīga. Tautas teika vēsta, ka senāk Māras kambaru kalnā bijusi pils, kurā dzīvojušas Māras. Katru vakaru viņas gājušas dziedāt. Bet tad pils nogrimusi un tās vietā palikusi grava. Tajā iespēris pērkons, un tā izveidojušies Māras kambari.

(Info/foto)

Māras kambaru alas – kulta vieta atrodas Ģibuļu pagasta dienvidrietumu stūrī un ir dabiski izveidojusies alu sistēma Abavas ielejas labā krasta smilšakmens atsegumā, ap 2 km dienvidrietumos bijušai Kalešu muižai.

Izteikts pieņēmums, ka šīs alas saistāmas ar kādā 1462.gada dokumentā minēto svētalu Sabiles novadā. Jau kopš pagājušā gadsimta vidus varākkārt publicēti dažādi nostāsti par Māras kambariem. Viens no tiem saistīts ar “svētajām meitām”, kuras šeit dzīvojušas un piektdienas vakaros parasti velējušas veļu, no kā kambari ļoti kūpējuši.

Plašu aprakstu par Māras kambariem 1907.gadā publicējis ceļotājs Oskars Emīls Šmits, kurš dzirdējis nostāstus arī par to, ka alās kādreiz slēpušies laupītāji. Meklēdams laupītāju noslēptās bagātības, tur 1903.gadā licis rakt toreizējais Kalešu muižas īpašnieks, taču nekas neesot atrasts.

O.E.Šmits loģiski izskaidro arī alas nosaukumu. Viņš uzskata, ka kādreiz katoļu garīdznieki pie senās kulta alas piestiprinājuši Svētās Marijas attēlu. Tā senais alas nosaukums izzudis, un tā vietā stājies Marijas vārda latviskojums – Māras kambari.

KP 33 - STRĒĻU SVĒTOZOLS

Dižākais ozols Abavas ielejā. Dižozola apkārtmērs sasniedzis tieši 8,00 m. Stāvoklis gan ir slikts, daļa stumbra bez mizas, vainags no vecuma un vējiem aplūzis. Kopumā zaļo vairs tikai nedaudzi zari

Svētozols pirmo reizi minēts 1921. gada aprīļa mēnešrakstā „Kultūras Vēstnesis”. Vēlākās desmitgadēs tas piemirsts, līdz tikai 1980. gadā to atkal apzinājis Kuldīgas puses dabas pētnieks Atis Baiža. Kā senvieta fiksējams, pamatojoties uz tā nosaukumu. Info / foto.

Pie Strēļu mājām apskatāms arī dižs osis ar apkārtmēru 4,20 m.

KP 34 - KAĻĶU CEPLIS

Apjomīgs raksts par Lielrendas kaļķu fabriku lasāms laikraksta "Padomju Kuldīga" 1946.g. 23. septembra numurā (Nr.110). Skat. periodika.lv. (IM foto)

KP 35 - LĀČKROGA EZERS

Aptuveni kilometra attālumā no Rendas, bijušā kaļķu karjera vietā, ir izveidojies neliels ezers ar tirkīzzilu, ļoti dzidru ūdeni, kas nāk no pazemes avotiem. Ezers savu nosaukumu ieguvis no blakus esošām mājām – “Lāčkrogs”. (JC foto)

KP 36 - GULBIS

Gulbis (arī Gulbja ezers, Gulbju ezers) ir subglaciālas izcelsmes ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā Mordangas ezeru grupā. Krasti lēzeni, apauguši ar mežu, dibens — dūņains ar sakritušiem kokiem. Ietek divi grāvji, iztek strauts uz Ganekļupi. Mīt asari, rauda, līdakas un vēži. (Vikipedija).

KP 37 - vellacs

Foto/info.

KP 38 - vĒŽEZERS

Vidējais dziļums ir 1.4 metri, bet maksimālais dziļums - 1.7 metri.

Šeit mīt karūsa, līdaka, rauda, asaris, līnis, kā arī ķīsis.

KP 39 - ZILONIS

Zilonis (arī Dzilonis, Dzīlonis, Zilonīša ezers, Ziloņa ezers, Ziloņu ezers, Zīlonis, Zīloņu ezers) ir dzidrūdens ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā Mordangas ezeru grupā. Krasti lēzeni, slīpi, apauguši mežiem, dibens — dūņains. Ietek viens grāvis, iztek Dzirupe uz Zāļezeru. Dienvidrietumu krastā atpūtas vieta un peldvieta. Mīt rauda, asaris, līdaka, līnis, vēži. (Vikipedija). (JC foto)

KP 40 - mežmuižas EZERS

Mežmuižas ezers (arī Sloku ezers, Mežkunga ezers) ir subglaciālas izcelsmes ezers. Krasti slīpi, dibens dūņains. Iztek Meķupe uz Usmas ezeru. Makrofīti: glīvenes, lēpes, ūdensrozes, meldri, niedres, kalmes. Mīt līdaka, asaris, karūsa, līnis. Platība 12,2 ha; Vidējais dziļums 2,7 m; Lielākais dziļums 4,6 m; Augstums v.j.l. 44,9 m.

Krastā ciemats Ezeri (agrāk — Mežkungmuiža (Meža muiža, Forstei Rönnen)). No muižas ēkām īpaši izceļas klēts, kas ir 19.gadsimta sākumā būvēts koka arhitektūras piemineklis. Līdz 1770.gadam Mežmuižā darbojusies papīra manufaktūra, kur ražots visausgtākās kvalitātes rakstāmpapīrs, dzēšpapīrs, zīda ietinamais papīrs un tapešu papīrs. (JC foto)

KP 41 - SŪNEZERS

Sūnezers (arī Sūdezers, Sūniņu ezers, Sūnu ezers) ir neliels subglaciālas izcelsmes beznoteces ezers. Krasti purvaini, apauguši ar mežu. (JC foto)

KP 42 - ZĀĻEZERS

https://www.ezeri.lv/database/1737/

(JC foto)

KP 43 - ČIEKURIŅŠ

https://www.ezeri.lv/database/173/

(JC foto)

KP 44 - SEGLIŅU EZERS

Segliņu ezers (arī Dambes ezers, Dambezers, Segliņa ezers, Segliņezers) ir subglaciālas izcelsmes ezers. 1960. gados, regulējot iztekošo upi, ezers nolaists. 1968. gadā, rekonstruējot 1880. gadā būvēto Rendas—Spāres ceļu, ezers atjaunots. Krasti stāvi, ziemeļu un dienvidu galā — lēzeni un zemi, dibens — smilšains, dūņains. Ietek vairāki grāvji, iztek Dzelzāmurupe uz Abavu. Ezerā viena 3,8 ha liela sala. Mīt līnis, karūsa, karpa, asaris, līdaka. Ezera austrumu krastā Segliņu mājas.

KP 45 - LINMĀRKU EZERS

Linmārku ezers - https://www.ezeri.lv/database/1448/

KP 46 - Lielrendas muiža

Muižas ansamblis veidojies Abavas senlejas krastā. Tās dienvidu nogāzē saglabājušās terases un kāpnes, kur, iespējams, Kurzemes hercogistes laikā bijusi vīnaudzētava, kuru izpostījuši zviedri. Šeit bijusi hercoga medību pils, kas celta 1639. gadā. Uz tās pamatiem būvēta vecā kungu māja, kas sākotnēji bijusi vienkārša ar dēļiem apšūta koka ēka. Vēlāk tās vietā uzcelta jauna ķieģeļu ēka. Tagad tās paliekas saglabājušās parkā.

Jaunā pils celta 19. gadsimta 2. pusē uz kādreizējās ķīmiskās fabrikas pamatiem. Tā ir angļu neogotikas stila ēka, kurai 20. gadsimta 50-os gados piebūvēta sānu daļa. Sākotnējā interjeru apdare praktiski nav saglabājusies. Muižas saimniecības ēkas celtas 19. gadsimta sākumā. Blakus pilij atrodas klēts, kalpu māja un žogs ar dekoratīviem vārtiem, aiz kuriem ir stallis ar savdabīgu spārnu konstrukciju. Pie pils 19. gadsimta 2. pusē veidots parks.

Muižas īpašnieki bijuši Pāleni, Platovi. Tagad ēkā atrodas skola.

Netālajās Terpentīnu mājās bijusi terpentīna ražotne, bet vēlāk nespējnieku patversme.

Starp pienotavu un Lejaskroga kapiem atrodas muižnieku kapenes. Nekoptas, izpostītas, ieaugušas krūmos un nezālēs.

( manasvietas.blogspot.com )

KP 47 - Velna laiva

"Velna laivas" jeb Laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas Bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā. Šādas apbedīšanas tradīcijas bronzas laikmetā un līdz par vikingu laikiem bija izplatītas arī citās Baltijas jūras reģiona zemēs, galvenokārt Gotlandes salā, kā arī Igaunijas un Somijas rietumu daļā, Zviedrijas dienvidu daļā, Vācijas ziemeļu daļā un Dānijā. Latvijā zināmi astoņi laivveida akmens krāvuma senkapi Talsu un Kuldīgas novados. Mūsdienās dabā apskatāmas tikai Birznieku un Bīlavu akmens laivas. Rendas velna laiva ir Latvijā vistālāk uz dienvidiem izvirzītie šāda veida senkapi. (info/foto)

KP 48 - RENDAS pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 29. augusta 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija.

Pilskalns atrodas 1/2 kilometru ziemeļos no Lielrendas mācītājmuižas, Valdātu māju zemē, Abavas kreisajā krastā. Neraugoties uz to, ka Abavai šaī vietā ir augsti un stāvi krasti, pilskalns tomēr novietots zemā vietā un svešiniekam grūti ieraugams. Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies Mazupei Abavā krītot. Mazupīte ir neliela, 4 kilom . gara upīte, kas izceļas tuvējās pļavās un tek pa radžainu gultni. Tuvojoties savai grīvai, Mazupe spēji pasviežas sāņus radīdama līci ap 50 m. caurmērā. Šaī no trim pusēm ūdens ierobežotā vietā cilvēka roka ir uzmetusi 2 m. . augstu uzbedumu ziem.-riet. pusē un mazāku, apm 1 m. augstu arī pret dienv.-vakariem. Tādā kārtā radies mazs parasta tipa pilskalniņš ar uzeju uzbeduma Abavas gala, parastā vietā. Pilskalna mitņu slānis pusmetru dziļš un sastāv no ogļainām smiltīm. Pirms 50 gadiem pilskalna plakums esot arts, bet tagad tur ierīkots „balles placis ar soliem. Lai atvieglotu uzkāpšanu pilskalnā no Abavas puses, tad vācu kareivji okupācijas laikā austrumstūrī ir rakuši uzbraucamu vietu.

KP 49 - ĪVANDES ŪDENSKRITUMI

Īvandes rumba ir apakšējais un lielākais no Īvandes ūdenskritumiem – tā augstums sasniedz aptuveni 2 metrus un platums – 10 metrus. Šis neapšaubāmi ir viens no Latvijas skaistākajiem ūdenskritumiem ar pilnīgi vertikālu, dabisku kritumu un tā radīto ūdens čaloņu, kas sadzirdama jau krietnā attālumā. 200 metru pret straumi, Īvandes upītei no lēzenas ielejas, pārejot seklā kanjonā, atradīsi augšējo Īvandes ūdenskritumu - Valdātu rumbu.

(Foto/info)

Valdātu rumba ir aptuveni pusotru metru augsts un nedaudz vairāk kā 5 metru plats ūdenskritums, kura majestātiskums, mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma. Tiesa gan – arī ziemā šī vieta ir apskates vērta, jo zem ledus apsalušajiem akmeņiem joprojām urdz Īvandes upīte.

KP 50 - LVM ČIEKURKALTE

Viena no trim LVM čiekurkaltēm. Vairāk info.

FINIŠS - RENDAS BAZNĪCA

Pirmā koka baznīca ar lubu jumtu Rendā celta 1567. gadā. Patreizējā baznīca celta hercoga Pētera laikā 1785. gadā, sākotnēji tā bijusi bez torņa. Baznīca pārbūvēta 1859. gadā, torņa būve notika 1887. gadā. Altāris tika pārbūvēts 1939. gadā pēc arhitekta A. Bērziņa meta. Jāņa Rikmaņa altārgleznu uzdāvināja bijušais advokāts Jūlijs Šmits. Prāvesta Oskara Blumberga laikā Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis uzdāvināja 1000 latus baznīcas remontam.

2. Pasaules kara laikā no 1944. gada rudens līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gadā baznīcā atradās kara hospitālis. Dievkalpojumi atsākās 1945. gada 27. maijā un notika līdz 1970. gada 31. decembrim.

1971. gadā PSRS Ministru Padomes reliģisko kultu lietu padome ēku kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli nodeva valsts aprūpē. Liela daļa no inventāra tika nodota muzejos. Baznīca daļēji tika izpostīta 70. gadu beigās, kad, uzņemot filmu „Robina Huda bultas”, no baznīcas izveda solus, kuri vēlāk mētājušies ap baznīcu līdz tos izvazāja un salauza. Tāds pats liktenis bija arī baznīcas ērģelēm.

80-to gadu sākumā Rendā viesojās dziesminiece Austra Pumpure, kura, stāvot pie piegružotas baznīcas sliekšņa un dziedot Imanta Kalniņa dziesmas, pārliecināja, ka Rendas baznīcā ir laba akustika. Tā dzima doma, ka šeit var ierīkot koncertzāli. A.Pumpure sniedza koncertu vēl nesakoptajā baznīcā, lai savāktu ziedojumus remontam. Ar ciema padomes atbalstu un pašu rendenieku darbīgajām rokām baznīca tika saposta A.Pumpures otrajam koncertam. Uzstāšanās notika ļaužu pārpildītā baznīcā, taču ideja par koncertzāli tomēr neīstenojās.

1989. gada 24. martā atjaunotajā baznīcā notika pirmais dievkalpojums, un jau 6.aprīlī prāvesta Modra Plātes vadībā tika izveidota jauna draudze, kurā reģistrējās 45 draudzes locekļi.

1989. gada 30. jūlijā M. Plāte iesvētīja baznīcu, un tajā sāka kalpot mācītājs Viesturs Pirro. Kopš 2003. gada jūlija Rendas baznīcā kalpo LELB mācītāja pienākumu izpildītāja Agrita Staško.

ROBINA HUDA BULTAS

"Robina Huda bultas" ir 1975. gadā Latvijas PSR Rīgas Kinostudijā uzņemta muzikāla piedzīvojumu filma. Tās režisors ir Sergejs Tarasovs. Slavenais krievu aktieris un dziedātājs Vladimirs Visockis “Robina Huda bultām” bija sacerējis (Rīgā ierakstījis) sešas balādes un viņam sākotnēji bija paredzēta Āksta loma. Cenzūra atzina Visocka balādes par pārāk dumpinieciskām, filmā viņš nefilmējās un filmas mūzika tika pasūtīta maestro Raimondam Paulam. Dziesmas iedziedāja Aija Kukule un Viktors Lapčenoks. Filma šādi zaudēja daudzmiljonu krievu auditoriju, kura tolaik bija nenoliedzama Visocka fane. Četras no sešām Visocka balādēm (jau pēc Visocka nāves) vēlāk iekļāva “Mosfiļm” studijas 1983. gadā uzņemtajā “Balādē par drošsirdīgo bruņinieku Aivenho”.

Ar savām sajūtām, kritiku, ieteikumiem esat aicināti dalīties - ŠEIT

Page updated

Google Sites

Report abuse